Atpazīt infarktu un insultu

2017. gada 19. decembris 00:00

Katru gadu Latvijā miokarda infarktu piedzīvo ap 1000, bet insultu – 10 tūkstoši cilvēku. Abos gadījumos svarīga ir katra minūte līdz medicīniskās palīdzības saņemšanai, tādēļ ir svarīgi atpazīt raksturojošos simptomus un laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ne vienmēr sirds apvidū

Galvenokārt par miokarda infarktu liecina sāpes – parasti tās ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas, jūtamas aiz krūšu kaula. Tās nepāriet pat miera stāvoklī. Taču ne vienmēr sāp sirds rajonā. Miokarda infarkta gadījumā sāpes var tikt izstarotas arī uz citām ķermeņa daļām – kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru.

Kardiologs Vilnis Dzērve uzsver: “Reizēm, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī. Arī pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis. Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs, izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās. Tomēr ir vēl viens salīdzinoši bieži sastopams simptoms, ko stāsta pacienti, kuri pārdzīvojuši infarktu – tās ir bailes, ko var saukt par nāves bailēm.”

Svarīga – katra minūte

Ja tiek pamanīts kāds no infarkta simptomiem, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Akūta miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte. Nevajag gaidīt un cerēt, ka simptomi pāries. Laiks, kas tiks zaudēts, vēlāk būtiski ietekmēs gan dzīvības glābšanas iespējas, gan sekas veselībai un dzīves kvalitāti pēc infarkta. Akūta miokarda infarkta gadījumā kritiskais laiks efektīvai profesionālai medicīniskai palīdzībai ir pirmās divas stundas pēc simptomu sākšanās. Jo ātrāk atpazīsi simptomus sev vai līdzcilvēkiem un rīkosies, jo lielākas būs iespējas izglābt cilvēka dzīvību.

“Cilvēkiem ir jāsaprot – infarkts notiek pēkšņi. Infarkta gadījumā sāpes nepāriet ne 10, ne 15 minūšu laikā,” saka V. Dzērve.

“Man paveicās, ka brīdī, kad man kļuva slikti, līdzās bija vīrs. Viņš atceras, ka es pie vakariņu galda kļuvu bāla un sūdzējos par sāpēm krūtīs. Vīrs neapjuka un uzreiz izsauca neatliekamo palīdzību. Attapos slimnīcas palātā pēc tam, kad man bija jau veikta angioplastija, tas ir, tika izņemts trombs, kas aizšķērsoja sirds asinsvadu. Tagad man sirds asinsvadā ir stents, kas nodrošina, lai sirds muskulis tiktu pienācīgi apasiņots,” stāsta Daiga. Viņa teic, ka pēc pārdzīvotā ir kļuvusi ļoti zinoša tieši sirds veselības jautājumos un notikušais ir ļoti ietekmējis dzīvesveida maiņu. Kopā ar ģimeni viņa tagad ļoti rūpīgi seko līdzi gan uzturam, lai tas būtu veselīgs, gan iespēju robežās veic dažādas fiziskās aktivitātes. Daiga un viņas ģimene regulāri seko līdzi asinsspiedienam un holesterīna līmenim asinīs. “Pat mani bērni zina, kas ir asinsspiediens un hole-sterīna līmenis,” smej sieviete.

V. Dzērve uzskata, ka visiem cilvēkiem svarīgi ir apzināties un kontrolēt riska faktorus, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. “Tas nekur neder, ka vidēji katrs piektais akūtu miokardu infarktu piedzīvojušais pacients turpina smēķēt! Tikpat svarīgs ir arī veselīgs ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, normāls holesterīna līmenis asinīs un asinsspiediens. Tās ir lietas, ko katrs var ietekmēt vai kontrolēt,” aicina kardiologs.

Skar arī vidējo paaudzi

Bieži vien esam dzirdējuši stāstu par kaimiņu vai paziņu, kurš piedzīvojis insultu. Ne vienmēr tie ir gadījumi, kad stāstam ir labas beigas. Lai gan joprojām mēdzam domāt, ka insults biežāk skar cilvēkus gados, statistika rāda, ka gandrīz katrs desmitais no insulta mirušais ir bijis vecumā līdz 59 gadiem. Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 tūkstoši jaunu insulta gadījumu un 2000 no tiem kļūst par nāves iemeslu. Vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi.

Ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi.

“Apmēram 50% pacientu pēc tam, kad saņēmuši ārstēšanu, var patstāvīgi atstāt slimnīcas telpas bez izteikta dzīves kvalitātes zaudējuma,” saka Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja profesore Evija Miglāne. Taču atlabšana pēc insulta ir atkarīga no tā, cik smaga bijusi slimība, cik plaši bojājumi smadzenēs notikuši. Tādēļ ir tik svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, lai iespējami ātri uzsāktu ārstēšanu un samazinātu iespējamās sekas veselībai.

Nejutīgums kreisajā pusē

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmiskais insults, retāk notiek asinsvadu plīsums jeb hemorāģiskais insults.

Nesen veiktā aptaujā portālā “Draugiem.lv”, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka “insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam.

Par insultu var liecināt nespēks vai nejutīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.

Kardiologs uzsver: “Pašam pacientam ir neizpratne par to, kas notiek insulta gadījumā. Piemēram, kad kļūst nejutīga viena roka, cilvēks to var noturēt par mirkļa notirpumu, cerot, ka tas var pāriet.”

E. Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši – notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113).

APTAUJA

Par miokarda infarktu

Uz jautājumu “Kas ir miokarda infarkts”, kur tika doti atbilžu varianti, vairāk nekā 62% aptaujāto atzīmējuši, ka infarkts ir “sirds muskuļu bojājums, kas rodas nosprostojoties asinsvadam”, tajā pašā laikā vairāk nekā 10% atzīmē, ka infarkts ir sāpes sirdī, kas pāriet 10 minūtēs. Jautāti par miokarda infarkta pazīmēm, vairāk nekā 80% no visiem respondentiem atzīmējuši, ka miokarda infarkta simptomi ir pēkšņas sāpes krūtīs, elpas trūkums un svīšana, sirdsklauves, trauksmes sajūta. Tomēr vīrieši par to nav tik pārliecināti, vien 76% atzīmē, ka miokarda infarkts ir pazīmju kopums.

Tā kā miokarda infarktam svarīga ir paša vai tuvinieka nekavējoša reakcija, tad drošību neveicina atziņa, ko pauduši 66% aptaujāto, proti, viņi nespētu atpazīt miokarda infarkta simptomus sev vai līdzcilvēkam. Uz jautājumu, kā rīkoties, ja ir aizdomas par infarktu, 92% pārliecinoši izsauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tajā pašā laikā 5% aptaujāto ir gatavi mēģināt pēc iespējas ātrāk pierakstīties pie ģimenes ārsta. Vairāki aptaujātie pauduši gatavību iedzert pretsāpju zāles un gaidīt, kad simptomi pāries, vai arī atgulties uz līdzenas virsmas un mēģināt iemigt.

Par insultu

Vaicāti par to, kas ir insults, vairāk nekā 60% aptaujāto atzīmējuši, ka tas ir “smadzeņu bojājums, kas rodas no pēkšņa asinsrites traucējuma”, tomēr gandrīz 30% uzskata, ka insults ir “sirds artēriju nosprostojums”, 5% – ka insults ir “ spēcīgas sāpes krūtīs”. Par insulta pazīmēm runājot, 80% aptaujāto atzīmējuši vienas puses ķermeņa paralīzi vai nejutīgumu, neskaidru runu, apjukumu, arī reiboni, līdzsvara traucējumus, koordinācijas zudumu un pēkšņus redzes traucējumus. Tomēr, ja pašam nāktos saskarties vai līdzās kādam notiktu nelaime, par spēju atpazīt insulta simptomus šaubās 55% aptaujāto. Vīrieši šajā gadījumā ir pesimistiskāki un uzskata, ka 60% gadījumu neatpazītu insultu.

Noskaidrojies, ka 73% sieviešu un 68% vīriešu mēģinātu veikt testu ĀTRI. Tikai 14% gatavi izvērtēt sirdssāpju ilgumu, 11% – izmērīt asinsspiedienu. Uz jautājumu, kā rīkoties, ja ir aizdomas par insultu, 97% norādījuši, ka nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, tomēr 2% būtu apņēmības pilni paši doties uz slimnīcu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atpazīt infarktu un insultu

Kategorijas