Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

Ilze Kurme Labklājības ministrijas projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" vadītāj

2017. gada 21. decembris 13:02

308

Dzīvojam pasaulē, kur sabiedrības vajadzības ātri un dinamiski mainās. Tomēr ir lietas, kas paliek svarīgas vienmēr. Visos laikos ir un būs nepieciešamība pēc profesijām, kas strādā sabiedrības labā un palīdz citiem. Tās ir profesijas, ar kurām cieši saistīta mūsu ikdiena, taču visasāk to nepieciešamību izjūtam brīžos, kad paši netiekam galā saviem spēkiem. Te var pieminēt gan skolotājus un mediķus, gan policistus un operatīvo dienestu darbiniekus. Kā arī – sociālos darbiniekus un sociālos aprūpētājus. Tieši viņu loma sabiedrības cieņpilnas dzīves nodrošināšanā pieaug ar katru gadu. Jo ikvienam var pienākt brīdis, kad jūtamies apjukuši un nespējam rast risinājumu gan samilzušai problēmai, gan arī situācijai un apstākļiem, ar kuriem saskaramies pēkšņi un pirmo reizi, un kļūst nepieciešams sociālā darbinieka atbalsts. Vai arī brīdis, kad mums pašiem vai kādam no mums tuviem cilvēkiem nepieciešams palīgs – sociālais aprūpētājs.

Tāpēc ir ļoti sāpīgi un skumji lasīt ziņas, ka šie cilvēki, kuru darbs ir sniegt atbalstu citiem, cieš no vardarbības. No vardarbības, ko pret viņiem vērsuši cilvēki, kuri paši pie viņiem vērsušies pēc atbalsta. Pirms pāris nedēļām darba vietā klients pacēla roku pret sociālo darbinieku. Nesen sabiedrību šokēja video internetā, kurā redzams, kā jaunieši piekauj policistu. Pirms Ziemassvētkiem kāda seniora dzīvesvietā viņa radinieki piekāva aprūpētāju. Un vai tie ir vienīgie šādi gadījumi? Diemžēl – nē.

Protams, tas ir sodāmi no kriminālā viedokļa. Bet vai visu spēj salabot likums? Visi šie gadījumi notikuši brīdī, kad cilvēks veicis savus tiešos darba pienākumus – sniedzis atbalstu! Tāpēc tas ir amorāli un traģiski jau pēc savas būtības un kropļo visas mūsu sabiedrības apziņu.

Runājot par darbu fiziska apdraudējuma apstākļos sociālā darba kontekstā, Labklājības ministrijas nesen veiktā pētījuma dati rāda, ka fiziska apdraudējuma situācijās bieži vai pat vienmēr strādā katrs ceturtais sociālais darbinieks. Ieklausieties – katrs ceturtais! Šo problēmu atzīmē arī sociālo dienestu vadītāji, it īpaši lielajās valsts nozīmes pilsētās.

Apzinot un paredzot iespējamos apdraudējuma riskus, sociālo dienestu vadība klientu dzīvesvietu apsekošanas gadījumiem nodrošina divu sociālo darbinieku klātbūtni. Turklāt īpaši bīstamu situāciju gadījumos sociālie darbinieki apsekošanai piesaista pašvaldības policijas pārstāvjus. Domājot par sociālo darbinieku drošību sociālajos dienestos, viņu darba telpās tiek ierīkotas drošības pogas un atsevišķos gadījumos šīm telpām plānotas caurspīdīgas sienas, lai klienta dusmu lēkmju un ārkārtas rīcības situācijās nepieciešamības gadījumā var laikus iejaukties.

Protams, neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas darba devēju rūpes par darbinieku drošību, tomēr nenoliedzama ir arī visas sabiedrības atbildība par kontaktu ar jebkuru šīs jomas profesionāli. Jo bieži vien tieši no attieksmes ir atkarīga ne tikai viņu fiziskā drošība, bet arī emocionālā labsajūta un gandarījums par paveikto darbu. Līdz ar to, iespējams, arī viņu profesionālā rīcība nākotnē!

Pēdējos gados palīdzošo profesiju jomas jau tā arvien skaudrāk saskaras ar personāla resursu trūkumu - darbinieki “izdeg”, nejūtas motivēti, un pat pamet darbu, savukārt jaunie speciālisti šajās profesijās ienāk maz.

Līdz ar to mums kā sabiedrībai vitāli nozīmīgi ir novērtēt un saglabāt katru no viņiem! Kā arī veidot saprotošu un cieņpilnu vidi, lai jaunieši izvēlētos savu profesionālo dzīvi saistīt arī ar palīdzošajām profesijām.

Ziemassvētku laikā mēs visi esam emocionāli visatvērtākie. Tiek rīkotas dažādas labdarības akcijas, kuras aicina palīdzēt tiem, kam tas ļoti nepieciešams, un tas ir lieliski! Bet varbūt, ka šajā laikā mēs visi varam padomāt par to, ka arī palīdzētājiem ir vajadzīga palīdzība un atbalsts. Un tā ir visu mūsu kopējā lieta, jo šādu profesiju cilvēki būs nepieciešami vienmēr...

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arī palīdzētājiem ir jāpalīdz

Kategorijas