Klāt laiks, kad ģimenēm satikties

2017. gada 22. decembris 00:00

901

Pirmais pie “Ūdru” vārtiem mani sagaida sniegbalts skaistulis, samojeds Riko, un uzreiz rodas vēlme salīdzināt, kas ir baltāks - suns vai mājas pagalmu pārklājušais sniegs.

Taču ciemiņa uzmanību piesaista ne tikai Riko. Jau pirmajā reizē viesojoties “Ūdros”, jaušams, ka šī ir īpaša vieta Valkas novada Vijciemā. Mājai visriņķī ir ūdens: vienā pusē - Vijas upe, otrā - upes vecā gultne. Ceļš pāri tai pat atgādina dambi.

“Esam uz salas,” skaidro “Ūdru” saimniece Rigonda Melbārde un palepojas, ka Vijas otrā krastā, kur mežs, ir slavenais Celīškalns (pilskalns).

Laimei izcep īpašu pīrāgu

Izvēle viesoties “Ūdros” īsi pirms Ziemassvētkiem nav nejauša. Saimniekiem Rigondai un Mārim Melbāržiem ir pieci bērni. Ziemassvētki tiek dēvēti arī par ģimenes svētkiem. Kā tos svin tik kupla ģimene kā Melbārži?

Izrādās, šie Ziemassvētki “Ūdros” būs īpaši. Rigonda un Māris pirmo reizi ieraudzīs savu mazmeitiņu - četrus mēnešus veco Jūliju, kura kopā ar saviem vecākiem, Melbāržu dēlu Intaru un viņa draudzeni Justīni, ieradīsies no Anglijas.

Svētkos kopā būs viņi visi - Rigonda, Māris un viņu pieci bērni: Intars, kurš strādā Anglijā, Lana, kura kopā ar savu ģimeni dzīvo Vijciemā un audzina pati savu četrus gadus veco dēlu Lauri, Smiltenes vidusskolas 10. klases skolniece Eva, septītklasnieks Tomass un pirmklasniece Ance, kuri mācās Vijciema pamatskolā.

Ziemassvētki “Ūdros” ir mierīgs ģimenes kopā būšanas laiks, kad citam citu iepriecināt ar dāvanām, aprunāties, kā katram klājies aizvadītajā gadā un izbaudīt māju omulību, jo Rigondai uz tādas gaisotnes radīšanu ir ķēriens. Tāpat arī Mārim, kurš jau sapucējis svētkiem māju un lielo košumkrūmu, izrotājot ar elektrisko lampiņu virtenēm.

Vispirms Ziemassvētku svētīšana Melbāržu ģimenē sākas ar obligāto 24. decembra rituālu. Visi “Ūdru” vīrieši dodas uz mežu pēc eglītes, bet Rigonda ar meitām paliek mājās, lai ceptu pīrāgus un vārītu pelēkos zirņus.

Melbāržiem ir tradīcija vienā no cepšanai gatavotajiem pīrāgiem ielikt pupu (nevārītu!). Ziemassvētku svētvakarā, kad visa ģimene sasēžas pie galda, tiek ēsti arī pīrāgi, un tam, kurš uzkož to ar pupu, visu nākamo gadu uzsmaidīs laime. Vismaz Melbārži tam tic.

Taču vēl pirms tam dienā ģimene kopā pušķo eglīti, cep cepumus un piparkūkas, un katrs izvēlas savu piparkūkas figūriņu. Vienā brīdī Rigonda atrauj vaļā visus logus un ar degošu kadiķa zaru izkvēpina māju, lai slimības un viss ļaunais iziet ārā.

Tāpat Ziemassvētkos neiztrūkstoša tradīcija Melbāržu ģimenē ir apdāvināšanās. Divas nedēļas pirms svētkiem mājās uzrodas kastīte, kurā katrs var iemest vēstuli, tajā uzrakstot, ko sirsniņa kāro, un pieaugušie cenšas šīs vēlmes izpildīt.

“Neviens nelūdz neiespējamo. Bērni jau zina, ko mēs varam un ko nevaram atļauties,” piebilst Rigonda.

Svarīgākas par ēšanu - sarunas

Tad, kad pienācis laiks “Ūdros” klāt Ziemassvētku galdu, bagātīgs tas nav, bet tas ir apzināti, jo svarīgākas par izēšanos ir sarunas, teic Rigonda. Vecgada vakarā - jā, tad gan uz galda tikšot likti 12 ēdieni.

Arī aizvadot veco gadu un sagaidot jauno, Melbāržu ģimene ir kopā. Vispirms visi noperas pašu pirtiņā. Vakarā pie kamīna katrs izlej savu laimīti. Pusnaktī šauj svētku salūtu.

Šogad gada pēdējā diena gan būs citādāka, jo Māra vecākiem Ligitai un Jānim Melbāržiem pēc 50 gadu kopdzīves pie durvīm klauvē Zelta kāzas. Interesanta sakritība, jo 31. decembrī, tikai pirms 49 gadiem, salaulājušies arī Rigondas vecāki Mārīte un Nikolajs Sokovi.

Bet, atgriežoties pie ēdieniem, Rigonda stāsta, ka Ziemassvētkos tradicionālā ģimenes maltīte ir, piemēram, pelēkie zirņi, pīrāgi, rasols, sautēti kāposti (pašu audzēti un skābēti), piparkūkas, pildītas olas, ko sarūpējušas pašu mājas vistas.

Kad Rigonda sautē kāpostus, viņa tiem pieliek klāt auzu pārslas. Tad kāposti sanākot tumīgi un tik sātīgi, ka klāt nekas cits, piemēram, kotlete vai desiņa, pat neprasoties. Un, protams, savs paldies ēdiena labajā garšā pienākoties malkas plītij, uz kuras tas tiek gatavots.

Pīrāgus Rigonda cep pēc savas receptes, visas sastāvdaļas mīklai piešaujot “uz aci”. Siltā pienā viņa iejauc cukurā izšķīdinātu raugu, pieliek šķipsniņu sāls un cukura un piesijā miltus tik daudz, lai mīkla būtu nedaudz biezāka par pankūku mīklu, tad pārsedz ar dvieli un atstāj siltumā, lai uzrūgst.

Tad mīklai pieliek izkausētu sviestu, samīca, pārkaisa ar miltiem, atkal uzklāj dvieli un ļauj otru reizi uzrūgt. Tad mīkla ir gatava, var rullēt un cept pīrāgus. Rigonda iesākusi pīrāgus pārkaisīt ar sezama sēkliņām, nevis ar ķimenēm. Ēdāji novērtējot un slavējot.

Vecgada vakarā obligāts ēdiens “Ūdros” ir zivs - vienalga, kāda un kā pagatavota, bet zivij ir jābūt, jo tad jaunajā gadā mājās būs nauda un pārticība.

Visiem garšojot arī zaļo zirnīšu (saldētu) un burkānu sautējums, kas aizdarīts ar sviestu un saldo krējumu, un pupiņu salāti. Lai tie košāki, Rigonda tiem klāt pieliek krāsainus dārzeņus, piemēram, papriku un puravus, vēl piemet liesu žāvētu gaļu (speķi viņu mājās neviens neēdot) un aizdara ar majonēzi.

Rigonda savulaik izmācījusies par konditori. Viņai labi padodas lauku tortes, pīrāgi un plātsmaizes, taču Ziemassvētku un Vecgada vakara galdam “Ūdru” saimniece šos kārumus necep. Ar viņas kūkām ģimenes locekļi mielojas savās dzimšanas dienās.

Prasmi saimniekot

manto paaudzēs

Viesojoties “Ūdros”, uzrunā jau dzīvojamās mājas priekštelpa - stiklotā veranda ar pelargonijām, orhidejām un citiem istabas augiem, ar gleznām pie sienām un kamīnu ar omulīgu gaisotni.

Ziemas laikā to redzēt nevar, bet sakopts ir arī mājas pagalms. 2012. gadā “Ūdri” atzīti par sakoptāko individuālo dzīvojamo māju Valkas novadā.

Vasarās šeit esot skaisti. Zied puķes, zied baltās ūdensrozes dīķī. Vijas krastos dzied putni.

Rigonda ir mājsaimniece, jo “Ūdros” darba netrūkst. Viņas aprūpē ir arī saimniecības papildu ienākumu avots - 100 bišu saimes. Algotu darbu strādā Māris, kurš ir tālbraucējs šoferis.

Rigonda atzīst, ka viņai patīk radīt skaistu vidi, patīk dekori, ziedi un košums. Arī apģērbu sev un saviem bērniem izvēloties košās krāsās.

“Mamma mani mācīja, ka tad, ja darbs iesākts darīt, tas jāizdara līdz galam. Neko nevar nosviest malā ar domu - gan jau vēlāk izdarīšu. To mamma man katrreiz likusi aiz auss. Arī saviem bērniem to mācu. Tā saimniekošana acīmredzot iet paaudžu paaudzēs. Mani vecvecāki nākuši no Latgales. Mamma bieži teica, ka viņas vecmamma bijusi ļoti saimnieciska,” piebilst Rigonda.

Lai tikai būtu veselība!

Seniori Mārīte un Nikolajs Sokovi dzīvo turpat Vijciemā, privātmājā “Kārkliņi”, kas šogad līdz ar “Miglīšiem” nominēta par Vijciema pagasta sakoptāko sētu. Tā nav pirmā reize, kad “Kārkliņi” saņēmuši šādu novērtējumu. “Es jau pagastam teicu, kāpēc vienmēr tikai mēs? Mums blakus ir trīsstāvu māja, tur vasarā arī ir skaisti. Man patīk, ka viss ir tīrs un sakopts. Gribas, lai visā Vijciemā ir skaisti,” teic Rigondas mamma Mārīte Sokova.

Un “Kārkliņos” nudien tā esot, teic vijciemieši. Pavasarī tur pirmās uzzied tulpes, tad zied rozes un lilijas, tad asteres un mārtiņrozes - Mārītes mīļākās puķes. Dārzā salikti dažādi dekori.

Kaut arī saimniecei ir veselības problēmas, viņa tāpat tiek galā ar ravēšanu - paravē, atpūšas, paravē, atpūšas. Pašiem ir savs sakņu dārzs, kurā izaug viss vajadzīgais. Pagrabs esot pilns ar ziemas krājumiem. “Agrāk mums bija četras govis, sivēni, vistas, tītari, zosis. Tagad pat nezinu, kā es toreiz tiku galā. Tagad mums ir tikai vistas,” stāsta Mārīte.

“Kārkliņos” Ziemassvētku eglīte ir jau kopš šās nedēļas sākuma, un izpušķota un izgreznota tagad gaida Ziemassvētkus. Tad ciemos atnāks mazbērni. Kopā ar mazmeitu Evu Mārīte ies uz dievkalpojumu Vijciema luterāņu baznīcā.

Mārīte arī priecājas par mazmeitiņas pirmklasnieces Ances ielūgumu uz viņas Ziemassvētku eglītes sarīkojumu Vijciema pamatskolā. Mazmeitiņa apsveikumu darinājusi pati, klāt pielikusi savu zīmējumu un uzrakstījusi ielūgumu savai “omei un papam”.

Aizvadīt veco gadu un sagaidīt jauno Mārīte un Nikolajs domā divatā. “Pasēdēsim pie televizora, paskatīsimies, ko tur rāda. Citus gadus līdz rītam tā nodzīvojam. Ne velti saka - mūžu dzīvo, mūžu mācies. Arī no televīzijas iegūstu,” piebilst Mārīte.

Pusnaktī varēšot papriecāties par svētku salūtu. Vijciemā par godu jaunajam gadam tiekot šautas krāšņas raķetes.

“Par dzīvi nesūdzamies. Galvenais, lai tikai ir veselība!” to savējiem un ikvienam, arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem, novēl Mārīte Sokova.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Klāt laiks, kad ģimenēm satikties

Kategorijas