Dedz gaismu sirdī savā – ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

2017. gada 22. decembris 00:00

Ir pienācis laiks, kad gaisma cīnās ar tumsu. Un uzvar! Gribas ticēt, ka tas nenotiek vien dabā, bet arī mūsos pašos. Tas, ka gaisma uzvar. Ka labais, skaistais, priecīgais, mīļais spēj atbrist gan pa baltu sniegu, gan pa pelēkiem dubļiem, vai arī reizē ar sniega pārslām nolaisties mums uz pleciem un iedegt dvēselē to gaismu, kas gada laikā varbūt ir apdzisusi.

Ir pienācis laiks, kad gribas ne vien ņemt, bet vēl vairāk – dot, un mūsu novadu dzejas radītāji to dara – uzliek uz plaukstas savas sajūtu pilnās sirdis, savus labos vārdus, savas labās domas un dod to visu jums, mīļie lasītāji.

Lai jums gaiši, priecīgi un mīlestības piepildīti svētki!

— Anita Anitīna

SARMĪTE OZOLA

Gulbjiem aizejot...

Kad pelēko apmetni rudens kļavlapu zeltā

Būs iemetis pēdējais gulbja bērns,

Viņa spārnu vēdas liks mākoņu pūkām plaukt.

Tu pavērsi plakstus pret rītiem un klusi

Vēl dosi šai sniegpārslu dejai to vasaras nakti,

Kas dziesmā spēs mierināt domas un ilgas.

Tā putni ik gadu uz spārniem aiznes mums gaismu,

Un dienu no dienas liek tumsas riekšavas krāt.

Līdz Ziemassvētkos mēs atkal sajūtam spēku,

Ar glāsta gaišumu dvēseles ilgas tur – augšup vērst.

Un tikai tu zini, vai saulgriežu naktī

Tev plecu noglāsta gulbja vai eņģeļa spārns...

TAMĀRA ELZIŅA

* * *

Ābeļzars apjucis laikā

klauvē pie mana loga,

Sapnī sniegpārslas tēlojas ziedos,

trauslos un maigos,

Sapnī smarža reibina pumpurus,

uzbur vīzijas saules pilnas...

Aizdedzu sveci dzīvības zaļotā zarā,

Tuvinu lielo gaismas mirkli,

Gaismoju sevi un ābeli garā,

Dvēsele mūžam ar tumsu ir karā...

DANA OZOLIŅA

* * *

Kā gribētos atkal

caur sniegpārslām

ceļā uz Ziemassvētkiem

doties

Un piesnigušā mežā

pie savas apsnigušās eglītes

stāvēt...

Kā gribētos atkal

ciemos pie sniegavīra iet

un slotu tam rokās

sniegt,

Uzsmaidīt tam un teikt –

cik ļoti viņš ir

gaidīts...

Jo nepietiek man

tikai ar bumbuļiem

un košiem spīguļiem –

Nepietiek – tā svētkus

radīt.

Pietrūkst man

tā sniegpārslu aizkara

aiz loga,

to balto kupenu,

kas līdz ceļiem sniedzas...

Pietrūkst iespējas

no dūraiņiem sniega bumbuļus

raut...

Pietrūkst sajūtas, kad vari

par sniega eņģeli

būt...

Tik ļoti gribētos atkal

caur sniegpārslām

ceļā uz Ziemassvētkiem

doties

Un piesnigušā mežā

pie savas apsnigušās eglītes

stāvēt...

ELĪNA KUBULIŅA-VILNE

Svētku naktī

Pār Smilteni svētku laiks laižas

Kā eņģelis balts un liegs,

Tiek aizmirstas rūpes un raizes,

Un seju izrotā prieks.

Balts eņģelis apciemo katru

Un siltu mieru mums nes,

Šai naktī lai mīlestība

Valda uz pasaules.

Balti sniegi snieg

Snieg...

Tik brīnumaini

Balti sniegi snieg.

Un tu tinies baltā

Brīnumā un klusē.

Sajūti, kā sirdī

Laimes zvaigzne pulsē.

Snieg...

Ar katru pārslu ziema

Atnes jaunu stāstu,

Gar tavu vaigu pārslīd

Simtiem glāstu.

Snieg...

Lai vēlreiz mēģinātu

Visu tumšo baltu padarīt,

Lai varam atpazīt

To mirdzumu,

Kas mūsos pašos mīt.

IVETA REINSONE

* * *

Atver acis siltam smaidam,

Saticībai atver tās –

Nevajag jau ļoti daudz

Laimīgu lai Tevi sauc.

Atver plaukstu sveces liesmai,

Uzticībai atver to –

Nevajag jau ļoti daudz

Bagātu lai Tevi sauc.

Atver sirdi baltam sniegam,

Mīlestībai atver to –

Nevajag jau ļoti daudz

Cilvēku lai Tevi sauc.

* * *

Pēc tumšākās nakts

Sasnigs baltākais sniegs;

Visbaltākais modīsies rīts

Un paldies Tev pasacīs.

Uz pasaules pleca balts eņģelis smaidīs

Un svētītus spārnus pāri tai segs.

Kad eņģelis atnāks pie manis,

Tālāk pie Tevis tas ies

Un manas domas Tev aiznesīs,

Bet tas vēl nebūs viss,

Jo balts atkal atnāks rīts,

Atnesdams jaunas cerības līdz.

* * *

Varbūt tad, kad ziema atnāks,

Baltā mierā satiksimies mēs.

Aizsnigs ceļi, taciņas un takas,

Klusums zemi skars un prieks.

Atnāks cerības un sapņi,

Piedzims ilgi gaidīts rīts.

Noslaucīsim baltas kājas,

Baltas rokas mazgāsim,

Lai ar tīrām, gaišām pēdām

Kopā dotos rītdienā.

* * *

Īstai laimei vajag maz –

Sniegpārslu uz karstas delnas,

Mājās baltas sveces liesmu,

Smaidu sejā, krūtīs sirdi,

Kas pret dzīvi silta pukst.

* * *

Reiz debesīm sniega nepietrūks,

Un zemi baltu tās atkal klās;

Segs bēdas un sāpes, un rūpes,

Un klusums visapkārt būs balts.

Dzims balts pamodies rīts;

Ar baltumu pasauli sveiks;

Ņems nelaimes visas aiz rokas

Un projām aizvedīs tās.

Pa lielceļiem balts atnāks miers –

Apskaidrots, svētīgs un īsts.

Un, skatu pret debesīm cēlis,

Cilvēks tad Dievam sacīs PALDIES.

BAIBA LUCA

* * *

Debesu spilvenu sapurināt,

Tā, lai tas plīst.

Tā, lai sāk putināt,

Lai baltas sniegpārslas krīt.

Visa zeme kļūs balta,

Tik balta kā krīts.

Lai Ziemsvētkos šajos,

Tik balts ir katrs rīts!

* * *

Logs.

Balta pasaule aiz aizkariem

Savu esamību atgādina.

Ņurdošs pūdercukurs

Zem manām kājām

Bezkaunīgi valdzina.

Ceriņzars.

Miljons baltiem pumpuriem

Izgaismo ielu.

Izbaudi šo pasakaino dienu!

LĪGA

Pie Ziemassvētku sliekšņa stāvot

Atkal Ziemassvētki debesīs raksto

Un izber dienas kā krāsainus sapņus -

Ņemiet, lasiet un adatās veriet,

Tēvzemes kokam stipras lapas šūt.

Zaļos sapņus aši zābakos beriet,

Tad ietos soļos svētība zels,

Lai tie kā sīku upīšu tērces

Spēku dzīvot latvju zemei dod.

Vērtiet līganās puķēs dzeltenus sapņus,

Smilgu takās daiļi izstādiet tos,

Lai cerība sildās kā maziņa zīlīte

Un atdzimst postītais latvieša gars.

Metiet dienu sapņus kā asas bultas

Un tālās domās izšaujiet tās,

Lai tauta spēkā kā vēji ņemas

Un viņas spīts ticībā rudzos zied.

Atkal Ziemassvētki laiku lauž lokos

Un visiem ceļus izkārto zvaigznēs,

Tik jautājiet sirdij, kādu deju dejot

Un kādas sveces zaļajā eglē degt.

ANITA ANITĪNA

* * *

Arī tad, ja nav priecīgi,

Arī tad, ja nav gaiši,

Ieskaties – viena zvaigznīte debesīs

Iemirdzas tieši Tev;

Viena sniegpārsla viegli un maigi

Nolaižas Tev uz plaukstas

Un nekūst, un paliek

Kā tālas sirds laba vēlējums.

Un sirdī ieblāzmo

Klusa Ziemsvētku gaisma,

Kaut kas skumīgi sāpīgs

Un reizē tik ļoti labs!...

Arī tad, ja ir vientuļi,

Zvaigzne debesīs, sniegpārsla plaukstā,

Klusa gaisma Tev vēsta,

Ka neesi viens – blakus Ziemsvētki stāv.

* * *

Kāds miers ir egles

Tumši zaļajam svārkam!

Tajā raugoties, pazūd steiga

Un nogurums projām bēg,

Eglei pieskaroties, es sajūtu,

Kā tas ir – būt un dzīvot,

Ieelpojot tās smaržu,

Pārņem kaut kas tik mīļš

un svēts –

Tās ir bērnības atmiņas,

Siltas, kaut mazliet skumjas,

Tas ir atskaites punkts,

Kas ir vidū starp pirms un pēc,

Tā ir šodiena,

Tas ir tieši šis brīdis

un mirklis.

Gribas saņemt to plaukstās,

Piespiest krūtīm un paturēt.

Ieslēgt sevī kā dārgumu

Un vienlaikus dāvāt citiem –

Tiem, kuri mīļi, un tiem,

Kam mazlietiņ, bet salst.

Saņemu plaukstās

Egles durstīgo zaru

Un jūtu, kā manī lēni dzimst

Gaidīts Svētvakars.

AIJA ĀBENA

Kā sniegpārsla

Kā sniegpārsla pa vējam skrēju,

Smieklus tā kā zvārgulīšus sēju.

Vai sevi iztukšoju, vai piepildīju?

Tā vien skrienot ar vēju, pa vēju,

Es taču pilnīgi it neko nezaudēju!

Lai jūsu laimei piesitu pie rūtīm,

Un ar baltumu pieliptu pie krūtīm,

Gaišas domas priekš jums sildīju,

Tā vien skrienot ar vēju, pa vēju,

Es taču pilnīgi it neko nezaudēju!

SMAIDA MASKINA

Dedz gaismu sirdī savā!

Ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks,

Dedz gaismu sirdī savā!

Ar balto sveces liesmu

Un sirdi karstu, karstu.

Ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks,

Liec prieku savā sirdī, liec!

Ar piparkūkas zvaigzni

Un egles zaru zaļu, zaļu.

Ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks,

Savu sirdi otram neaizliedz.

Lai mīlestība tajā staro!

Lai tās siltumu var padzerties ikkatrs.

Ar mīļumu svētku brīnumu sniedz,

Baltu sveci, baltu sveci dedz!

Lai pasaulē miera zvaigzne mirdz,

Un svētku noskaņojums ir jautrs.

Šodien durvis neaizslēdz!

Šodien durvis neaizslēdz,

Logā gaišu sveci liec!

Nāks pie tevis Dieva bērni,

Būs jums kopā svētki lieli.

Sirdis sildīs sveces liesma,

Dvēselītes priecāsies.

Visiem kopā jautrāk būs,

Baltos svētkus sagaidīt.

Šodien durvis neaizslēdz,

Atļauj sirdij prieku gūt.

Baznīc’s zvani tevi sauc,

Pazemībā Dievu lūgt.

Lūgt par sevi, lūgt par otru,

Lūgt par balto pasaulīti,

Lai nāk dienas gaišas, tīras.

Dievs ir katra dvēselē!

MĀRĪTE POMMERE

* * *

Šovakar

nolieku malā

vecā gada

bēdas, priekus,

svarīgas lietas

un visādus niekus,

jo sniegs

pie manas mājas

namdurvīm

kā atsnidzis

no bērnības –

balts, pūkains, tīrs

un bezgala mīļš,

tikai skatīties,

tikai pieskarties,

tikai nepazaudēt

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dedz gaismu sirdī savā – ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

Kategorijas