Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tādus ciemiņus gribētu katru mēnesi

Sandra Pētersone

2017. gada 22. decembris 00:00

1824
Tādus ciemiņus  gribētu katru mēnesi

Ziemassvētku gaidīšanas laiks Smiltenes novada pašvaldības kapitālsabiedrības “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” pansionātā ciemiņus ieved citu pēc cita. 


Šo otrdien pansionāta iemītniekus ar aizkustinošu koncertu Ziemassvētku noskaņās iepriecināja Laun­kalnes sākumskolas skolēnu un pirmsskolas grupiņu bērnu vokālais ansamblis (vadītāja Signe Baltere) un Smiltenes folkloras kopa “Rudzupuķe” (vadītāja Līga Krūmiņa-Krīgere). 


Kā no sieka birst 

dāvanas un koncerti

Ar dāvanām ieradās rīdzinieki jauna ģimene Veronika un Elgars Felcis, kuri nākamā gada pavasarī pārcelsies uz Launkalnes pagasta “Zadiņiem”. Dāvanas no viņiem saņēma katrs pansionāta klients. Viens bija aizkustināts vairāk, līdz pat asarām, cits - mazāk, bet priecājās visi.

Šobrīd “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļā (tā pilda pansionāta funkcijas) ir 60 klienti, un visi nebūt nav seniori.

Kasparam Venneram ir 28 gadi. Uz pansionātu viņš pārcēlās, jo dzīvoklī Variņu ciemā izrādījās neiespējami pārvietoties ar ratiņkrēslu, - durvis par šauru. Arī tikt ārpus mājas nekādi, jo dzīvoklis atrodas nama otrajā stāvā. Visu dienu vienā istabā, ne uz virtuvi, ne uz vannasistabu, - tā nav dzīve jaunam cilvēkam.

Kaspars ratiņkrēslā iesēdās pirms pusotra gada, pēc darba vietā iegūtas traumas - mugurkaula divu skriemeļu lūzuma, bet ļoti cer, ka varēs staigāt pats, katru dienu istabā cītīgi vingro.

Ziemassvētku gaidīšanas laiks jaunajam vīrietim patīk, jo tad pansionātā ierodas daudz ciemiņu. Šomēnes cits  citam sekojuši seši koncerti. Proti, uzstājies Smiltenes kultūras centra jauktais koris “Mež­ābele”, tad - Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” audzēkņi, tad - Smiltenes vidusskolas skolēni, pēc viņiem - jau minētie Launkalnes bērni un “Rudzupuķe”. Vēl dziedājis pašu iestādes darbinieku ansamblis. Ieradušies arī viesi no Smiltenes Romas katoļu draudzes. 

Palsmaniete Sandra Siliņa, kura dzied un spēlē taustiņinstrumentus, šo trešdien ne tikai sniedza koncertu, bet arī atveda līdzi savu kanisterapijas suni Dūdu, ko pansionāta iemītniekiem pamīļot.

Tad vēl ciemos pieteicās Smiltenes novada domes pārstāvji, lai atnestu pašvaldības dāvanas - saldumu paciņas.

“Tas labi, ka tik daudz ciemiņu. Vismaz kaut kāda jautrība. Būtu labi, ja katru dienu kaut kas notiktu. Nebūtu tādu koncertu, sēdētu istabā,” spriež Kaspars Venners. Tagad, kad piesalst un ceļi apledo, ir slidens, tāpēc ratiņkrēslā ārā labāk nedoties.

Tad vēl visi, kuri uzstājoties koncertos, atnesot dāvanas. Arī par to Kasparam ir prieks, it īpaši par saldumiem, jo viņš uz tiem esot kārs. 

 

To visu vēlas cauru gadu

Par viesiem priecājas arī pansionāta iemītnieki sirmgalvji. “Citādi mēs neizkustētos un neredzētu citus cilvēkus,” teic smilteniete pensionētā skolotāja Dzidra Žeļezkina.

Seniore augstu novērtē to, ka cilvēki uzstājas tik mazam cilvēku pulciņam, kāds ir pansionātā, un rūpīgi gatavojas koncertiem, piemēram, bijis labi redzams, cik atbildīgi pret savu uzstāšanos izturas Launkalnes sākumskolas bērni. 

“Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas” pansionātā mazie launkalnieši viesojās otro reizi, šoreiz ar vēlmi sniegt koncertu pirms Ziemassvētkiem, lai šie svētki būtu gaišāki, baltāki un mīļāki un arī, lai iepriecinātu ar nelielām dāvanām.

Launkalnes sākumskolas direktore Ināra Grundāne stāsta, ka ideja apciemot pansionāta iemītniekus  radās skolas mūzikas skolotājai Liesmai Lorei. Šoreiz skolas direktore piesaistīja vēl kādus labvēļus - pagaidām Rīgā dzīvojošu jaunu ģimeni Veroniku un Elgaru Felčus, kuri pavasarī plāno pārcelties uz Launkalnes pagasta “Zadiņiem” un jau tagad grib būt noderīgi vietējai sabiedrībai. Kopā ar viņiem uz pansionātu atbrauca Aigars Rubiķis, kurš jau dzīvo “Zadiņos”. Kopīgi tika ienestas lielas kastes, kurās atradās dāvanas - krēmi un dvieļi. Tas viss iegādāts par pašu un draugu ziedoto naudu.

“Domājām, kas cilvēkiem šeit noderētu. Kad vairāk iepazīsim gan pansionātu, gan tā iemītniekus, tad  nākamajā reizē  jau labāk zināsim, ko viņiem vajag,” domā Veronika Felcis.

“Viss bija labi - gan koncerts, gan dāvanas. Re, kādu zīmējumu meitenīte man iedeva,” rāda seniore Ilga Zvirbule. Viņa uz pansionātu pārcēlusies pēc vīra nāves, jo vairs nav varējusi tikt galā ar sadzīves soli savā lauku mājā.

Vēl pansionātā šā gada nogalē būs gan Ziemassvētku svētvakars, gan dievkalpojums. 

Iestādes sociālā darbiniece Anita Bušmane teic paldies visiem, kuri apciemojuši pansionāta iemītniekus, un rosina cilvēkus to darīt visu gadu. 

“Ciemiņi pārsvarā gatavojas uz Ziemassvētkiem, arī uz Lieldienām. Tas ir ļoti jauki, bet gaidām viņus arī janvārī, februārī, martā un tā tālāk - visu cauru gadu,” aicina A. Bušmane.