Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sirmgalvji sociālo aprūpētāju gaida kā savējo

Inga Karpova

2017. gada 25. decembris 17:52

640
Sirmgalvji sociālo  aprūpētāju gaida kā savējo

Viens no pašvaldību sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem ir aprūpe mājās. Valkā šo pienākumu veic trīs sociālās aprūpētājas aprūpējot 30 klientus viņu dzīvesvietās. Smiltenes novadā – 37, bet Strenču novadā – 20. Savukārt laukos palīdzīgu roku sniedz līdzcilvēki. 


Valkas novada pagastos šos pienākumus veic cilvēki, kuri uzņēmušies rūpes par vientuļajiem līdzcilvēkiem, galvenokārt kaimiņi, tuvi paziņas. Smiltenes un Strenču novadā arī Samariešu apvienība. Abas pašvaldības ir vienojušās ar samariešiem par šī sociālā pakalpojuma nodrošināšanu.  


Pakalpojumus sniedz 
arī samarieši 
Valkas novada domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vadītāja Iveta Poriete informē, ka pagastos mājas aprūpe nepieciešama vien dažiem cilvēkiem, tāpēc ir rasts risinājums, izmaksājot pabalstu mājas aprūpes nodrošinājumam.
Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa stāsta, ka novadā sākotnēji samarieši sāka darboties projekta ietvaros, ko nodrošināja dāņu finansējums. Mājas aprūpē aprūpējot vientuļos cilvēkus, pakalpojumu saturs ir bijis ļoti plašs un daudzveidīgs. Piemēram, samarieši ne tikai darījuši pašus nepieciešamākos darbus, bet arī nolasījuši ogas, vārījuši ievārījumus, mājās šuvuši aizkarus, lasījuši grāmatas un laikrakstus. Beidzoties šim finansējumam, samarieši turpina sniegt pakalpojumu, tikai vairs ne tik plaši, bet aprūpējamie arī šajā gadījumā saņem visu vajadzīgo. Sociālais dienests divos pagastos ticies ar mājas aprūpes pakalpojuma saņēmējiem un sarunā noskaidrojies, ka visi ir apmierināti – viņiem tiek izmazgāta veļa, veikta kāju aprūpe, sniegti friziera pakalpojumi, ir iespēja nomazgāties dušā. Samarieši piegādā arī pārtiku, medikamentus, vajadzības gadījumā nogādā pie ārstiem, internetā samaksā rēķinus.  
Savukārt Strenču novada sociālā darbiniece Amanda Vilkaste stāsta, ka novadā nav sociālo aprūpētāju, tāpēc pašvaldība tiem, kuriem nepieciešama aprūpe, izmaksāja pabalstu mājas aprūpes nodrošinājumam. Taču izrādījās, ka ne vienmēr tas tika izlietots, kā vajadzīgs, tāpēc tika nolemts sadarboties ar Samariešu apvienību no Smiltenes.  
Lielākoties mājas aprūpe nepieciešama Sedas un Plāņu novada iedzīvotājiem. Samarieši pie aprūpējamajiem dodas vienu vai divas reizes nedēļā. Ziemā ir problēmas ar nokļūšanu līdz lauku iedzīvotāju mājvietai, taču pakalpojuma saņēmēji esot apmierināti ar pakalpojuma sniedzējiem.


Ar aprūpējamajiem jāmāk 
satikt un sarunāties      
To, ka sirmgalvjiem nepieciešama mājas aprūpe, “Ziemeļlatvijai” apliecina Daina Zēmele, viena no trim Valkas novada domes Sociālā dienestā strādājošajām sociālajām aprūpētājām. Viņa šo darbu veic jau septiņus gadus, un pašlaik viņas aprūpē ir desmit seniores vecumā no 78 līdz  97 gadiem. Pārsvarā aprūpējamās mitinās pašvaldības dzīvokļos, tostarp arī ar malkas apkuri.
“Mana visvecākā kliente ir dzīvespriecīga, pati cenšas kustēties un vairāk padarīt. Viņai ir arī kaķītis. Protams, viņai viss sāp, jo ir jau arī vecums, bet  viņa ir ļoti sirsnīga un darbīga,” atzīst sociālā aprūpētāja. Daina stāsta, ka sirmgalvji, palikuši vieni paši, bez tuviniekiem, bieži vien nevar vairs par sevi parūpēties, bet, ja ir kāds radinieks, tas dzīvo tālu vai ārpus Latvijas robežām. Piemēram, kādai viņas aprūpējamajai ir dēls ar īpašām vajadzībām, kurš mitinās pansionātā. Daina viņai reizi mēnesī palīdz sarūpēt cienastu, sarunā Sociālā dienesta automašīnu un ved apciemot dēlu. Daina novērojusi, ka pensionāres ļoti gaida savu aprūpētāju, jo tā viņām ir vienīgā saikne ar ārpasauli. Diemžēl redzes dēļ aprūpējamās avīzes vai žurnālus vairs nespēj lasīt, vairāk klausās radio, bet vizītes laikā tiek pārrunāti visi jaunumi, arī “Ziemeļlatvijā” rakstītais, jo Daina ir laikraksta abonente. Tantītēm viss interesējot, arī politiskie notikumi. Daina atzīst, ka viens no gaidīšanas iemesliem ir sarunāšanās. Apdarot darbus, daudz ko var izrunāt. Nenoliedzami, kādreiz vecam cilvēkam nav garastāvokļa vai ir kašķīgs noskaņojums, bet Daina nemēdz reaģēt uz asāku vārdu. Viņa mierīgi nogaida, ja vajadzīgs – paklusē, un dara savu darāmo – uzkopj māju, dodas uz veikalu un aptieku, palīdz nomazgāties, uzvilkt tīru apģērbu. Vārdu sakot, vecam cilvēkam palīdz visu, kas tobrīd ir nepieciešams. Ēdienu gan Daina negatavo, tantes pašas to labprāt darot. Uz jautājumu, vai seniorēm vieglāk nebūtu dzīvot sociālās aprūpes namā, Daina atbild: “Nē, jo visas kā viena lūdzas, lai es viņas apmeklēju un lai tikai nebūtu jāiet uz pansionātu.” Aprūpētāja atceras kādu savu klienti, kura slimošanas dēļ palikusi uz gultas un visu laiku lūgusies, lai tikai Daina viņu aprūpē, lai nebūtu jādzīvo pansionātā. Daina viņu apmeklējusi divas reizes dienā līdz brīdim, kamēr pensionāre aizgājusi mūžībā. Nereti sociālās aprūpētājas ir pirmās, kuras, atnākot pie klienta, konstatē, ka cilvēks ir miris. Daina par savu pienākumu uzskata arī bērēs atvadīties no sava aprūpējamā, parādot pēdējo cieņu, jo cilvēks viņu pieņēma un uzskatīja par savējo.
Lai veiktu savus darba pienākumus, sociālajam aprūpētājam jābūt pieklājīgam, sirsnīgam, jāprot ar cilvēkiem nodibināt un uzturēt labu kontaktu, darbīgam, nebaidīties no visiem darbiem, arī nepatīkamiem, jo veciem cilvēkiem visādi gadās, arī laipnam. Turklāt Dainai ir izveidojies ciešs kontakts ar visām klientēm. Ja ir garākas svētku brīvdienas, viņas sarunā, vai būs nepieciešama palīdzība. Ir bijušas reizes, kad, atgriežoties no vizītēm un redzot, ka aprūpējamās mājokļa logos nedeg gaisma, Daina uzreiz steidz pārbaudīt, vai kas nelāgs nav noticis. Dzīve ir dzīve, tāpēc Daina aicina arī kaimiņus reizēm apskatīties, kas notiek ārpus viņu dzīvokļa. Diemžēl mūsdienās cilvēki ir norobežojušies no saviem slimajiem un vecajiem kaimiņiem un ne reizi nepainteresējas, kā viņiem klājas. Tāds laiks.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar kādu valcēnieti, kurai pirms kāda laika smagi slimoja mamma, tāpēc bija nepieciešams Sociālajā dienestā nokārtot un saņemt mājas aprūpes pakalpojumu. Par šo iespēju viņa uzzinājusi no paziņas, kura šo pakalpojumu jau bija izmantojusi. Sieviete stāsta, ka Sociālajā dienestā nav bijis sarežģīti nokārtot nepieciešamās formalitātes. Viņa atklāj, ka tajā laikā bez sociālās aprūpētājas palīdzības būtu sarežģīti kopt mammu, jo nav zinājusi, kā šādos gadījumos jārīkojas, lai slimniecei nenodarītu vēl daudz lielākas sāpes. Sociālā aprūpētāja savus pienākumus veikusi profesionāli, ar lielu atbildības sajūtu un sapratni.
UZZIŅAI
Aprūpi mājās piešķir personām pamatvajadzību apmierināšanai viņu dzīvesvietā, kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar sevi aprūpēt.
Aprūpi mājās tiesīgas saņemt:
• personas, kuras vecuma un garīga vai fiziska rakstura traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus un sevi aprūpēt, tām nav likumīgu apgādnieku vai tie vecuma, veselības stāvokļa vai darba dēļ nespēj sniegt palīdzību;
• personas, kurām slimības vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi, tām nav likumīgu apgādnieku vai tie nespēj sniegt palīdzību;
• bērni invalīdi, ja ģimenes locekļi nespēj nodrošināt pienācīgu aprūpi.
Mājas aprūpes izdevumi par pakalpojuma sniegšanu tiek segti no pašvaldības budžeta līdzekļiem personām, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu – 2017. gadā 380 eiro mēnesī.
Interesēties par iespēju saņemt aprūpi mājās: 
• Valkas novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu daļā Rūjienas ielā 3d, tālrunis 64725938 vai 28374397;
• Smiltenes novada Sociālajā dienestā Dārza ielā 3, tālrunis 64707865;
• Strenču novada Sociālajā dienestā Rīgas ielā 7, tālrunis 2617122. 
Raksts sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu par valsts budžeta līdzekļiem.