Kāds bijis šis gads?

Inga Karpova, Santa Sinka, Sandra Pētersone

2017. gada 29. decembris 00:00

4712

Kas, jūsuprāt, aizejošajā gadā ir labākais, kas bijis novadā, Latvijā un jūsu dzīvē. Un kas ir tas, ko varam uzskatīt par neveiksmi vai neizdarīto, kas jāpaveic nākamgad

Izdevās izstāstīt Valkas lomu valsts dibināšanā

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs:

- Valkas novadā vienu labāko lietu ir nosaukt grūti, bet kopumā ir liels gandarījums, ka izdevās dažādos interesantos veidos izstāstīt lielai daļai Latvijas Valkas lomu valsts dibināšanā. Tas bija vairāku gadu darbs un tiešām prasīja daudz pūļu un enerģijas. Par to ir liels gandarījums. Ir arī gandarījums par to, ka lēnām, bet uzlabojas novada ekonomiskā situācija. Tas, protams, cilvēkiem ir nozīmīgāk nekā šīs vēsturiskās lietas, bet es tiešām jau no 90. gadiem centos šo nezināmo vēstures lapaspusi pavērt plašāk. Ir svarīgi būt lepniem par savu dzimto vietu, un mums ir iemesls tādiem būt.

Personīgā dzīvē man svarīgi ir tas, ka bērni aug un viņiem viss ir kārtībā.

Visā Latvijā šis gads bija tāds samocīts. Es tiešām ļoti daudz cenšos iesaistīties Latvijas valstsvīru izraudzītā virziena ietekmēšanā kā Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. Šo to izdevās pamainīt, bet diemžēl tāda īsta gandarījuma nav. Kopumā ir sajūta, ka tālāk no Rīgas notiekošais tā īsti valstsvīrus neinteresē, tāpēc ir ļoti grūti kaut ko panākt lietas labā.

Nākamgad ir vairāki virzieni, kuros turpināsim strādāt. Diemžēl man sāp sirds un ir apkaunojoša sajūta par to, kādas novada centrā Valkā ir ietves un daļa ielu. Pašvaldība visdažādākajos veidos ir centusies risināt šo problēmu. Protams, ir fragmentāri risinājumi, bet tas nav pietiekami. Nākamgad būs ejams tāds pats pakāpeniskais ceļš ietvju un ielu sakārtošanā. Turpināsim strādāt pie Valkas un Valgas kopīgā centra izveides projekta, bet spāņu arhitekti ir paprasījuši pagarinājumu tehniskā projekta izstrādei. Pašlaik Latvijā ir liela problēma saistībā ar tehnisko projektu izstrādi. Mūsu gadījumā projekts tiešām ir sarežģīts, arī igauņu pusei mainās domas. Izskatās, ka ir apdraudēts izvirzītais mērķis Latvijas simtgadē atklāt kopīgo centru. Protams, centīsimies virzīties uz šo mērķi, bet nav īstas pārliecības, vai tas mums izdosies.

Turpināsim darbu pie Lugažu laukuma rekonstrukcijas. Šogad tiešām izdarījām visu, kas pašvaldībai bija jādara, bet pēkšņi izrādījās, ka darbu izpildītājiem ir apšaubāma reputācija. Mūsu mērķis ir gada sākumā izsludināt jaunu iepirkumu konkursu un pavasarī uzsākt laukuma rekonstrukciju. Pašvaldībai jārēķinās, cik tai atļauts aizņemties naudu šādiem projektiem. Tas ir stingri reglamentēts. Protams, beidzot gribētos sakārtot visu laukumu, bet nākamgad vismaz daļēji tas ir jāpaveic. 2018. gads būs gads, kad Valkā, Lauktehnikā, redzēsim divus jaunus ražošanas korpusus. Izsludinātais iepirkumu konkurss ir noslēdzies, un nākamā gada beigās tur vajadzētu uzsākt ražošanu. Būs tiešām salīdzinoši daudz jaunu darba vietu. Tomēr pastāv baža par darbaspēka pietiekamību. Būs jābūt izdomas bagātiem, kā izmantot iekonservēto dzīvojamo fondu. Mums ir vairāki varianti, par kuriem pašlaik vēl nerunāšu. Tā ir tā iespēja, kā uz Valku dabūt darbaspēku.

Nākamgad Valkā notiks reāli darbi sociālā projekta ietvaros. Proti, pašvaldība ir iesaistījusies Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā, kura ietvaros paredzēta sociālās aprūpes iestādēs mītošo klientu vajadzību izpēte, individuālām vajadzībām atbilstošas infrastruktūras un pakalpojumu attīstība un jaunu speciālistu apmācība. Šī projekta ietvaros Cimzes ielā netālu no novadpētniecības muzeja būvēsim ģimeņu māju, veidosim dienas centru un grupu dzīvokļus. Būs pārmaiņas arī novada ģimenes atbalsta centrā “Saulīte”. Mēģināsim maksimāli loģiski šo projektu virzīt, lai arī pārējā sabiedrība būtu ieguvēji. Nākamgad sāksim īstenot arī apjomīgo izglītības projektu saistībā ar Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju. Visas šīs manis nosauktās lietas ietekmēs novada dzīvi nākamajā desmitgadē un noteikti dos pozitīvu efektu.

Kas attiecas uz novada pagastiem, tad tos skars pārmaiņas izglītībā. Valsts politikas un bērnu skaita dēļ būs ļoti grūti saglabāt skolas esošā statusā, bet par spīti visam to darīsim. Iespējams, tās kļūs par sākumskolām. Jā, būs grūti finansiāli, bet mēģināsim sākumskolām panākt citu finansējuma modeli, lai tas nebūtu atkarīgs no skolēnu skaita, bet pēc klasēm. Vai to atbalstīs Izglītības ministrija, laiks rādīs. Tā būs grūta cīņa, kurai vajadzēs arī sabiedrības atbalstu. Ja pagastos pazustu sākumskolas, būtu grūti saglabāt bērnudārzus. Katru gadu pagastos cenšamies sakārtot saimnieciskās lietas. To darīsim arī nākamgad.

— Inga Karpova

Piesātināts un projektiem bagāts gads

Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs:

- Šogad veiksmes darbu ir ļoti daudz – katrā pagastā un pilsētā ir turpināti un īstenoti pērn iesāktie darbi, uzsākti jauni projekti. Šobrīd aktuāli mums ir aptuveni 54 projekti – tas ir lielākais vienlaicīgi īstenojamo projektu apjoms novada vēsturē. Mums ir būtiski izdevies palielināt pašvaldības budžeta izdevumus infrastruktūras projektiem, kas uzlabos apstākļus Smiltenes novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, jo maksimāli daudz un stabilu darba vietu mūsu novadā ir pirmais solis uz iedzīvotāju skaita krituma apturēšanu. Par vislielākajiem veiksmes darbiem viennozīmīgi var minēt autoceļa Jaunpriedaines – Spicieri rekonstrukciju, atjaunoto kartinga trasi, kas dod iespēju uzņemt nacionāla vai pat starptautiska mēroga sacensības, rekonstruēto Dārza ielas tiltu pār Abula upi un izbūvēto gājēju un velosipēdistu ceļu no Smiltenes līdz Silvai, turpinās darbi Vecā parka rekonstrukcijai, uzsākta Smiltenes stadiona servisa ēkas un skatītāju tribīņu būvniecība, uzsākta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Smiltenē, Daugavas ielā 7a, pārbūve, lai risinātu dzīvojamā fonda problēmu novadā, uzsākta Smiltenes pilsētas centra būvprojektu izstrāde, parakstīts līgums par ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Smiltenē, 3. kārtu 17 Smiltenes ielās, nozīmīgs notikums bija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta jaunuzbūvētā Smiltenes posteņa depo atklāšana. Noslēgušies iepirkumi 12 lauku ceļu rekonstrukcijām, kuru būvniecību varēsim uzsākt 2018. gadā.

Uzsākts nozīmīgs projekts “Smiltenes vidusskolas mācību vides uzlabošana”. Šobrīd norit darbs pie būvprojekta izstrādes. Turpinās darbs pie izglītības attīstības plāna izstrādes Smiltenes novadam un meklējam risinājumus, kā stiprināt ikvienu mūsu izglītības iestādi novadā. Pašvaldība turpina ar stipendijām atbalstīt novada talantīgos jauniešus, pirmo reizi tika rīkots grantu konkurss novada jaunajiem uzņēmējiem, notikuši nozīmīgi sporta un kultūras pasākumi, piemēram, Abula upē tika atdzīvinātas laivošanas tradīcijas, pirmo reizi Smiltenē notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības četros sporta veidos. Esam uzsākuši Sociālā dienesta pārstrukturizāciju ar mērķi specializēt sociālos darbiniekus konkrētām mērķa grupām, lai uzlabotu pakalpojuma kvalitāti. Esam būtiskas izmaiņas izdarījuši pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” valdē, izvirzot konkrētus sasniedzamos mērķus. Šie un vēl daudzi citi veiksmes stāsti ir tie, kas ceļā uz Latvijas simtgadi ļauj Smiltenes novadam augt un attīstīties.

Ar veiksmēm, protams, varam lepoties, bet neveiksmes dod iespēju mācīties no kļūdām un rīkoties, lai tādas netiktu pieļautas turpmāk. Nekļūdās tas, kas neko nedara! Ne vienmēr visi ir bijuši apmierināti ar pašvaldības izvēlēto darbu procesu un komunikāciju (piemēram, Smiltenes vidusskolas bērnu rotaļu un sporta laukuma izbūve, kur tikām nesaprasti ar darbu secību un elektrības gaisvadu līnijas pārcelšanu, nesenais gadījums ar neveiksmīgi izvēlēto videoklipu lika secināt, ka daudz nopietnāk ir jāplāno kompetenču celšanas pasākumi). Mūsu novada iedzīvotāji un uzņēmēji ir ļoti prasīgi, kas nozīmē, ka pašvaldībai ir daudz vairāk jāskaidro un aktīvāk jāiesaista procesos, un tas ir ļoti labi.

Gada nogalē vēlos pateikties Smiltenes novada iedzīvotājiem par uzticēšanos, uzņēmējiem par sadarbību. Novēlu visiem būt tikpat darbīgiem, aktīviem, gudriem un kopā veidot un attīstīt Smiltenes novadu – vietu, kur dzīvot, mācīties, strādāt un radīt jaunas idejas. Tikai visi kopā mēs varam veidot dzīvi labāku! Novēlu ikvienam no jums stipru veselību, mīlestību un patriotisku, skaistu mūsu valsts simtgades gadu.

— Santa Sinka

Ne tik daudz paļauties uz citiem

Otārs Putrālis, smiltenietis, aktīva dzīvesveida piekritējs:

- Sākšu ar labajiem darbiem un notikumiem Smiltenes novadā. Ņemot vērā, ka sportam stāvu ļoti tuvu klāt, kā pirmo un svarīgāko notikumu gribu izcelt smilteniešu lielāko panākumu jaunatnes futbolā – Vidzemes Futbola centra uzvaru Latvijas čempionātā U18 vecuma grupā. Komandas kodolu veidoja “Smiltene/BJSS” audzēkņi. Šis ir vienreizējs sasniegums, ko nevienam iepriekš no mūsējiem nav izdevies panākt. Tas nozīmē, ka nākamā gada rudenī, visticamāk, Smiltenē varētu notikt kāda Eiropas kausa izcīņas spēle. Tas ir ko vērts!

Kā otro veiksmīgāko notikumu ierindoju gājēju un velosipēdistu ceļa izbūvi no Smiltenes uz Silvu. Šī ir fundamentāli laba lieta, ko patiesībā prasījās izdarīt jau pirms desmit gadiem. Šis projekts ir lielākā un labākā investīcija veselīga dzīvesveida popularizēšanai un ikvienam vienkāršam iedzīvotājam, jo kustība šajā vietā vērojama no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tagad, iebraucot Smiltenē no Silvas puses, veidojas labs priekšstats.

Trešā labā lieta ir Smiltenē nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas Daugavas ielā 7a uzsāktie būvdarbi. Šķiet, dzīvojamās platības trūkums Smiltenē ir liela problēma. Tas ir mūsu vājākais posms, kas neļauj attīstīties arī uzņēmējdarbībai. Nav no kā rasties darbaspēkam, ja cilvēkam nav kur dzīvot. Šis ir labs solis uz priekšu.

Tikpat labs darbs, kas nākamajā gadā tiks pabeigts, ir tribīņu ēkas būvniecība pilsētas stadionā. Sportistu vidū tas ir ļoti gaidīts notikums.

Šogad ir bijušas arī vairākas neveiksmes. Te pirmajā vietā ierindotu pilsētas centra rekonstrukcijas 1. kārtas projektu, kurā notika ļoti neveiksmīga komunikācija ar uzņēmējiem. Vēl bēdīgāk ir tas, ka visā ne jau projektētājs ir tik daudz vainojams kā paši domes darbinieki. Problēma ir tajā, ka projektētāji idejas un skices ietērpa pēc mūsu pašu darba uzdevumiem. Deputāti, kam būtu jāatbild par projekta īstenošanu, nemaz nav darba uzdevumus redzējuši. Iepriekšējā sasaukumā par to neizdiskutēja un neapsprieda. Ņemot vērā visu notikušo, daudzu uzņēmēju attieksme joprojām ir negatīva par to, kā viss šobrīd ir iecerēts un ieplānots.

Otrā lieta ir projekts “Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana Smiltenē 3. kārta”, kas iestrēgusi uz gadu ar dažādiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un procedūrām. Mēs esam pazaudējuši gadu sava neprasmīguma dēļ. Ja viss būtu noticis operatīvāk un prasmīgāk, viena daļa iedzīvotāju jau tagad baudītu ērtības.

Kā trešo neveiksmīgo piemēru var minēt Smiltenes vidusskolas bērnu rotaļu laukumu Rīgas ielā, kas nodots ekspluatācijā bez iespējas to lietot. Bezatbildīgi! Investēti līdzekļi, garantijas laiks iet uz priekšu, bet atbildīgo nav.

Jaunajā gadā Smiltenes novada pašvaldībai novēlu būt kritiskākai, ne tik daudz paļauties vienam uz otru. Domes darbā notiek daudz “mazo Maximu”, jo paļaujamies uz speciālistiem, pirms tam neizvērtējot kritiski daudzus procesus. Daudz kas paslīd garām, kam nevajadzētu paslīdēt. Novēlu vairāk ieklausīties arī citu idejās un viedokļos un strādāt kopā, nevis kļūt stūrgalvīgiem. Iedzīvotājiem vēlu parūpēties par savu veselību, bet ne jau ejot uz aptieku, bet dodoties izmantot sporta un atpūtas infrastruktūru, kas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījusies.

— Santa Sinka

Gads deva mācību

Valdis Circenis, Strenču novada Plāņu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunstrūkas” īpašnieks:

- Mūsu saimniecībā (ZS “Jaunstrūkas” - redakcijas piezīme) labākais šajā gadā bija tas, ka nestāvējām uz vietas. Esam investējuši attīstībā, paplašinājuši saimniecību, piepirkuši klāt zemi, uzbūvējuši jaunas graudu noliktavas. Tas dod komfortu un stabilitāti. Jā, šovasar bija lielas lietavas, taču lauksaimniecībā tās nav neveiksmes. Tie ir ārējie faktori, apstākļu sakritības. Es par šā gada vasaras klimatiskajiem apstākļiem pat īpaši nesūdzos. Tie gan ietekmēja graudu kvalitāti un rezultātā arī cenu, par kādu produktu var pārdot, taču kopumā mūsu saimniecībā graudkopībā šogad sasniegti pieņemami rezultāti. Zemnieku saimniecība “Jaunstrūkas” ir ilgstoši ieguldījusi meliorācijas sistēmu sakārtošanā un kopšanā, un tas ir attaisnojies. Mums šovasar nebija tādu lauku, kur tehnika grimtu un slīktu. Rudenī arī iesējām ziemājus termiņā un plānotajā apjomā.

Tas, ar ko šis gads paliks atmiņā lauksaimniekiem, ir dotā mācība. Klimatisko apstākļu izmaiņas, kas ir globālās sasilšanas sekas (skatos decembra nogalē laukā pa logu un redzu pavasari), lauksaimniekiem nozīmē spēt un prast piemēroties un izdarīt tā, lai viņu saimniecību ārējie apstākļi ietekmētu mazāk. Katram saimniekam ir savas tehnoloģijas, sava saimniecības struktūra, un ir jādomā, kā to visu pielāgot situācijas maiņai, lai strādātu produktīvi, nevis paļautos tikai uz to, ko dod daba un Dievs. Ir lietas, kas jāsarūpē arī pašam.

Ja paskatās, kas šogad piedzīvots Strenču novadā, kur atrodas mana saimniecība, tad esmu pamanījis pozitīvas izmaiņas Strenču pilsētas centrā, kas tiek labiekārtots, piemēram, ir uzbūvēts tirgus placis. Strenču pilsētas vaibsti pēdējā gada laikā ir uzlabojušies.

Domājot par nākotni, rosinu Strenču novada pašvaldībai vairāk piestrādāt pie Eiropas Savienības fondu apguves un piesaistīt finansējumu, ko ieguldīt novada pagastos. Esmu dzirdējis no novada iedzīvotājiem, ka novada centrs dzīvo savu dzīvi, bet nomales nav integrētas, tās ir attālinātas no centra.

Skatoties, kas labs šogad noticis Latvijā, lauksaimniecības nozarē jāuzteic tas, ka valsts centās palīdzēt lauksaimniekiem ar kompensācijām un citiem stimulējošiem pasākumiem par lietavu nodarītajiem postījumiem. Tad vēl piena krīze bija nosacīta.

Šogad jūtams mīnuss valsts lauksaimniecības politikā bija tas, ka Eiropas Savienības fondu finansētajiem saimniecību modernizācijas projektiem spēles noteikumus mainīja piecas minūtes pirms projektu iesniegšanas izsludināšanas. Tas prasa atkal attiecīgi pielāgoties jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem un nozīmē lieku laika un citu resursu patēriņu.

— Sandra Pētersone

Galvenais – izglītības saturs un ieinteresētība

Valdis Jerums, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas fizikas skolotājs:

- Par nozīmīgiem uzskatu pasākumus, kas notika Valkā saistībā ar Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadi, valstiskuma pirmsākumiem un monumenta atklāšanu. Šī notikuma svarīgumu akcentēja arī Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierašanās Valkā. Otrs valsts mēroga notikums, ar ko esmu cieši saistīts, ir Atzinības krusta piešķiršana mūsu skolas angļu valodas skolotājai Ingrīdai Hedemarkai. Unikāls bija brīdis, kad 12. klase skolas līnijā apsveica savu klases audzinātāju. Varēja redzēt, ka bērni lepojas ar savu skolotāju. Savukārt personīgi man 2017. gads paplašināja ģimenes loku, un nu jau ir rūpe par vēl vienu mazbērnu.Tā kā nemitīgi interesējos par tehniku un rūpējos par to, lai tehniskās lietas būtu saprotamas arī citiem, man nozīmīgs notikumus ir lidojošās kameras iegāde. Tā nav tikai ekstra, tas ir mācību līdzeklis, kuru jau izmantojam. Kas attiecas uz Valkas nākotni, uzskatu, ka neesmu varējis pārliecināt tos, kuri lemj un plāno izglītības attīstību. Uzskatu, ka daudz svarīgāk par skaistiem remontiem, apvienotiem kabinetiem ir izglītības saturs un ieinteresētība. Laikmetā, kad dators un viedtālrunis ir pārņēmis ikdienu, skolās ir vajadzīga praktiskās darbošanās vieta. Mūsu skolēni dzied, dejo, spēlē mūzikas instrumentus, nodarbojas ar mākslu un spēlē teātri, taču, visdrīzāk, nākotnē viņi naudu pelnīs darbā, kas saistīts ar tehnoloģijām. Latvijā ir tik daudz labu piemēru. Kāpēc gan lai Valkā nevarētu būt labvēlīga vide tehniskai attīstībai? Ceru, ka nākamais gads dos iespēju reāli paskatīties uz dzīvi, jo tikai pašu izveidotajam ir patiesa vērtība. — Inga Karpova

Novads izskan Latvijā
Jānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs:

- Izvērtējot aizvadīto 2017. gadu, ir gandarījums par paveikto. Gan administrācijas, gan darbinieku skaita ziņā esam neliela pašvaldība, taču padarīto darbu Strenču novadā ir pietiekami daudz.2017. gada veiksme Strenčos ir tirgus laukuma pabeigšana vēsturiskajā tirgus placī un teritorijas labiekārtošana, kā arī tirdzniecības uzsākšana. Reizi mēnesī atjaunotajā tirgus laukumā tiek organizēti tirdziņi. Tas ir ieguvums visai sabiedrībai. Tāpat ieguvums sabiedrībai ir šogad pavasarī iegādātais Strenču novada pašvaldības policijas jaunais trafarētais operatīvais transportlīdzeklis “Renault Kangoo”.Vairākas labas lietas 2017. gadā paveiktas arī Sedā. Pašvaldība gan saviem spēkiem, gan nolīgstot firmu, vairākās pilsētas ielās atjaunojusi maģistrālo ūdensvadu, un tas ir pietiekami liels, no pašvaldības budžeta finansēts pasākums. Dzeramā ūdens kvalitāte Sedā bija slikta. Pēc šiem darbiem, kas tikko veikti un vēl nedaudz turpinās, Veselības inspekcija paņēmusi ūdens paraugu analīzes, atzīstot, ka no ūdensvada uz mājām padotā dzeramā ūdens kvalitāte ir laba. Tad vēl Sedā uz pilsētas centru, uz jaunām, gaišām, skaisti izremontētām telpām ir pārcelta pilsētas bibliotēka, kurai kopš šā gada ir jauna vadītāja Viktorija Brjuņina.Visā Strenču novadā šovasar ir rūpīgi pastrādāts apzaļumošanā, kas pacelta augstākā līmenī.Ļoti liels notikums bija XX Gaujas plostnieku svētki ar ārzemju viesu piedalīšanos, ar Gaujas plostnieka jaunās skulptūras atklāšanu un citiem pasākumiem.Tāds pats liels notikums mazam novadam ir tas, ka Strenčos šogad decembrī darbu uzsākusi jauna ģimenes ārste Dita Pīlāte. Tas ir pašvaldības vairāku gadu ilgu pūliņu rezultāts, un no savas puses nāksim ārstei pretī, izremontējot ārstes prakses jaunās telpas. Šogad visā Latvijā Strenču vārds izskanēja, pateicoties “Tree House Place” jeb “mājām kokos” Strenču Gaujmalā, kas nodēvētas par “lidojošajiem plostiem” un kur šogad notikuši vairāki publiski pasākumi. Tāds būs arī 30. decembrī - ziemas saulgriežu svinēšana jeb uguns plosti, kad apmeklētājiem tiks piedāvāts brauciens ar plostu pa Gauju, ziemas peldēšana, tējas meistarklase un vēl citas lietas.Ja runājam par neveiksmēm, tad droši vien tāda būs tad, ja neizdosies uzņēmuma “E-Strenči” iecere uzbūvēt koģenerācijas staciju Strenčos un uzņēmuma “E-Seda” iecere uzbūvēt tādu pašu objektu Sedā. Jau ir zināms, ka Ekonomikas ministrija tā dēvētā OIK skandāla radītās ažiotāžas rezultātā pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros trīs koģenerācijas elektrostacijām, tai skaitā “E-Strenči”, taču šobrīd mēs kā pašvaldība neskriesim ratiem pa priekšu. Kad uzņēmējs vērsīsies pašvaldībā, tad arī risināsim šo jautājumu, ko darīt ar apkuri. Taču to gan varu teikt, ka koģenerācijas stacijas būtu izdevīgas ne tikai Strenču un Sedas, bet visa mūsu novada iedzīvotājiem, jo atslogotu pašvaldības budžetu zināmās pozīcijās.

— Sandra Pētersone

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kāds bijis šis gads?

Kategorijas