Mežu nozari piemeklējusi katastrofa

2018. gada 3. janvāris 00:00

130

Katastrofa - tā īsi un kodolīgi mežizstrādes un kokapstrādes biznesā strādājošie uzņēmēji un privāto mežu īpašnieki raksturo situāciju, kāda izveidojusies nozarē. Labākais novēlējums, kādu viņiem izteikt jaunajā gadā, ir vēlēt ar salu bagātu, bargu ziemu līdz pat aprīļa nogalei.

Kopš aizvadītā gada 28. decembra visā Latvijā ir izsludināta katastrofas situācija mežsaimniecībā.

Privāto mežu sektorā - klusums

Izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē Ministru kabinetam rosināja Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība, ņemot vērā siltos un lietainos laikapstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde un koksnes izvešana no meža.

Izskatot meža nozares nevalstisko organizāciju lūgumu, Ministru kabineta izveidotās krīzes vadības padomes sēdē 28. decembrī ir pieņemts lēmums izsludināt dabas katastrofas situāciju mežsaimniecībā. Tas ļauj grūtībās nonākušiem mežsaimniecības, tostarp mežizstrādes, uzņēmumiem iespēju atsaukties un piemērot force majeure (nepārvaramā vara - redakcijas piezīme), kas paredz pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos, informē Zemkopības ministrija.

Vasaras un rudens lietavas un pēc tam ziemai neierasti siltais laiks ļoti apgrūtinājis koksnes izvešanu no meža, “Ziemeļlatvijai” atzīst aptaujātie Smiltenes un Valkas novados meža nozarē strādājošie uzņēmēji un mežu īpašnieki. Jau vasarā sākušās lietavas arī sausos meža masīvus padarījušas slapjus. Meža upītes un grāvji ir pilni ar ūdeni.

Šādos laikapstākļos pastiprināti tiek lauzta meža tehnika (pievedējtraktori jeb forvarderi), izbojātas kvartālstigas un sortimentu pievešanas ceļi, uz kuriem traktori atstāj pamatīgas rises. Tiek sarauta augošo koku sakņu sistēma.

Mežsaimnieki norāda, ka sortimentu krautnes var izveidot tikai pie laba seguma autoceļiem, bet meža masīvos ne katrreiz tādi ir. Parasti tie ir lauku ceļi ar grants segumu, kas pēc tam cieš no smagās kokvedēju tehnikas, it sevišķi tādā šķīdonī, kāds decembrī visā Latvijā izveidojās uz grants autoceļiem lietus un atkušņa dēļ.

Rezultātā privātā meža sektorā šobrīd pārsvarā valda klusums. Privāto mežu īpašnieki lielākoties mežā nestrādā, neraugoties uz augsto zāģbaļķu iepirkuma cenu (vidēji 60 līdz 70 eiro par kubikmetru). Cenas kāpumu diktē tas, ka šobrīd tirgū ir zāģbaļķu deficīts, ko izjūt koksnes pārstrādes uzņēmumi. Taču pat vilinošā iepirkuma cena nelīdz, jo mežizstrādes risks šādos laikapstākļos ir salauzta tehnika un sabojāta sakņu sistēma.

“Cilvēki mežā neiet jau kopš novembra, jo koksni no meža nevar izvest. Izbrauc pa meža ceļu divas līdz trīs reizes, un ceļa vairs nav. Mežā stāv pat viena daļa oktobrī nocirsto koku, kas siltumā un slapjumā sāk zilēt. Tas attiecīgi samazina apaļkoksnes cenu,” stāsta smiltenietis Guntis Bormanis. Arī viņš savā īpašumā mežu tādos laikapstākļos neizstrādā, bet veic meža kopšanu.

Tirgū nebijis zāģbaļķu deficīts

Zāģbaļķu deficīta apstākļos situāciju nozarē uzlabo koksnes piegādes no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotajām valsts mežu platībām. Pateicoties savam cirsmu fondam un labajai meža ceļu infrastruktūrai, LVM spēj nodrošināt stabilāku koksnes piegādi visa gada garumā. “Mūsu plānotais piegādes apjoms nesamazinās. Ir attaisnojusies LVM meža infrastruktūra - labais meža autoceļu tīkls. Koksnes piegāde ir iespējama cauru gadu,” teic Kaspars Spirks, LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs.

Taču koksni pārstrādes uzņēmumiem piegādā arī citi mežizstrādātāji un privāto mežu īpašnieki, un resursu piegādē kopumā vērojama lejupslīde, kā rezultātā kokapstrādes nozare izjūt zāģbaļķu lielu deficītu.

“Turklāt tas bija jūtams visa aizvadītā gada laikā. Tā nekad nav bijis,” “Ziemeļlatvijai” atzīst kokapstrādes uzņēmuma “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs.

Arī akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” Launkalnes zāģētava izjūt zāģbaļķu trūkumu. Piegāžu apjomi samazinās. “Līdz šim esam tikuši galā, bet grūti prognozēt, kā būs turpmāk. Ceram uz ziemas iestāšanos,” teic AS “Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons.

Strādā naktīs, kad aukstāks

SIA “Smiltene Impex” valdes priekšsēdētājs V. Ciršs secina, ka Latvijā nav tādas mežizstrādes tehnikas, ar ko tādos laikapstākļos, kā šoziem, var izstrādāt mežu, bet, pat ja būtu, tad sagatavoto sortimentu nevar izvest no meža, jo, izņemot LVM meža ceļus, pārējie pārsvarā netiek attiecīgi uzturēti un remontēti.

Privātā meža īpašnieks, mežsaimniecības nozares uzņēmuma SIA ”Gadskārta R.D.” valdes loceklis smiltenietis Andris Cerbulis dalās pieredzē, ka šādos laikapstākļos koksni no cirsmām līdz krautuvei var transportēt ar mazsvara izvedējtehniku, piemēram, izmantojot salīdzinoši svarā vieglākus lauksaimniecības traktorus “Waltra” vai “Belarus” ar vilkšanai paredzētu piekabi, kas neatstāj aiz sevis uz ceļa tik dziļas rises, kā forvarderi.

“Taču jebkurā gadījumā ir grūti. Ja koksnes izvešanas ceļš no cirsmām ved gar citiem meža īpašumiem, šādos laikapstākļos izvešanu saskaņot ir grūti, kaut arī apņemamies ceļa segumu atjaunot par saviem līdzekļiem. Plānojam kokvedēja loģistiku nakts stundās, kad mīnus grādi ir zemāki nekā dienā,” piebilst A. Cerbulis.

Uzņēmējs lūdz sabiedrības un arī pašvaldības izpratni un pretimnākšanu meža īpašniekiem un mežizstrādātājiem attiecībā uz infrastruktūras izmantošanu, jo nozarē ir grūti laiki, taču tieši meža nozare ir viens no Latvijas valsts ekonomikas stūrakmeņiem.

Aptauja

Kāpēc mežsaimniecībā ir

katastrofas situācija?

Mikus Lacbergs, Smiltenes novada uzņēmuma “AL Mežs” (mežizstrāde, mežsaimniecība) valdes loceklis:

- Mežizstrādē apstākļi ir smagi. Mežs ir pielijis, slapjš. Darbu var izdarīt, taču tas prasa citu piepūli. Tehnika iet smagāk. Forvarderam uz riteņiem vajag papildu ķēdes. Degvielas patēriņš ir lielāks. Tā ir jau cita pašizmaksa. Mūsu uzņēmums savas līgumsaistības šobrīd var nodrošināt, taču, ja tādi laikapstākļi turpināsies, būs cirsmas, kurām klāt netiks.

Ivars Zalužinskis, Valkas novada uzņēmuma “Vārpas 1” (mežizstrāde, kokapstrāde) valdes loceklis:

- Visi mežinieki gaida ziemu, bet tā nenāk un nenāk. Lai izvestu kokmateriālus no cirsmām, ir nepieciešams sals. Klāt Jaungads, bet sals vēl nav bijis. Tā vietā līst. Netiekam baļķiem pakaļ. Tikmēr paši savām vajadzībām izstrādājam sausās cirsmas un cirsmas, kas ir ceļu tuvumā. Uzliekam forvarderam uz riteņiem ķēdes, lai ir labāka caurejamība. Taču sausās cirsmas un mūsu cirsmu rezerves fonds izsīkst. Kad tas beigsies, un ja nekļūs aukstāks, mūsu zāģētava nevarēs kādu laiku strādāt un cilvēkiem nebūs darba. Mūsu uzņēmumam izsludinātā katastrofas situācija neko nedod, taču tā ir nepieciešama, piemēram, tiem uzņēmumiem, kuriem ir kredītsaistības bankās, uzņēmumiem, kuriem noslēgti līgumi par šķeldas piegādi pašvaldību katlumājām, lai pašvaldības, tāpat arī valsts iestādes, izprastu situāciju un būtu atsaucīgākas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mežu nozari piemeklējusi katastrofa

Kategorijas