Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Gaismas pilī izrādīs sava pagasta simtgades kalendāru

Inga Karpova
Laikraksta arhīvs

2018. gada 9. janvāris 00:00

135
Gaismas pilī izrādīs sava pagasta simtgades kalendāru

Ceturtdien, 11. janvārī, pulksten 12 Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, notiks Kārķu simtgades kalendāra ekspozīcijas atvēršana. Tā veltīta dzimtām, kuras pagastā dzīvo četrās, piecās un vēl vairāk paaudzēs.


Šajā pašā dienā kārķēnieši piedalīsies pasākumā “Cerību ugunskuri – mirklis pirms brīvības”. Tas notiks Zemkopības ministrijā. Kārķu pagasta pārvaldes pārstāve Sandra Pilskalne informē, ka 99 Kārķu pagasta iedzīvotājiem ir piešķirts augstais valsts apbalvojums – Barikāžu piemiņas Goda zīme.


Vietā, kur kādreiz 

bijusi Kārķu sala  

“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka aizvadītā gada beigās kārķēnieši saņēma unikālu dāvanu – savu Kārķu simtgades kalendāru. Tas veltīts pagasta dzimtām. Katram gada mēnesim ir izvēlēta viena dzimta, par pamatu ņemot kādu ar šo dzimtu saistītu vēsturisku fotogrāfiju, kas mūsdienās tiek inscinēta – tajā pašā vietā, tajās pašās pozās fotografējas šīs dzimtas mūsdienu paaudze. Šis unikālais projekts īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.  

Šī projekta koordinatore Sandra Pilskalne uzsver, ka Kārķu simtgades kalendārs ir apliecinājums tam, kā viss mainās – laiki, paaudzes, politiskās iekārtas, pārvietošanās līdzekļi, apģērbs, mode, darbarīki, vide, ainava, bet nemainīgas vērtības ir ģimene, dzimta, kas dod spēku dzīvot un darboties. Šobrīd pagastā dzīvo 659 iedzīvotāji. Vairāk nekā pussimts ģimeņu – vismaz trijās paaudzēs. Savukārt visas ģimenes, kuras Kārķos dzīvo vairāk nekā sešās paaudzēs, atzinušas, ka viņu tālos senčos ir igauņi.   

S. Pilskalne uzskata, ka tas ir ļoti zīmīgi, ka Kārķu simtgades kalendāra ekspozīcijas atklāšana notiks Gaismas pilī – vietā, kur kādreiz bijusi Kārķu sala. Kārķēnieši izpētījuši vēstures liecības, kas liecina, ka 17. gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi Daugavā izveidoja pavisam nelielas saliņas – Mazo Klīversalu un Kārķu salu. Tās vēlāk saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. 


Pieminēs janvāra 

barikāžu notikumus

To, ka Kārķos godā tur ne tikai ģimenes, bet arī Latvijas valstij nozīmīgus notikumus un svētkus, katru gadu apliecina kārķēniešu piemiņas pasākums, kas veltīts 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem.

1991. gada 13. janvārī Rīgā, Daugavmalā, notika lielākā demonstrācija Latvijas vēsturē. Tajā piedalījās aptuveni 700 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret iespējamo Padomju Savienības agresiju pret Baltijas valstīm. Pēc manifestācijas daudzi cilvēki palika Rīgā un cēla barikādes ap parlamenta ēku, valdības namu, radio un televīzijas ēkām. Valdības aicināti, uz Rīgu devās arī lauksaimnieki ar savu smago tehniku. 

S. Pilskalne piekrīt, ka tā tik tiešām ir tradīcija – Kārķos katru gadu janvārī notiek pasākumi, kuros aicināti piedalīties barikāžu dalībnieki, skolēni un ikviens, kam svarīgi nest tālāk brīvības sajūtu. Šajā reizē kārķēnieši dosies uz Zemkopības ministrijas rīkoto pasākumu Rīgā, kurā plānotas zemkopības ministra Jāņa Dūklava, bijušā lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera, Lietuvas Republikas ārkārtējā pilnvarotā vēstnieka Artūra Žu­rauska un Igaunijas Republikas ārkārtējā pilnvarotā vēstnieka Tenisa Nirka uzrunas. Pasākumā notiks grāmatas “Cerību ugunskuri” atvēršana, kuru kuplinās vijolnieka Raimonda Ozola un stīgu kvarteta muzikālais sveiciens.

Kategorijas

Kategorijas