Pazaudētās lietas mēdz arī nemeklēt

2018. gada 9. janvāris 00:00

Dodoties uz kādu kultūras, sporta vai izklaides pasākumu, ceļojot, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu vai ejot kājām, nereti gadās mantas gan netīšām atstāt, gan, neuzmanīgi rīkojoties, pazaudēt, gan nonākt mantu atradēja lomā.

Kādas mantas cilvēki mēdz nejauši atstāt un nozaudēt sabiedriskās vietās un pasākumu laikā, kā arī kāda bijusi pieredze ar atrasto mantu īpašnieku atrašanos, to laikraksts jautāja sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem.

Visbiežāk aizmirst apģērbu

Pēc pasākumiem visbiežāk tiek atrastas jakas un žaketes, pastāsta pasākumu organizatore Inta Rudzīte. “Tās palikušas uz krēsliem,” viņa skaidro. Visizklaidīgākie ir bērni, kuri atstāj gan cimdus, džemperus, kreklus, gan arī telefonus. “Mantas izliekam redzamā vietā, mums ir speciāls plauktiņš. Taču parasti īpašnieki paši atjēdzas, ka kaut ko atstājuši. Piemēram, ātri vien saprot, ka, aizejot prom no pasākuma, nav telefona, jo bez tā mūsdienās cilvēks laikam nevar iztikt. Visvairāk mums ir cimdi un zeķes, kas ir pa vienam – tos arī visretāk meklē,” rezumē I. Rudzīte.

Kalvenes kultūras nama vadītāja Daiga Freimane stāsta nesen piedzīvotu gadījumu, kad pie kultūras iestādes pēc filmas par motosportistu Paulu Jonasu, kas bijusi kupli apmeklēta, atrasta bankas karte. “Īpašnieks bija zināms, zvanījām, vai kaut kas nav pazudis. No sākuma taisnojās, ka ne, bet pēc tam, pārmeklējot maku, tomēr atklāja, ka tiešām karti pazaudējis,” tā kultūras nama vadītāja.

Ir tāds joku teiciens, ka izklaides vietās garderobē varot dabūt labākos mēteļus, kažokus un virsjakas. Izrādās, ka tajā ir arī daļa patiesības. “Pie mums bija palikusi ādas jaka. Viens bija aizgājis ar citu jaku, bet otrs, sapratis, ka tā nav viņa jaka, svešu mantu vietā neņēma. Tā teikt – viens paņēma, otram pietrūka. Maiņas process notika nedēļas garumā,” ar atceras D. Freimane.

Somiņā sasmird ēdiens

Pavisam nesen pēc kāda gadskārtēja pasākuma gados vecāka kundze izklaides vietā bija atstājusi savu somiņu. Nedēļu viņa par nozudušo mantu nelikās ne zinis. Organizatori pārbaudīja, vai somiņā nav telefona vai kāda cita priekšmeta, kas palīdzētu ātrāk atrast īpašnieci. “Somā bija tikai maisiņš, kā saturu es nepārbaudīju, un vēl daži nieki. Noliku mantu kabinetā, varbūt īpašniece radīsies,” pastāsta pasākuma rīkotāja, kura vēlējās palikt anonīma. Pēc ilgāka laika sieviete apjautājusies, vai gadījumā viņas aksesuārs nav atrasts. Lūgta aprakstīt somas izskatu, gatavojusi mantu nosūtīt tās īpašniecei, taču no somiņas nākusi ļoti nepatīkama smaka. Izrādās, ka maisiņā bijusi pārtika – zivs un gaļas gabaliņi. Stāvot siltumā vairākas dienas, ēdiens bija sācis bojāties. Vienu reizi tā arī somiņai, kurā iekšā bija kosmētika, nav radusies īpašniece, tā nostāvējusi vairāk nekā gadu, līdz beigās pasākumu rīkotāji to nodevuši humānajai palīdzībai. Tajā pašā iestādē pērn kāda dejotāja nākamajā rītā ļoti agri piezvanījusi, lai pajautātu, vai gadījumā nav atrasta no kurpes atlīmējusies pērlīte.

Gan atradēju, gan apzagto statusā

Pirms desmit gadiem Latvijā ieradās kāda somu ģimene, kurai bija plānots uzturēties viesnīcā. Izkāpuši no autobusa, kārtojuši mantas, līdz atbraucis viesnīcas apkalpes iepriekš izsauktais taksometrs, kas aizvedis uz atpūtas vietu. Ievākušies numuriņā, labu laiku, vismaz stundu, pavadījuši tajā, līdz panikā viesnīcas administrācijā noskrējusi ģimenes mamma, kura sapratusi, ka nav vienas somas, kur ir visi dokumenti, biļetes un maks. Administratore sazvanījusi taksometra firmu, taču mašīnā somas nebija. Sazinoties ar taksometra šoferi, viņš brīvprātīgi devies uz autoostu pārbaudīt, vai gadījumā soma nav atstāta tur. “Izrādījās, ka soma stāvēja turpat, uz soliņa, lai gan kopš ierašanās pagājušas vismaz divas stundas. Taksometra šoferis somu atgādāja līdz īpašniecei, neprasot par to nekādu samaksu. Sieviete gan bija pārlaimīga. Labi, ka varējām palīdzēt,” pastāsta viesnīcas bijusī darbiniece, kura ētisku apsvērumu dēļ nevēlējās atklāt ne savu vārdu, ne arī kādreizējo darbavietu.

“Cilvēki atstāja vai aizmirsa dažādas lietas. Tās visas apkopējas aiznesa uz recepciju, nolika atsevišķā plauktā, redzamā vietā. Bijuši gadījumi, kad par kādām mantām pēc pazušanas vispār neliekas ne zinis. Ir bijis atstāts neattaisīts dārgs alkohols, somas ar peldēšanas inventāru, bērnu rotaļlietas, higiēnas piederumi, arī seksa rotaļlietu elementi. Taču cilvēki pēc tam ātri vien meklējuši tādas lietas, ko varbūt standarta situācijās cilvēks kauna dēļ vien nemeklētu. Piemēram, bija gadījums ar slapjām apakšbiksēm, kas bija aizmestas aiz televizora skapīša vecpuišu ballītes izklaižu laikā. Nākamajā dienā līgavainis, gana piesarcis, izmisīgi meklēja savu nozudušo atribūtu. Kāds jauniešu pāris atgriezās viesnīcā, lai atgūtu istabā atstāto prezervatīvu paciņu. Zem spilveniem vai uz grīdas atrod pulksteņus, rotaslietas, vairākkārt pat laulību gredzeni bijuši,” uzskaita bijusī administratore.

Gadījies arī, kad viesnīca kļuvusi par zaudētāju, jo viesi līdzi paņem no numuriņiem halātus, dvieļus, traukus, vāzes, gleznas, pat aizkarus un segas. “Varbūt grib paturēt par piemiņu no viesošanās reizes, varbūt kāda manta tik ļoti iepatīkas, ka nagi niez paņemt. Tādēļ, reģistrējot viesus, tiek paprasīts gan apmeklētāja dokuments, gan telefona numurs. Ja pazūd kāda vērtīgāka manta, administratori cenšas viesi sazvanīt un informēt, ka viņam tā “gadījies”. Dažreiz nācies iesaistīt arī policiju, jo reizēm līdz ar mantas pazušanu viesis aiziet, arī nesamaksājis par numuriņu. Tādēļ daudzām viesnīcām esot izveidots “melnais saraksts” ar cilvēkiem, ar kuriem turpmāk jābūt uzmanīgiem.

Slavē iedzīvotāju atsaucību

“Valsts policijā iedzīvotāji vēršas tad, ja konstatē, ka ir nozaudētas vērtīgas mantas – mobilais telefons, maks un dokumenti. Piemēram, decembrī tā gadījās septiņiem iedzīvotājiem,” pastāsta Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova. “Dažiem no mantām ir nācies šķirties brīdī, kad persona ir bijusi alkohola ietekmē, kas atkal liek atgādināt visiem – sargāt savas mantas, jo atbildību par tām nes to īpašnieks.” Tajā pašā laikā Valsts policija pieņem iesniegumus par pazudušiem makiem, mobilajiem tālruņiem, jo reizēm cilvēks tikai domājot, ka šīs lietas ir pazaudētas, bet patiesībā tās var būt arī nozagtas. Tāpat policijā vēršoties cilvēki, kuri ir mantas atraduši. Decembrī tādi ir bijuši pieci gadījumi. “Tālāk mēs meklējam mantu īpašniekus. Ja nav zināmi, kuri tie ir, piemēram, ja ir atrastas atslēgas, meklējam to īpašnieku ar mediju starpniecību,” norāda policijas pārstāve.

Pašreiz ļoti populāri mantu pazaudēšanas un atrašanas, kā arī zādzību gadījumā efektīvi strādā sociālie tīkli, to uzsver arī kārtības sargi. “Ir novērots, ka iedzīvotāji par pazaudētām vai atrastām mantām informē savus draugus sociālajos tīklos, un ir redzams, ka tam ir panākumi – cilvēki ir ieinteresēti palīdzēt kaut vai nododot šo informāciju tālāk ar mērķi, ka to ieraudzīs,” uz palīdzības veidiem atrast mantas īpašnieku norāda M. Šeršņova.

Visbiežāk kā sludinājumi medijos un sociālajos tīklos rubrikās “Atrasts” tiek likti par atrastām automašīnu numuru zīmēm, auto aizdedzes atslēgām, kā arī atslēgu saišķiem. Savukārt mantu nozaudētāji, kuri aizmāršības vai neuzmanības dēļ palikuši bez kādām svarīgām lietām, sludinājumus liek par pazudušiem bērnu mobilajiem telefoniem, somām un dokumentiem.

Sabiedriskajā transportā aizmirstās mantas

Dokumenti, somas, apģērbi, naudas maki, braukšanas biļetes, Bībele, mācību grāmatas, studentu diplomdarbi, bērnu ratiņi, mūzikas instrumenti, glezna, brilles, lietussargi, pārtikas iepirkumu maisiņi u.c.

Atrasto bagāžu vai lietu glabā Rīgas pasažieru stacijā ne ilgāk par trīs diennaktīm. Lai mantu saņemtu atpakaļ, persona, kura to nozaudējusi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, norāda adresi un tālruņa numuru un apliecina savas tiesības uz atrasto mantu, nosaucot tās pazīmes un aprakstot to. Ja pasažieru vilcienā atrasta vai nozaudēta kāda manta, iedzīvotāji var zvanīt 67232135 katru dienu no pulksten 7 līdz 19. Par vilcienā atrastu nozaudētu bagāžu vai atsevišķu lietu sastāda aktu.

No AS “Pasažieru vilciens” mājaslapas

Lidmašīnā atstātās mantas

Ja ir atstātas mantas lidmašīnā, jāaizpilda pieteikuma forma. Jānorāda informācija par lidojumu un mantām, kas atstātas lidmašīnas salonā. Pretenzijas tiek izskatītas desmit darbdienu laikā. Gadījumā, ja personīgās mantas tiek atrastas, tās var saņemt tikai lidostā “Rīga” vai ar kurjerpastu. Tas ir maksas pakalpojums. Ja pasažieri vēlas ziņot par nozaudētu vai aizkavējušos bagāžu, jāaizpilda pieteikums.

No “AirBaltic” mājaslapas

Ja nozaudēta pase

Pase un personas apliecība ir Latvijas Republikas īpašums. Ja ir nozaudēta vai nozagta pase vai personas apliecība, nekavējoties par šo faktu jāinformē pases izdevējiestāde (Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), Valsts policija vai Valsts robežsardze, vai, atrodoties ārvalstī, Latvijas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība un 30 dienu laikā personai jāiesniedz dokumenti jaunas pases izsniegšanai. Ja par pases zudumu persona ir ziņojusi rakstiski, tad pases atrašanas gadījumā tā nav derīga lietošanai un ir jāizņem jauna pase.

No www.pmlp.gov.lv

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pazaudētās lietas mēdz arī nemeklēt

Kategorijas