Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Saeimā neatbalsta priekšlikumu ierobežot pašvaldību izdevumu biežumu (PAPILDINĀTS!)

LETA
Bizness

2018. gada 9. janvāris 15:01

318
Saeimā neatbalsta priekšlikumu ierobežot pašvaldību izdevumu biežumu (PAPILDINĀTS!)

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vairākums, neņemot vērā Konkurences padomes (KP) un preses izdevēju argumentus, šodien noraidīja ierosinājumu likumā ierobežot pašvaldību informatīvos izdevumus, ļaujot tiem iznākt tikai reizi mēnesī. Tā vietā tiks paredzēts, ka pašvaldības pašas var noteikt savu izdevumu publicēšanas biežumu.


Attiecībā uz pašvaldību tiesībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka pašvaldību tiesības aizsargā pašvaldību harta, kas ir starptautisks dokuments. Tā paredz pietiekami lielu pašvaldību rīcības brīvību, tāpēc jebkuram ierobežojumam jābūt samērīgam. Komisijas vadītājs skaidroja, ka iedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kas notiek pašvaldībā. Viņš vērsa uzmanību, ka pretstatā pašvaldībai privātajiem preses izdevumiem nav pienākuma informēt iedzīvotājus par domes paveikto.


Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) taujāja, vai kolēģiem ir pārliecība, ka, pat nosakot izdevumu publicēšanu reizi mēnesī, netiks atrasta iespēja, kā to apiet. Viņš uzskata, ka atsevišķas pašvaldības ir atradušas iespēju neievērot jau pašlaik spēkā esošo regulējumu.


Savukārt deputāte Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) aicināja ieklausīties reģionālo preses izdevumu pārstāvjos, pretējā gadījumā līdzīgi kā padomju laikos vairākās pašvaldībās būs pieejams tikai oficiālais izdevums.


Par ierobežojumu pašvaldības izdevumus publicēt reizi mēnesī balsoja deputāti Kursīte-Pakule, Līga Kozlovska (ZZS) un Juris Šulcs (V). Balsojumā atturējās parlamentārieši Dolgopolovs, Mežulis, Nellija Kleinberga (LRA), Jānis Tutins (S), Astrīda Harju (V) un Viktors Valainis (V).


Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts retoriski taujāja, ko pašvaldības savā izdevumā varētu publicēt biežāk nekā reizi mēnesī. Viņš netieši vērsa uzmanību, ka atsevišķos gadījumos šīs publikācijas var tikt izmantotas kādu pašvaldību vadītāju partiju reklamēšanai.


Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne norādīja, ka pašreizējo situāciju nākas risināt ar likuma grozījumu piedāvājumu, jo cerības, ka pašas pašvaldības to atrisinās pašregulācijas ceļā, nav attaisnojušās. KM pārstāve arī norādīja uz citu šodien atbalstīto normu, kas dotu ekskluzīvas tiesības, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" un SIA "Rīgas nami" publicēt informāciju par savu darbību, savukārt šādu informāciju šajos izdevumos būtu liegts publicēt privātajiem uzņēmējiem. Tāpēc viņa rosināja veikt izmaiņas attiecīgajā normā, tomēr par šo jautājumu plašas debates neraisījās un komisija par to nelēma.


Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis komisijas sēdē pauda, ka iepriekš darba grupā strādāts, lai rastu risinājumu situācijai, kad pašvaldības izdevumi konkurē ar preses izdevumiem. Savukārt šodien atbalstītais priekšlikums pārsvītro šajās diskusijās līdz šim panākto progresu.


Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Kristīne Kinča pauda atbalstu iecerei saglabāt tiesības pašvaldībām pašām lemt par izdevumu publicēšanas biežumu. Viņa norādīja, ka pašvaldībai var būt vairākas sēdes mēnesī, tāpēc nepieciešams ļaut pašvaldībai pēc saviem ieskatiem noteikt izdevumu publicēšanas regularitāti.


KP un preses izdevēju atbalstītais priekšlikums par iznākšanu reizi mēnesī neattiektos uz tiem informatīvajiem izdevumiem, kuros publicē tikai pašvaldības un to institūciju pieņemtos tiesību aktus un to skaidrojumus, bet skartu tikai tos pašvaldību izdevumus, kur būtu plašāka informācija.


KP vadītāja priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama pauda pārsteigumu, ka pašvaldības nevēlas rast kompromisu, savukārt pārējiem diskusijas dalībniekiem regulāri nākas piekāpties. Viņa norādīja, ka izdevuma publicēšana mēnesī būtu tikai saprātīga, jo tādā veidā tas nekonkurētu ar biežāk iznākošu vietējo preses izdevumu. "Tas ir tāds mazumiņš, ko mēs prasām (..) Par ko mēs laužam šķēpus? Par to, kas, varētu teikt, ir diezgan nožēlojams kompromisa variants," akcentēja KP vadītāja.


Saeimas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (V) pauda viedokli, ka no šāda regulējuma noteikšanas nebūšot nekāds labums reģionālajai presei. Šāds solis nepalielināšot iedzīvotāju pirktspēju, un cilvēki vispār palikšot bez informācijas.


LPIA izpilddirektors skaidroja, ka, saņemot pašvaldības izdevumu bez maksas, cilvēks neapsvērs pirkt presi par naudu. Savukārt, ierobežojot pašvaldību izdevumu iznākšanas biežumu, tas pozitīvi ietekmēs reģionālās preses izdevumus, sacīja Līcis.


Jau vairākus gadus publiskajā telpā izskan kritika par situāciju, kad daudzu pašvaldību bezmaksas izdevumi konkurē ar vietējiem preses izdevumiem, turklāt tajos informāciju pasniedzot nekritiski.



Kategorijas

Kategorijas