Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Dārzkopju glābiņš kailsalā – mulča

Inga Karpova
Laikraksta arhīvs

2018. gada 12. janvāris 00:00

220
Dārzkopju glābiņš kailsalā – mulča

Šīs nedēļas nogalē sinoptiķi prognozē stipru kailsalu. Īpaši bīstams tas var būt tajās vietās, kur sniega nav vispār vai tas nenosedz augsnes virskārtu. Dabas kaprīzes rada satraukumu mazdārziņu kopējiem, kuri baidās par saviem ziemciešu, rožu un zemeņu stādījumiem.


Valkas novada domes kooperācijas speciāliste un dārzkope Sniedze Rag­že mierina Valkas puses iedzīvotājus, jo, pēc viņas novērojumiem, Ziemeļvidzemē ir izveidojusies vismaz neliela sniega kārta. Tas gan ir kā pūderis, bet vismaz ir sniegs. Valmieras pusē sniegs ir gandrīz nemanāms, bet Vijciemā, kur dzīvo Sniedze, zeme esot melna.


Rozes jāstāda dziļi zemē 

Sniedze savā saimniecībā iekopusi lielu rožu dārzu, bet atzīstas, ka nekad īpaši stādījumus ziemā nav piesegusi. Lai pasargātu rozes no izsalšanas, tās zemē tiek stādītas pietiekami dziļi. Gadījumā, ja tomēr raizes sagādā bargs kailsals, tad rozēm var uzbērt zemi, kaut vai ņemtu no kurmja rakumiem. Taču zeme jāber saudzīgi un ne pārāk biezā kārtā. Zemenēm vislabākie būtu salmi, bet jārēķinās, ka salmos var iemitināties grauzēji – peles. Sniedze novērojusi, ka zemenes drīzāk var nosalt pavasarī, kad tās pamostas, sāk augt un pēkšņi uznāk mīnus grādi. 

Tuvākajās dienās sinoptiķi prognozē kailsalu līdz mīnus desmit grādiem. Sniedze uzskata, ka mazdārziņiem tas lielu kaitējumu nevarētu nodarīt. Vienīgi augiem jāsa­prot pašiem, ka ir jāiet pie miera. Daudz kaitīgāks, piemēram, rozēm, ir liekais mitrums. Ja tās sastādītas zemā vietā un lietus gadījumā stādījumi mirkst ūdenī, tad gan ir jārok grāvītis, lai ūdens notecētu. 


Kailsalā augi iet bojā

Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils uzskata, ka, ja sniega nav un aukstums turpinās, kailsals ir bīstams vairāku iemeslu dēļ. Proti, sasalstot augsnes virskārtai un salam turpinoties, sasaluma zona iet dziļāk augsnē. Sevišķi nelabvēlīgi apstākļi var izveidoties, ja salu pastiprina auksts vējš, tad sasaluma slānis var palielināties vēl straujāk un augu sakņu sistēma nepaspēj pielāgoties. Bīstamību šajā situācijā rada tas, ka, augsnes virskārtai sasalstot un pieturoties vējam, tā mitrumu zaudē tik strauji, ka sāk plaisāt un sasaluma slānis sarausta augu sakņu sistēmu, un tie var iet bojā. Lielajos laukos šajā situācijā neko īsti iesākt nevar, atliek vienīgi paļauties uz sniega atnākšanu. Citādi tas ir dārzos, kur ilggadīgos stādījumus, ziemcietes, daudzgadīgos dārzeņus ir iespējams pasargāt, izmantojot mulču. Mulčējot augus ziemai, jāplāno no 8 līdz 12 centimetrus biezs mulčas slānis. Derēs gan sausas koku lapas, frēzkūdra, salmi un siens, gan koku zāģskaidas, ēveļskaidas un šķelda. Mulču var likt arī uz jau sasalt sākušas augsnes virskārtas, tā sasalšanu vai nu palēlinās, vai apstādinās. Mulču var likt katram augam individuāli vai, ja mulčas materiāla ir daudz, mulčē visu apdobes sleju – ilggadīgiem augļu koku un ogu krūmu stādījumiem. Būtiski atcerēties, ka mulču nekad nedrīgst likt līdz ar augu sakņu kaklu, jo, uzsniegot sniegam, apakšā var kļūt tik silti, ka sakņu kakls vienkārši izsutīs un augs aizies bojā. 

Sala jutīgām kultūrām drošākais mulčēšanas veids ir pilnībā noklāt platību vainaga projekcijā uz zemes, vidēji izturīgām – pusi no vainaga projekcijas, bet sala noturīgām kultūrām – pēc apstākļiem. Vējainā laikā jārūpējas, lai sauso mulčas materiālu – koku lapas, ēveļskaidas, frēzkūdru – neaizpūstu pa gaisu. 

Gadījumā, ja mulčas materiāla nepietiek, tad vispirms mulčē jutīgākos augus, bet pārējos tik, cik atliek mulčas, vai nemulčē vispār. Stipra kailsala gadījumā nepieciešams mulčēt arī ģeotekstilā un melnajā agrotīklā audzētos augus. Tad mulčas kārta var būt nedaudz plānāka.

Kategorijas

Kategorijas