Pievienošanās Zemessardzei – apliecinājums Latvijai un tautai

2018. gada 16. janvāris 00:00

669

Pievienošanās Zemessardzei – apliecinājums Latvijai un tautai

Aizvadītajā sestdienā Valkā, Lugažu laukumā pie lielizmēra Latvijas valsts karoga, notika Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22. kājnieku bataljona zemessargu zvēresta došanas ceremonija un

20 zemessargu apbalvošana.

Latvijas Republikas Zemessardze ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku struktūra un teritoriālās aizsardzības pamats. Zemessardze dod iespēju Latvijas Republikas pilsoņiem brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. 1991. gada 23. augustā kā viens no pirmajiem atjaunotās Latvijas Republikas likumiem tika pieņemts likums “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Civilmilitārās sadarbības nodaļas priekšniece Ieva Karlsberga informē, ka Zemessardzes 22. kājnieku bataljonā dienesta pienākumus pilda vairāk nekā 450 zemessargu, zemessargi – veterāni, kā arī profesionālā dienesta karavīri, kas organizē zemessargu dienesta uzdevumu izpildi un apmācības. Bataljons sadarbojas ar Valmieras, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Smiltenes, Strenču un Beverīnas novadu, kā arī Valmieras pilsētu.

Zemessardzes Vidzemes 2. brigādes kapelāns Andris Akmens uzsvēra, ka 13. janvāris Zemessardzes 22. kājnieku bataljonam ir svētku diena, jo tam, dodot zemessargu zvērestu, pievienojas septiņi jauni zemessargi.

“Šajā dienā pirms 27 gadiem vīri un sievas ar darbiem uz barikādēm apliecināja, ka ir gatavi aizstāvēt savu valsti. Viņi apzinājās piederību savai tautai un zemei. Pievienošanās Zemessardzei ir apliecinājums piederībai mūsu zemei un mūsu tautai. Ejot uz barikādēm, cilvēki vēl nezināja, ar ko tās beigsies. Bet viņiem bija cerība, ka beigsies tumsas un netaisnības laikmets. Pievienojoties Zemessardzei, mēs apliecinām, ka šis tumsas laikmets nekad vairs neatkārtosies,” ir pārliecināts kapelāns A. Akmens.

Šajā vēsturiskajā dienā zvērestu deva arī Smiltenes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcas prāvests Juris Škapars. Viņš “Ziemeļlatvijai” atklāj, ka Zemessardzē nolēma stāties, jo jau kopš bērnības ģimenē tika ieaudzināta mīlestība pret savu valsti. Turklāt viņš sevī sajutis tādu pamudinājumu un rīkojies, lai nonāktu Zemessardzes rindās. J. Škapars jau zina, ka viņš būs potenciālais kapelāns. Viņš skaidro: “Kapelāns ir tas pats karavīrs. Viņš ir klātesošs, lai morāli stiprinātu karavīrus un viņu garu gan cīņā, gan arī savā valstiskuma apziņā. Kapelāns ar karavīriem ir kopā gan kaujas laukā, gan atpūtā. Savu kapelāna pienākumu uztveru ne tikai kā izaicinājumu, bet arī kā lielu pagodinājumu.”

Savukārt Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. klases skolnieks Ainis Spuldzenieks zvēresta došanu izjūt kā pienākumu pret savu valsti un svētku dienu. Jaunietis atzīst, ka viņu jau ilgāku laiku saista militāras lietas. Viņš uzskata, ka darbošanās Zemessardzē ir vieglākais veids, kā iesaistīties Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pirms tam viņš vairākus gadus ir darbojies jaunsardzē. Ainis ir apsvēris domu par dienestu profesionālajā armijā, bet to rādīs laiks.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pievienošanās Zemessardzei – apliecinājums Latvijai un tautai

Kategorijas