Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Cilvēki, kuri jānovērtē

Santa Sinka

2018. gada 19. janvāris 00:00

85
Cilvēki, kuri jānovērtē

Jau otro gadu janvāris ir tas mēnesis, kad ar visai īsu intervālu tepat Smiltenē ir iespēja apmeklēt divus ļoti kvalitatīvus pasākumus. Viens no tiem bija “Lido” kora koncerts, otrs – Smiltenes novada Gada balva sportā apbalvošanas ceremonija. Manuprāt, pirms gada šajā laikā man bija līdzīgas pārdomas. Pat ja atkārtošos, šie cilvēki ir pelnījuši labus vārdus.

    Abi notikumi ir atšķirīgi, viens ‒ kora koncerts, otrs ‒ vietējās sporta sabiedrības vienošana, labāko sportistu godināšana. Tomēr vienojošais faktors ir cilvēki, kuri šos pasākumus iznes, un viņu ieguldītais darbs, par ko visbiežāk skatītāji nenojauš. 

Smiltenes ģimnāzijas absolventi, tagadējās vidusskolas kora “Lido” menedžeri Zani Megni es apbrīnoju, precīzāk – viņas darba spējas. Cik esmu iepazinusi Zani, viņu visvairāk raksturo drosme, neatlaidība un spēja padomāt itin par katru sīkumu. Zvaigznes dienā fotografējot “Lido” koncertu, redzēju, kā Zane skraida šurpu turpu, sagaidīdama viesus un ierādīdama tiem sēdvietas; redzot, ka iedzīvotāji tikai nāk un nāk uz koncertu, viņa kopā ar brāli Uldi zālē sāka likt papildu krēslus; vienlaikus parūpējoties arī par viesmākslinieku labsajūtu. Zane nekad arī neaizmirsīs piezvanīt un apjautāties, vai nevajag kādu vietu rezervēt kolēģēm, un neaizmirsīs arī pateikt paldies, kas reizēm nozīmē ļoti daudz.

    Otrs cilvēks, ar kuru izveidojusies lieliska sadarbība, ir Smiltenes Centra vidusskolas absolvents, Smiltenes novada Gada balvas sportā rīkotājs Toms Markss. Jāatzīst, ka viņš ir ambiciozākais jaunais cilvēks, kuru pazīstu. Tomam var uzsist uz pleca par viņa ambīcijām, mērķtiecīgumu un tiekšanos pēc kā vēl labāka, kvalitatīvāka un augstvērtīgāka. Kamēr, iespējams, citi tikai domā, viņš iet un dara nebaidoties no ceļā izliktajiem šķēršļiem. Un viņam izdodas lieliski. Toms, līdzīgi kā Zane, savā darbā noslīpēs katru sīkāko detaļu, lai viss izdotos. Paldies, ka mūsu novadā ir šādi jauni cilvēki, kuru ikdiena aizrit Rīgā, bet viņi nekad neaizmirst par Smilteni un smilteniešiem.