Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dūda – suns ar lielo burtu

Sandra Pētersone

2018. gada 19. janvāris 00:00

1393
Dūda – suns ar lielo burtu

Suns ir pēdējais eņģelis, ko Dievs atstājis virs zemes. Šai zviedru ārsta un rakstnieka Aksela Muntes  domai var ticēt, bet var arī uzskatīt vien par skaistu, tēlainu salīdzinājumu. Taču tad, kad uz tevi  paskatās Dūda,  viņas skatiens pauž tādu viedumu, ka pat kļūst nedaudz savādi, - vai suns maz spēj tik gudri, zinoši, pat pārpasaulīgi skatīties?

Iepazīsimies!  Dūda  (pēc pases - Black Imp Drizzle Dudu, tulkojumā Melnais Velnēns Smalkais Lietutiņš) ir Latvijā slavens tīršķirnes ņūfaundlendietis, kurš jau gandrīz gadu dzīvo Palsmanē. Viņa ir apmācīta cilvēku glābēja uz ūdens, kanisterapijas un lasīšanas kopā ar suni aizsācēja Latvijā, piecu suņu mamma un   vecmāmiņa pieciem sunīšiem.


Atalgota ar mīļiem 

“audžuvecākiem”

Tagad Dūdai ir 11 gadu. Sunīte ir pensionāre un kanisterapijā vairs nestrādā (kanisterapija  nozīmē bērnu un pieaugušo dziedināšanu saskarsmē ar speciāli piemeklētiem un apmācītiem suņiem - mierīgiem, līdzsvarotiem, ar labu raksturu un augstu intelektu, paklausīgiem).

Dūdas dzīvesstāsts ir spilgts piemērs sakāmvārdam, ka dots devējam atdodas. Mūža nogalē pēc gadiem ilgas palīdzēšanas cilvēkiem viņa ieguvusi sunim ideālas jaunas mājas laukos ar pagalmu, kur izstaigāties, dīķi, kur nopeldēties, un, pats galvenais, labu audžuģimeni - palsmaniešus Sandru Siliņu un Ziedoni Leimani. Viņi Dūdu sauc par meitiņu un mīlestības dēļ  pat uz rokām būtu gatavi nēsāt, ja vien varētu 60 kilogramus smago suni pacelt.

Nav tā, ka Dūda vecumā būtu palikusi uz ielas. Sunītes saimniece kinoloģe un kanisterapijas speciāliste Ingūna Tihomirova  dzīvo  Beverīnas novada Cempos, dzīvoklī, kas atrodas otrajā stāvā, un tik cienījamā vecumā izkāpelēt pa kāpnēm sunītei ir grūti. Tāpēc arī Ingūna meklēja savai mīlulei vietu, kur Dūdiņa varētu pavadīt pēc iespējas labākas vecumdienas un tādējādi  labos apstākļos nodzīvot pēc iespējas ilgāku mūžu. 

Dūda šajā pasaulē atsūtīta ar mērķi darīt citiem labu un tagad par to tikusi atalgota ar tik labu audžuģimeni, secina Ingūna.  Pasē Dūdai ierakstīti pat trīs īpašnieki - Ingūna Tihomirova, Sandra Siliņa un Ziedonis Leimanis.


Dzimšanas dienu 

nosvin uz skatuves

Savulaik Ingūna kopā ar saviem ņūfiem Dūdu un Zum Zum pasniedza kanisterapijas kursus Palsmanes internātpamatskolā un tur iepazinās  ar šās skolas mūzikas skolotāju Sandru Siliņu.

“Man ir patoloģija - man ļoti patīk dzīvnieki,” smaidot stāsta Sandra Siliņa. Dūda un Zum Zum viņai iepatikās jau pirmajā reizē ieraudzītas.

Katru reizi, kad  Ingūna un suņi atbraukuši pie bērniem uz skolu, Sandra steigusies lielos ņūfaundlendiešus samīļot. Un tad aizvadītā gada sākumā Ingūna  piedāvāja Sandrai paņemt vasarā uz dažām nedēļām Dūdu savās mājās, jo kinoloģei ar otru suni bija jābrauc uz kursiem ārzemēs.

Sandra piekrita, 

viņas draugs Ziedonis - arī.

Pirmā  Dūdas atvešana uz viņai noskatītajām mājām Palsmanē pērn martā bija ar mērķi tikai iepazīties, taču sanāca citādi. Tiklīdz Dūdiņa ienākusi pagalmā, tā apgūlusies, parādot, ka tā ir viņas teritorija, un projām braukt vairs nav gribējusi. 

“Tā arī viņa palika pie mums pavisam. 29. martā  bija mana dzimšanas diena. Cepām visādus gardumus. Ziedonis  baroja Dūdu ar kotletēm, ar karbonādēm. Viņa bija tik priecīga,” vēl tagad, atceroties suņa priekus, līdzi priecājas Sandra.

Drīz pēc tam, 11. aprīlī, Dūdai bija dzimšanas diena, to svinēja visa Palsmanes internātpamatskola. Dzimšanas dienas svinības tika sarīkotas skolas zālē. Dūda atradās uz skatuves, kur pieņēma dāvanas - bērnu zīmējumus un divas tortes. Sandra piebilst, ka par godu jubilārei skolēni snieguši koncertu, arī dziedājuši, un Dūda, kā nu mācējusi, dziedājusi līdzi.

Piedevām gaviļniecei ticis sacerēts dzimšanas dienas dzejolis, kas sācies šādi: “Ir Dūdai 11 jau gadi, pie viņas nāk daudz draugi labi.”


Viņu ieraugot, uzplaukst smaids

Tādu cilvēku, it īpaši bērnu, cieņu un mīlestību izpelnās tikai īpaši dzīvnieki, un Sandra intervijas laikā pat vairākkārt uzsver to, cik ļoti Dūda ir īpaša.

“Lai man piedod citi sunīši, bet labāka suņa par Dūdu nav. No viņas nāk tik milzīga labestība! Mēs  Dūdu ļoti mīlam, un viņa pie mums jūtas ļoti labi - kā sanatorijā,” priecājas Sandra.

 Arī Ingūna Tihomirova neaizmirst savu mīluli Dūdu. Visi izdevumi par sunītes uzturēšanu ir viņas ziņā, bet audžuģimene Dūdiņai sniedz mīlestību un ikdienas rūpes. 

Piemēram, izdevumus par suņu frizētavu Valmierā sedz Ingūna, bet Sandra Dūdiņu ved uz pucēšanos. Tā esot ilga procedūra sešu stundu garumā. Trīs stundas Dūda tiek ķemmēta. Tālāk  seko mazgāšana, ķemmēšana, griešana un fēnošana.  Interesanti, ka Dūdas vilnu savāc un aizved uz Ķoņu dzirnavām, kur tālāk pārstrādā zeķu adīšanai.

 Kaut arī Dūda ir pensijā, viņa joprojām dara labu cilvēkiem, proti, sagādā pozitīvas emocijas  ar savu izskatu vien. Sandra stāsta, ka garāmgājēji - gan bērni, gan pieaugušie - uz ielas nāk klāt, lūdz atļauju papaijāt lielo ņūfu vai ar viņu nofotografēties.

Te jāpiebilst, ka Sandras Siliņas hobijs ir muzicēšana (kopā ar dēlu Raivi Siliņu dibinājusi savu grupu “Dziesmu pietura”) un, pateicoties tam, Dūda iepriecina arī vairāku pansionātu iemītniekus, proti, Sandra brauc muzicēt veco ļaužu priekam un līdzi paņem lielo ņūfaundlendieti.

Abas apciemojušas arī “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas”  pansionāta iemītniekus. “Dziedu un skatos,   ko tad Dūda dara? Dūda klanās (viņa to prot), turpat blakus ir grozs ar speķa pīrāgiem, un vecīši viņai izbaro pīrāgus. Es saku -  mīļie cilvēki, vai es atbraucu pie jums dziedāt, vai jūs mani klausāties, vai tagad  Dūdu barojat?” smaida Sandra.

Dūdas otra saimniece Ingūna  ņūfaundlendiešus raksturo kā jautrus, dzīvespriecīgus  suņus, kas prot cilvēkus iepriecināt. Apvienojumā ar savas šķirnes labajām īpašībām, savu labestību un augsto intelektu Dūdiņa  jebkurā vecumā ir un paliek sunīte, par kuru patiesi gribas piekrist Akselam Muntem, ka suns ir pēdējais eņģelis, ko Dievs atstājis virs zemes.  

Jau kādu laiku Sandras draugs Ziedonis ar smagiem apdegumiem ārstējas slimnīcā Rīgā. Sandra stāsta, ka tad, kad viņa zvana draugam, Dūda arī runā telefona klausulē (ticiet vai ne), un Ziedonim tad ap sirdi kļūst labāk.

Sandrai tagad sanāk biežāk braukt uz Rīgu, tāpēc viņa teic lielu paldies draudzenei Agitai un brālim Mārim, kuri prombūtnes laikā rūpējas par Dūdu.

Kāpēc Dūda ir slavena?

Ingūna Tihomirova, Dūdas līdzīpašniece,  kinoloģe, apmācības trenere, kanisterapijas speciāliste: 

- Dūdiņa piedzima gudra, jau 

14 dienu vecumā mācēja stumdīt bumbiņu. Dūdiņas mamma ir Keisija, valcēnietes Intas Laganovskas suns. Inta bija tā, kura par Dūdiņu rūpējās pirmos mēnešus. No četru mēnešu vecuma viņa sāka mācīties cilvēku glābšanu uz ūdens. Kad Latvijā notika starptautiska nometne, vienīgā, kas  glābšanas uz ūdens  simulācijā visu izpildīja, bija mūsu Dūda.  Esam bijušas uz kursiem ārzemēs, arī Polijā. Tur satikām kanisterapijas speciālistus, kuri notestēja Dūdu un pateica, ka viņa būtu ļoti labs kanisterapijas suns. Pateicoties Dūdai, mēs (Latvijas kinoloģiskā federācija - redakcijas piezīme)  uz Latviju pirms astoņiem gadiem atvedām kanisterapiju, un Dūda visu šo laiku līdz pensijai strādājusi gan ar bērniem, gan krīzes centros, gan invalīdu biedrībās.

Dūdas mūža ieguldījums ir ar autismu slims puisītis, kurš no bērna, kas mācēja tikai brēkt un nemācēja pašaprūpi, trīs gadu laikā  iemācījās pateikt dažus vārdus, pievērst sev pieaugušo uzmanību, iemācījās pašaprūpi  un iet uz tualeti. Tas ir Dūdas lielais varoņdarbs.

Vēl Dūda kopā ar Zum Zumu (otru I. Tihomirovas ņūfaundlendieti – redakcijas piezīme) Latvijā iesākusi lasīšanu kopā ar suni. Viņa ir ļoti augsta intelekta suns. 

Tagad Dūda godam nopelnījusi pensiju. Man ir ļoti paveicies atrast Dūdai tik labu audžuģimeni, kādi  ir Sandra un Ziedonis Palsmanē. Esmu viņiem ļoti pateicīga par to, ka abi devuši sunim iespēju nodzīvot vēl kādus piecus gadus ilgi un skaisti. Šajā audžuģimenē Dūdai ir ideāli apstākļi, jo viņa ir tajā vecumā, kad pelnījusi atpūtu, un tas nozīmē mierīgu dzīvi mājās.

Jāpiebilst, ka Dūda ir Latvijas veterānu čempione. Tas nozīmē, ka viņa vēl ir gana laba,  lai izstādēs tik cienījamā vecumā nopelnītu  skaistākā suņa titulu.