Ja būtu jābrauc uz barikādēm, brauktu!

2018. gada 19. janvāris 00:00

283

Lai atcerētos, neaizmirstu un atgādinātu, katru gadu daudzviet Latvijā notiek 1991. gada janvāra barikāžu atceres pasākumi. Trešdien, kuroties ugunskuram skolas dārzā, pagalmā pulcējās Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni, pedagogi un barikāžu dalībnieki un tā laika aculiecinieki.

Ģimnāzijas direktores vietniece Inese Kāposte stāsta, ka 1991. gada janvāra barikāžu atceres dienu pasākumā piedalījās 5. līdz 11. klašu skolēni. Lai bērniem saprotami un interesanti pastāstītu par tā laika dramatiskajiem un trauksmainajiem vēsturiskajiem notikumiem, uz tikšanos bija aicināti barikāžu dalībnieki no Valkas, Smiltenes un Cēsīm. Stāsti raisījās pie ugunskura liesmām un karstas tējas krūzes. Tos jauniešiem stāstīja valcēnieši Kārlis Albergs, Mārīte Magone, Laimons Dreimanis un Aigars Kāposts, smiltenietis Jānis Ērmanis un Māris Niklass no Cēsīm.

2018. gada 17. janvārī laikapstākļi bija ļoti līdzīgi 1991. gada janvāra dienām, kad Rīgā pulcējās iedzīvotāji, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību, brīvību un demokrātiju. To pasākumā akcentējuši vairāki barikāžu dalībnieki. Smiltenietis J. Ērmanis uzskata, ka, lai jauniešiem sniegtu kaut nelielu emocionālu ieskatu par tā laika notikumiem, viņiem ir jāzina konkrēti fakti. Arī ģimenē bērniem ir jāstāsta par to. Barikāžu dalībnieks iesaka vienu no variantiem, kā ieinteresēt mūsdienu jauniešus pievērsties šai tēma. Esot Rīgā, vecāki bērniem dabā var parādīt svarīgākos objektus, kur notika galvenie un arī traģiskākie barikāžu notikumi. Tāpat J. Ērmanis novēroja, ka jauniešus vairāk interesēja, kāda toreiz bijusi āra temperatūra, nevis paši notikusi. Taču tas esot saprotami, jo ne visiem interesē vēsture, bet janvāra barikādes jau ir vēsture.

Pasākumā pavisam citas emocijas izraisījuši jaunsargu sagatavotie pārbaudījumi un demonstrējumi. Jaunsargi skolasbiedriem ne tikai uzdeva jautājumus par barikādēm, bet bija izveidojuši šķēršļu joslu kā simboliskas barikādes, stāstīja, kā ziemai raksturīgos laikapstākļos sevi pasargāt no aukstuma, kā arī praktiski demonstrēja vairākus maskēšanās veidus, ko lieto militāristi.

“Ziemeļlatvijas” aptaujātie jaunieši atzina, ka trešdien, pūšot stipram vējam, viņi uz savas ādas izjutuši, ko nozīmē 12 stundas sēdēt pie ugunskura kaujas gatavībā. Mūsdienās tas esot grūti izprotams, bet aculiecinieku stāsti apliecina, ka tā ir bijis. Vai viņi paši dotos uz barikādēm, daudzi raustīja plecus, nosakot – ja būtu jābrauc, brauktu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja būtu jābrauc uz barikādēm, brauktu!

Kategorijas