Uzskatu divkaujā – veģetārieši un visēdāji

2018. gada 23. janvāris 00:00

Dažkārt abas grupas savstarpēji mēģina uzspiest savu uztura un ēšanas paradumu pareizību. Veģetārās uztura skolas “Vegus” izveidotāja un vadītāja Dita Lase norāda – uzturs ir personisks temats. Gan visēdājiem, gan veģetāriešiem tas var būt veselīgs, pareizs un dabai saudzējošs.

Sauc par slepkavām

Sabiedrībā arvien vairāk jūtama interese gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē par veģetāro un vegāno uzturu, kas aiziet pat personiskos apvainojumos un izsmiešanā ne tikai šaura loka pasākumos, bet arī publiskā vidē. Visbiežāk strīdi starp gaļas, olu, zivju un arī piena produktu neēdājiem un visēdājiem rodas par to, kuriem uzturs ir veselīgs un veselīgāks. Visēdāji strīdos kā savu trumpi pret veģetāriešiem izmanto argumentu, ka patiesībā tie dzīvnieku valsts produktus ēd, tikai to dara pa kluso, nevienam neredzot. Otrs – veģetārieši un vegāni tādā veidā pievērš sev uzmanību, jo citādi viņiem tas neizdodas. Nevegāni un neveģetārieši bieži apgalvo, ka vegāniem un veģetāriešiem nopērkamajā uzturā ir daudz ķīmijas. Savukārt veģetārieši un vegāni aizstāv savu pārliecību, visēdājus sauc par dzīvnieku un vides slepkavām, ātrās pārtikas lielrūpnieku patērētājiem un vienkārši prastiem un radošumā aprobežotiem cilvēkiem.

Cilvēki par vegāniem un veģetāriešiem kļūst, dažādu iemeslu vadīti: vieni no žēluma pret dzīvniekiem, citi veselības dēļ, vēl kāds vēlas jaunus izaicinājumus un pieredzi. Veģetārs un vegānisks uzturs un ar to saistīti temati raisa dažādas emocijas – vilina, pārsteidz, sadusmo, liek diskutēt. “Visi cilvēki ēd, tāpēc ēdiens ir ļoti personisks, vienmēr aktuāls temats. Katram par to ir sava pieredze un viedoklis. Plus vēl ar ēdienu saistās daudz tradīciju. Tāpēc arī tik daudz diskusiju un šī tēma vienmēr būs kaismīgu viedokļu krustpunktā,” saka D. Lase.

Skar ne tikai uzturu

“Pašiem veģetāriešiem un vegāniem tas ir dzīvesveids – patēriņa īpatnības izriet no tā, kādas ir vērtības, uzskati, un izvēles reti skar tikai uzturu. Parasti arī apģērba, kosmētikas un citu preču izvēlē šīs vērtības lielākā vai mazākā mērā izpaužas. Šobrīd tā ir arī modes lieta – un ir nenormāli forši, ka labas lietas arī mēdz nākt modē. Tas mudina cilvēkus ja ne kļūt par zvērinātiem zālēdājiem mūžīgi mūžos, tad vismaz vairāk uzzināt un izprast attiecīgo tematu, atrast jaunu balansu dzīvnieku un augu uztura lietošanā pašiem savā ēdienkartē, līdz ar to, iespējams, uzlabot veselību un vides situāciju, izvēloties kosmētiku, kas nav testēta uz dzīvniekiem, vai atsakoties no kažokiem vai sprostos turētu vistu olām, īstenot arī kādus ētiskos aspektus. Tas ir ļoti labi. Pasaule, kas mainās uz labu,” viedokli pauž uztura speciāliste.

D. Lase stāsta, ka veģetārā uztura skolā kursu un interesentu loks lielākoties ir nevis veģetārieši vai vegāni, bet gan visēdāji. Visēdāji, kuri apmeklē kursus, apgūstot uztura daudzveidību, neizmantojot gaļu un piena produktus, nemaz paši neplāno kļūt par zālēdājiem. “Viņi tikai vēlas apgūt jaunas, veselīgākas, citādas receptes, garšvielu lietošanu. Tie ir cilvēki, kam alerģiju dēļ jāatsakās no kāda produkta, cilvēki, kam jābaro kāds veģetārietis vai vegāns. Tie ir skolu pavāri, omes, kurām mazbērni atsakās no kotletēm, bet kurus cienāt tomēr gribas,” norāda D. Lase un piebilst: “Es nemācu, kā viņiem dzīvot un ēst, nesludinu veģetārismu. Taču ar lielāko prieku izmainu priekšstatus par veģetāru ēdienu kā kaut ko nepilnīgu, pliekanu vai garlaicīgu, parādu, cik košs, garšās bagāts un sātīgs tas var būt.”

“Jūs pilnībā izmainījāt manu uzskatu par veģetāru ēdienu!” ir viena no biežākajām atsauksmēm, ko viņa saņemot no kursu dalībniekiem.

Izplata neobjektīvus stereotipus

“Jo mazāk greizo spoguļu karaļvalsts, jo vieglāk visiem dzīvot, mazāk vienam ar otru jākaro,” filozofiski par veģetārā un vegānā uztura daudzveidību saka uztura skolas izveidotāja. “Manā pieredzē negatīvā nozīmē sabiedrības interese par veg-uzturu ir pastāvējusi visu laiku, kopš vien esmu veģetāriete, kas ir apmēram 20 gadu periods,” dalās D. Lase. Viņa pauž, ka arī šobrīd mediji bieži publicē negatīvas “sensācijas”, kam ar realitāti esot diezgan maz sakara, drīzāk kādi atsevišķi gadījumi tiek izpūsti no mušas par ziloni. Tāpat arī sociālajos tīklos izplatītā informācija un uzskati nav atspoguļoti objektīvi, bieži tas tiek balstīts uz mītiem, stereotipiem, aizspriedumiem, tradīcijām, galu galā uz cilvēka rakstura īpatnībām. “Svaigākā “pīle” medijos bija, ka zinātnieki pierādījuši – veģetārieši esot neveselīgāki kā visēdāji. Pamatojās uz pētījumu, kur starp 15 tūkstošiem pētīto cilvēku tikai nepilns desmits bija veģetāriešu,” stāsta speciāliste.

“Ja palasa komentārus pie šādiem rakstiem vai paklausās, ko katrs veģetārietis dabū dzirdēt katrās viesībās, kur kāds pamana, ka šis neēd gaļu kā visi normāli cilvēki – tiek štancēti vieni un tie paši stereotipi, uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes sen atrastas, pierādītas un viegli atrodamas dažos klikšķos interneta meklētājā. Piemēram, par jautājumu, kur veģetārieši ņem olbaltumvielas un neaizstājamās aminoskābes? Bet nav jau bijusi vēlme zināt – ir tikai vēlme klupt krāgā otram par citādākām izvēlēm,” pārdomās dalās veģetārā uztura skolas veidotāja, salīdzinot, ka ar līdzīgām problēmām sastopas tie, kuri pilnībā atsakās no alkohola, no cukura lietošanas. “Neēd tavu ģeniālo pašcepto kūciņu – kā tā drīkst!? Neiecietība un neinformētība ir vēl arvien ļoti izplatītas,” viņa rezumē.

Pakāpjas augstāk piramīdā

“Kad agrāk veģetārisms ieguva aktualitāti, mazāk tika runāts par dzīvnieku tiesībām, bet motivējās šim dzīvesveidam no Austrumu reliģijām, jogām. Svaigākā tendence ir pāriet uz vegānismu vai vismaz iespēju robežās tuvināties tam, par dzīvnieku tiesībām un ētiku runā daudz vairāk, kā arī veselīguma ziņā veģetārisms, vegānisms nu nonācis topā, ir atzīts krietni vairāk, nekā kādreiz bija,” secinājusi D. Lase.

Pozitīvākās tendences un interese par veģetāro un vegāno uzturu jūtamas pēdējo piecu gadu laikā, kopš modē Vācijā un citās Eiropas valstīs nāca vegānisms. “Cilvēki kļuvuši izglītotāki vides un veselības jautājumos, biežāk aizdomājas par ētiskām vērtībām – dzīvniektiesību aktīvistu pūles nav bijušas veltīgas; cilvēku dzīves līmenis ir ticis augstāk par Maslova piramīdas pamatni, tāpēc cilvēkiem ir laiks un vēlme padomāt un pamēģināt arī kaut ko no cildenā mazliet, lai tas būtu dzeja, meditācija vai veģetārisms, kā arī produktu klāsts ļauj veidot uzturu ļoti daudzveidīgu un garšīgu, pat ja nav gaļas,” vērtē D. Lase.

Viņa pastāsta, ka pirms 20 gadiem ne ražotājiem, ne tirgotājiem vispār nebija ne mazākās sajēgas, kas tas “veģetārs” tāds ir, jo produktu izvēle aprobežojās ar auzu pārslām, pienu un dārzeņiem no mammas dārza, kas nav slikti, bet tikai ilustrē kontrastu starp to, kā bija un kā ir. “Kādu ņemšanos toreiz prasīja dabūt zirņu miltus, labus un dažādus riekstus, garšvielas, olu vai gaļas alternatīvas, kosmētiku un cik plašā sortimentā uz katra stūra tas ir pieejams tagad! Plus vēl visu ko var pasūtīt internetā. Šobrīd dzīvot veģetāri – tas vairs nav grūtību, bet gan izvēles jautājums: izlem un dzīvo, cepuri kuldams,” vērtē D. Lase.

Viss ir atkarīgs nevis no gaļas ēšanas vai neēšanas vai jebkura cita produkta ēšanas vai neēšanas, bet gan no tā, cik veselīgu cilvēks savu dzīvesveidu organizē. “Es varu būt vegāns, pārtiekot no šokolādes, čipsiem un kolas – un kur te būs veselīgums? Toties par to, cik veģetārs uzturs esot trūcīgs, mani parasti māca tie, kas paši pārtiek no kartupeļiem ar gaļu, desmaizēm un pelmeņiem. Būtu labāk savā šķīvī paskatījušies un veselības analīžu rezultātos, kāds trūcīgums tur valda, pirms kritizējuši veģetārismu! Vai palūkoties reālajā medicīniskajā statistikā, kādi ir sirds un asinsvadu, diabēta, liekā svara un citu ar dzīvesveidu saistītu slimību rādītāji. Kurš tad īsti vairāk netiek galā ar sava uztura izaicinājumiem? Ja veģetārs vai vegānisks uzturs ir daudzveidīgs un sabalansēts, tas ir tikpat veselīgs kā daudzveidīgs un sabalansēts visēdāju uzturs,” saka D. Lase, norādot, ka lielais vegānu un veģetāriešu pulks pierāda, ka var veselīgi dzīvot arī bez dzīvnieku valsts produktiem. Taču tas nenozīmē, ka veģetārieši vispār neslimo. Slimo tāpat kā pat visveselīgākie visēdāji.

Nejūt tuvojošos katastrofu

Vienlaikus ar korekcijām ikdienas uzturā, samazinot dzīvnieku valsts produktu klāstu, D. Lase ieteic aizdomāties par veģetāru un vegānu uzturu vismaz vides jautājumu dēļ. “Mums pašiem vien tajā piegānītajā pasaulē būs jādzīvo. Šobrīd mēs to vēl maz jūtam, jo visa lopkopības radītā šmuce tiek aizvākta no mūsu acīm – ikdienā mums maz reklamē vircas ezerus, lopkopības vajadzībām izcirstos lietusmežus – 80 procentus no tiem izcērt lopkopībai, nevis palmu eļļai, piesārņotos ūdeņus, ogļskābās gāzes izmešu apjomus. Kad vairs nebūs brīvas vietas, kur to visu nobāzt, un kad ūdeņi būs tukši no zivīm, bet gaiss kaitīgāks par smēķēšanu – tad nekādas starpvalstu konvencijas vairs neglābs un no teorētiskas jomas tā sāks kļūt par ikdienas pieredzi, ar ko jādzīvo, un medusmaize man tā nešķiet,” uzsver speciāliste, sakot, ka vides situācijas uzlabošanā augu valsts uzturs ir viens no efektīvākajiem un vienkāršākajiem instrumentiem, kas pieejams un izmantojams katram iedzīvotājam – gan turīgam, gan trūcīgam.

“Nevēlos nevienam tagad raut ārā no mutes dienišķo karbonādes gabalu vai kotleti – manuprāt, nav nepieciešams, lai visi tūdaļ mestos veģetārismā vai vegānismā. Pietiktu samazināt gaļas, zivju, olu, piena patēriņu kaut vai līdz līmenim, kādu iesaka uztura speciālisti. Tas ir, gaļa – divas reizes nedēļā, zivis – trīs reizes nedēļā, bet pārējās maltītes – veģetāras. Cik ir to cilvēku, kas šādi ēd? Tas būtu ļoti labi – gan pašu veselībai, gan videi, gan dzīvniekiem,” piebilst skolas “Vegus” izveidotāja.

Parādās jauni produkti

Vai gaļu, olas, zivis un piena produktus var kā pilnvērtīgi aizstāt? Tas ir viens no visbiežāk uztura speciālistiem, pašiem veģetāriešiem un vegāniem uzdotajiem jautājumiem. “Mums ir jāuzņem visas vajadzīgās uzturvielas, taču nav obligāti to uzņemt ar vienu produktu, teiksim, gaļu vai zivi. Tās aminoskābes, kuru nav pupiņās, dāsni ir graudos – liekam abus kopā, un sanāk pilnvērtīgs olbaltums. Minerālvielas, kas ir zivīs, tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, ir aļģēs – turklāt tās arī garšo līdzīgi zivīm. Vico tik iekšā! No aļģēm zinātnieki arī iemanījušies iegūt Omega taukskābes tādā pašā formā, kādā tās ir zivīs. Dzelzs? Ēdam pākšaugus, graudus, zaļos dārzeņus un vispār visu veidu dārzeņus. Un tāpat ar visām pārējām uzturvielām. Mazliet jāpameklē plašāka informācija par uzturvielām vai jāaiziet uz vienu konsultāciju pie uztura speciālista,” iesaka D. Lase.

Skatoties veikalu plauktos, arvien vairāk var izlasīt jaunus nosaukumus un pārtikas produktu veidus – var secināt, ka veikali iet līdzi laikam, seko tendencēm. Dažos lielveikalos un tirgos praktizē, ka ir atsevišķi stendi un plaukti veģetāriešiem, kur pieejami piena, olas, gaļas, zivju un to produktu aizstājēji. Agrāk, piemēram, uz kokosriekstu pienu skatījās ar lielu izbrīnu, tāpat uz sojas karbonādēm, kotletēm un brokastu pārslām; tofu siers un seitans, kas ir siera un gaļas aizstājēji, cilvēkiem likās kaut kas nepieņemams – bija pat stereotips, ka tie domāti izredzētajiem un tikai alerģiskajiem. Taču to var lietot visi. “Neviens neprasa recepti vai kādu citu apliecinājumu, ka to drīkst vai vajag lietot. Pat ja nelietosi regulāri, paprovēt taču drīkst. Nenogaršosi – neuzzināsi. Kas zina, varbūt iegaršojas un varēs tos aizstāt tradicionāli pierasto produktu vietā kā našķi sevis palutināšanai, jaunu garšu gūšanai. Galvenais, nebaidīties no veģetārisma vai vegānisma vārda pie kāda plaukta vai produkta. Cepti kartupeļi arī ir vegāniski – mūsu Latvijas nacionālais ēdiens,” norāda uztura zinātāja, atgādinot, ka daudz kas no tā, ko ēd arī visēdāji, ir veģetārs un vegānisks. “Vienkārši sāciet tam pievienot arvien jaunus produktus – paplašiniet savus apvāršņus!”

Gaļas aizvietotāji tiek izgatavoti pārsvarā no graudu un pākšaugu olbaltumvielām, no kuriem topā ir kvieši un soja, bet ir arī no eksotiska augļa džekfrūta jeb maizeskoka un dažādiem citiem augiem. “Tie noder, ja filozofiskā nostādne mudina izvēlēties augu uzturu, bet mēle prasa ierastās gaļas garšas un negribas mācīties jaunu gatavošanu, bet palikt pie mīļajām desmaizēm,” saka veselīgā dzīvesveida piekritēja.

Ir pieejama gan teksturētā soja jeb tā sauktā sojas gaļa, tofu, kas ir sojas siers, biezpiens, augu sieri, kas garšo un kūst tāpat kā no dzīvnieku piena gatavotie.

Mudina eksperimentēt

“Lielais veselīguma paraugs tie nav, bet nav arī nekas kaitīgs – parasti sastāv no cietes un eļļas, tādēļ es tos ieskaitu našķu kategorijā,” piemetina D. Lase. Tāpat veikalos ir pieejami visdažādākie augu pieni, pupiņu, riekstu, sēklu, sēņu pastētes un citi produkti. Atliek tikai lasīt informāciju. D. Lase uzsver, ka ēst visus pieejamos svaigos produktus, riekstus, graudus un citus līdz nepazīšanai nepārveidotā veidā ir arī visveselīgākais variants. “Tad nav jāstudē produkta sastāvs, nav jāzina īpašas receptes, bet var no tiem pagatavot milzīgu ēdienu dažādību, sātīgu, garšām bagātu, kas dara laimīgu gan mēli, gan vēderu,” pieredzē dalās veģetāro recepšu zinātāja un izmēģinātāja.

Viņa zina un pārliecina, ka pankūkas var izcept bez olām un nevajag nekādu aizstājēju – vienkārši neliek olu. Kūkas arī var, vajag tik pareizo recepti. Lielisks saķepinātājs, piemēram, ir zirņu milti, kas līdzvērtīgi olai. Augu piens nav obligāti jāpērk veikalā – tādu var pagatavot pats mājās, samaļot blenderī izmērcētus riekstus vai graudus ar tīru ūdeni un izkāšot caur sietu. Daudzas aļģes garšo kā zivis. Rauga pārslas garšo līdzīgi sieram, kas ir pilnīgs B vitamīnu un olbaltumvielu koncentrāts. Kūpināts sāls vai kūpināta paprika, brūni cepti sīpoli un ķiploku pulveris bieži vien palīdz uztaisīt “gaļu”, no kā vien vēlies – ar kartupeļiem sākot un skābiem kāpostiem beidzot. “Un, ja vajag, var imitēt gaļas, olu un zivju garšas ar garšvielu palīdzību,” viņa piebilst. Piemēram, melnais indiešu sāls garšo kā cieti vārītas olas.

“Nelasīsi etiķetes – ēdīsi mēslus”

D. Lase norāda, ka gatavie veģetārie vai vegāniskie pusfabrikāti ne vienmēr ir veselīgi – tas ir tieši tāpat kā visēdāju pārtika. Taču vegānu un veģetāriešu produktos tās nav vairāk kā visēdāju precēs. “Bet tie arī nav obligāta veģetāra uztura sastāvdaļa. Vienkārši nepērc tādus! Ēd graudaugu produktus, pākšaugus, riekstus, dārzeņus un augļus un nevaimanā par ķīmiju!” viņa iesaka, atgādinot padomāt, vai visēdāji pievērš uzmanību, teiksim, desu, pusfabrikātu un burgeru sastāvam. Vai iedzīvotāji ir informēti, ar ko tiek apstrādāta svaigā gaļa, lai tā izskatītos vizuāli pievilcīga? Tāpat – vai visēdāji pārdzīvo par sevi, savu ģimeni, iegādājoties uzturu, cik daudz dzīvnieki, no kuriem iegūst produktus olu, gaļu, piena veidā, dzīves laikā saņēmuši ar barību ķīmiju?

D. Lase aicina gan vieniem, gan otriem uztura piekritējiem pievērsties plašākai informācijas ieguvei – jālasa informācija par produktiem, ēdiena ieguves sekām, produktu sastāva etiķetes. “Nelasīsi etiķetes – ēdīsi mēslus. Lasīsi – izvēlēsies gudri. Informētībā ir spēks!”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uzskatu divkaujā – veģetārieši un visēdāji

Kategorijas