Phjončhanas lācītis satiekams arī Latvijā

2018. gada 30. janvāris 00:00

Viena no jomām, kas šķiet interesanta un pat vieno lielāko daļu iedzīvotāju visā pasaulē, nenoliedzami, ir sports. Senatnē Olimpiskās spēles bija iemesls, lai uz to laiku pārtrauktu karus. Mūsdienās tā diemžēl vairs nenotiek, taču viens gan nav mainījies – sporta līdzjutēji ar nepacietību gaida, kad sāksies kārtējā vispasaules mērošanās, kurš “ātrāk, augstāk, spēcīgāk”. Šogad 9. februārī Kanvondo provinces apgabalā Phjončhanā Dienvidkorejā notiks XXIII Ziemas olimpiskās spēles. Kā tajās veiksies Latvijas izlases sportistiem, vai brāļi Dukuri arī šoreiz sajūsminās ar medaļām – iespējams, par šiem un citiem jautājumiem nepacietīgākie jau slēdz pat derības.

Lai uzzinātu vairāk par Latvijas sportu, ne tikai mūsdienās aktuālo, bet kaut nedaudz arī par tā vēsturi, kas glabā ne vienu vien faktu, ar ko mūsu valsts var lepoties, ieteicams doties uz Latvijas Sporta muzeju. Lai gan ēka pašā Vecrīgas sirdī, kurā tas iekārtots, būvēta pirms vairākiem gadsimtiem, muzejs ir samērā jauns – tas atvērts 1990. gada 1. janvārī.

Slidas, cirka ritenis un ķivere

Muzejā jau pie ieejas durvīm laipni sagaida tā direktore Agra Brūne, kura sīki un smalki, turklāt ar aizrautību, spēj pastāstīt par katru ekspozīcijā redzamo priekšmetu. Kaut vai par ātrslidotāja Alfona Bērziņa slidām, kas mūsdienu jaunatnei šķitīs pārāk ērmotas, lai autu kājās, vai cirka mākslinieka Kārļa Vītoliņa riteni. Šim braucamrīkam ar sportu gan ciešas saistības nav, taču pētniekam, sporta lietu un liecību krājējam Voldemāram Šmidbergam, kuram ritenis tika dāvināts, jau pagājušā gadsimta 30. gados radās ideja par nepieciešamību veidot muzeju.

Telpu šaurības dēļ muzeja apmeklētājiem brīvi apskatāma neliela daļa tajā atrodamo dārgumu. “Varam eksponēt pat mazāk nekā trešo daļu no visa, kas mums pieder. Krājums atrodas trešajā stāvā, telpas ir pilnas, savukārt pirmā un otrā stāva zālēs izvietota ekspozīcija,” stāsta A. Brūne. Lai kaut daļu no trešā stāva dārgumiem parādītu sabiedrībai, muzeja mājaslapā tā darbinieki ik mēnesi ievieto kāda eksponāta fotogrāfiju ar aprakstu gan par priekšmetu, gan sportistu, kuram tas piederējis. Šā gada janvārī mēneša priekšmeta statusā ir bobsleja stūmēja Gunta Oša aizsargķivere, kas sportistam bijusi galvā, 1988. gadā piedaloties XV Ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgari Kanādā.

Leģendas sportā un dzīvē

Savukārt pati pirmā lieta, kas atklājas muzeja apmeklētāja skatienam, ir improvizēts basketbola grozs divu metru un desmit centimetru augstumā un leģendārās basketbolistes Uļjanas Semjonovas attēls. Izrādās, groza augstums nav izvēlēts nejauši – tieši divus metrus un desmit centimetrus gara ir izcilā basketbola leģenda. U. Semjonovai veltītā izstāde veidota gan kā atskats uz viņas spožajiem panākumiem bijušajā PSRS un citās pasaules valstīs (eksponētas tikai zelta medaļas, jo ar pārējām neesot ko niekoties), gan kā stāstījums par pašu personību. Vai zinājāt, ka basketboliste no valstīm, kur piedalījusies sacensībās, uz Rīgu vedusi lelles, kā arī kolekcionējusi vinila skaņu plates? Plates, kurā ieskaņotas Demisa Rusa dziesmas, apvākojumu grezno šīs slavenības autogrāfs; ar grieķu dziedātāju U. Semjonova tikusies Parīzes lidostā. Citā vitrīnā novietota basketbola bumba, kuru basketboliste dāvinājusi muzejam, viņas kedas (firmas “Adidas” ražojums) un meistarkomandas jaka. Cilvēku cieņa un pat mīlestība pret U. Semjonovu bijusi tik liela, ka Līvānu iedzīvotāji pirms 1980. gada Olimpiskajām spēlēm Maskavā noauduši gobelēnu ar spēļu talismana – lācīša – attēlu un viņai to uzdāvinājuši.

No 24. janvāra Sporta muzejā skatāma izstāde par citu sporta leģendu – Olimpisko spēļu zelta un sudraba medaļas laureātu 25 metru ātršaušanā ar pistoli Afanasiju Kuzminu.

Varēs iejusties Dukuru ādā

Kurš sporta veids Latvijā ir vispopulārākais? Protams, skeletons! Tomass un Martins Dukuri savus līdzjutējus burtiski ir apžilbinājuši ar panākumiem un daudzajām medaļām. Iespējams, tādēļ Latvijas Sporta muzeja otrā stāva zāle veltīta ziemas sporta veidiem: kamaniņu sportam, bobslejam un skeletonam. Telpas vidū novietotas 20. gadsimta 20./30. gados Cēsīs būvētas bobsleja kamanas, kas atrastas 70. gados kādā nojaukšanai paredzētā ēkā. Cēsis un to apkārtne ar šā sporta veida vēsturi ir cieši saistītas, jo pirmā bobsleja un kamaniņu trase Latvijā un visā toreizējā PSRS atradās “Cīrulīšos” – Ozolkalna apkaimē. Šeit savus panākumus kaldinājuši Vera Zozuļa, Rolands Upatnieks, Ojārs Andersons, Dainis Bremze, Aigars Kriķis, Dainis Dukurs, Jānis Skrastiņš un daudzi citi.

Taču, atgriežoties pie stāsta par skeletonu, jāatklāj, ka pēc XXIII Ziemas olimpiskajām spēlēm Sporta muzejā plānota īpaša izstāde. Tās nagla būs skeletona ragavu simulators, uz kura varēs nogulties un ar D3 ekrānu palīdzību izbaudīt tādas pašas izjūtas kā brāļi Dukuri sacensību laikā. “Mūsu sadarbība ar Daini Dukuru un viņa dēliem ir izveidojusies lieliski – ar viņiem ir tik viegli komunicēt!” muzeja direktore neslēpj prieku. Iespējams, tieši tādēļ ikviens muzeja apmeklētājs var gūt tiešām daudz informācijas par šo sportistu dzimtu. Pie sienām izvietotas lielformāta fotogrāfijas, kurās uz goda pjedestāla redzami brāļi Dukuri, turpat arī informācija par citiem jauniešiem – viņu sekotājiem, no kuriem vairāki ir Daiņa Dukura audzēkņi, turklāt jau paspējuši gūt labus panākumus.

Vēl šajā ekspozīcijā var izsekot skeletona vēsturiskajai attīstībai, uzzināt, kurās pasaules valstīs atrodas bobsleja, kamaniņu un skeletona trases, kā arī skatīt vairākas pirms 100 gadiem uzņemtas fotogrāfijas, kurās redzama, piemēram, Rīgas Bobsleja kluba trase Ogrē 20. gadsimta sākumā.

Savukārt neilgi pirms došanās prom no muzeja sagaidīja kāds pārsteigums. Tā direktore A. Brūne no glīti iepakotas kastītes izņēma divus rotaļu lācīšus. Izrādās, tas ir XXIII Ziemas olimpisko spēļu talismans. Tātad Phončhanas lāči jau tagad sastopami Vecrīgā.

UZZIŅAI

◆ Latvijas Sporta muzejs atrodas Vecrīgā, Alksnāja ielā 9. Mājaslapas adrese: www.sportamuzejs.lv. Tālruņi uzziņām: 67225127, 26332739.

◆ Muzeja darbalaiks: no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10 līdz 17, sestdien no plkst. 11 līdz 18, bet svētdien un pirmdien – slēgts.

◆ Ieejas maksa muzejā: pieaugušajiem – 0,71 EUR; studentiem, skolēniem, pensionāriem – 0,43 EUR; pirmsskolas vecuma bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, muzeju darbiniekiem – bez maksas.

◆ Latvijas Sporta muzeja piedāvājumā ietilpst arī dažādu ceļojošo izstāžu rīkošana pasūtītāja telpās (piemēram, skolās, sporta centros un klubos un citās iestādēs). Šo izstāžu eksponēšana ir bez maksas; tās pieejamas izstādīšanai uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Phjončhanas lācītis satiekams arī Latvijā

Kategorijas