Kontrastu ceļojums ar laimes sajūtu katru dienu

2018. gada 2. februāris 00:00

677

Kontrastu ceļojums ar laimes sajūtu katru dienu

Nav vienas receptes, kā cilvēkam sajusties laimīgam. Tikai katrs pats zina, kas ir tās lietas, kas mums ļauj justies laimīgiem un uzlādē mūsu iekšējās “baterijas”, lietas, kas ikdienas darbos dod spēku un enerģiju, labu garastāvokli un pozitīvu dzīves uztveri. Mēs esam tik dažādi un ar to arī interesanti. Ir cilvēki, kas ļaujas dzīves plūdumam un uzskata, ka ir labi tā, kā ir. Ir cilvēki, kas meklē nevis iespējas, bet atrod iemeslus, kāpēc nevar iegūt to, ko vēlas, un to, kas radītu prieku. Bet ir cilvēki, kas skaidri zina, kas ir viņu prieka un laimes sajūtu radītājs un mērķtiecīgi pēc tā tiecas. Nezinu, kā jūs, bet mani šādi cilvēki iedvesmo. Tādi, kas prot strādāt un dzīvot priecīgi un apmierināti. Tā kā man pašai ļoti patīk ceļot, iepazīt svešas zemes, tad allaž pievēršu uzmanību arī citu ceļojumiem. Kad pamanīju Gunitas Dālbergas bildes no tik tālām un eksotiskām zemēm kā Malaizija, Singapūra un Taizeme, sapratu ‒ jāaicina uz sarunu. Kaut arī Gunitu jau esmu intervējusi, man šķita, ka viņas pieredze ceļojumu plānošanā uz dažādām tālām zemēm varētu būt laba pieredze un iedrošinājums arī citiem ceļot gribētājiem.

- Vai patiešām nebija bail mēnesi ceļot uz savu roku tik tālu prom no mājām?

- Bailes rodas no nezināšanas un, kamēr esam mājās, dzīvo mūsu galvās. Mums nez kāpēc liekas, ka Āzijā ir tās trešās pasaules valstis, kur valda atpalicība, netīrība un augstas pakāpes bīstamība. Taču atliek tikai mazliet iepazīt šīs valstis un, skat, tu jau tajās esi mazliet iemīlējies un saproti, ka Singapūra ir viena no bagātākām pasaules valstīm ‒ te valda pilnīgs perfekcionisms. Milzīgi debesskrāpji, kuri šad tad liek pat sajusties kā Arābu Emirātos, un skaistākais botāniskais dārzs, kādu līdz šim esmu redzējusi ar lietus mežiem, orhideju dārziem, dažnedažādiem eksotiskiem augiem un ziediem. Ja ir laiks, te var pavadīt lielāko dienas daļu. Lielā Singapūras lauva un milzīgā 51 stāva viesnīca ar baseinu, bāriem un dārziem uz jumta, pasaules dārzu gaismas un mūzikas šovs. Pirmās dienas mazliet traucē mitrais un karstais klimats. Šī ir valsts, kur naudas sodi par nepareizu ielu šķērsošanu vai papīru nomešanu sākas ar divām nullēm aiz cipara.

- Tu esi no ceļotāju sugas, bet tomēr – kāpēc Āzija? Pirmais, kas nāk prātā, dzirdot par tavu ceļojumu, – tālu, dārgi, sarežģīti.

- Patiesībā doma bija braukt uz Taizemi. Mums ar dēlu Matīsu tā būtu brīnišķīga atkalredzēšanās ar šo skaisto un jau iemīlēto zemi, bet manām draudzenēm Ņinai un Elitai – pirmā reize. Ar dārdzību ir tā ‒ ja paši veidojam savu ceļojumu, tad arī tērējam tik, cik varam atļauties. Vispirms jau sākam ar biļešu meklēšanu. Varu pateikt priekšā, ka visizdevīgāk biļetes iegādāties ir momondo.com. Parasti vienojamies par vēlamo cenu, un tad sākas visai neatlaidīgs darbs, jo cenas lidkompānijām mainās pat vienas dienas ietvaros. Sāku variēt dažādus maršrutus ar iekšējiem reisiem un drīz vien ceļojuma skelets gatavs Rīga-Singapūra-Bali-Taizeme, un ceļojuma garums 31 diena. Bet ne vienmēr viss norit, kā plānots, ‒ cilvēkiem savi plāni, Dievam savi. Tā kā Bali sāka izvirst salas lielākais un bīstamākais vulkāns, tad nolēmām šo ceļojuma daļu ‒ 10 dienas ‒ improvizēt uz nebēdu. Singapūra robežojas ar Malaiziju, bet Malaizija ar Taizemi ‒ plāns rokā. Pēc piecām Singapūrā pavadītām dienām sēžamies luksus autobusā un dodamies uz Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Tādu autobusu un servisu nebiju nekad izbaudījusi ‒ krēslus var pārvērst par gultām, katram krēslam iemontēts savs masieris, stjuarts staigā apkārt piedāvājot dzeramos, pēc tam pusdienas, tad atkal kafija, tēja. Ak, šī atpalikusī Āzija… Un viss šis brauciens izmaksāja ap 20 eiro.

- Ja brauc tik tālu pasaulē un visu organizē paši, lielas pūles prasa tieši gatavošanās ceļojumam. Jūs ceļojāt mēnesi, tas ir visai ilgs laiks.

- Jā, Āzijā bijām mēnesi, bet katrā vietā tikai piecas dienas. Tas nav daudz, tieši tik, lai visu interesantāko apskatītu un dotos jaunā piedzīvojumā. Lai paši uz savu roku ceļotu, ir jādraudzējas ar modernajām tehnoloģijām. Ar karti rokās vien nepietiks. Zelta likums – jāmāk apieties ar Google Maps. Tad nav nekādu problēmu, baiļu, ka kaut kur aizmaldīsies, jo Google Maps aizvedīs visur, kur nepieciešams. Visās viesnīcās, daudzās kafejnīcās ir pieejams Wi-Fi – bezmaksas internets, un internetā var atrast visu nepieciešamo informāciju, piemēram, ar kādu transportu nokļūt no punkta A līdz B, cik tas maksā, kādi tuvumā ir apskates objekti utt. Nākamais zelta likums – ielādē telefonā attiecīgās pilsētas taxi aplikāciju. Mēs pārsvarā braucam ar taksometru, jo četriem cilvēkiem tas ir ne tikai ērtāk, ātrāk, bet arī lētāk. Īpaši, ja to pasūtām caur aplikāciju. Aplikācijā redzam, kur ir tuvākais taksometrs un cik tas maksā. Tur redz vietējo iedzīvotāju cenas, nevis uzpūstās, tūristiem paredzētās. Piemēram, no Bangkokas lidostas līdz mūsu viesnīcai uz ielas noķerts taksometrs mums izmaksātu 30 eiro, bet caur aplikāciju ‒ 6 eiro. Izdali uz

četriem un iznāk smieklīga cena. Trešais zelta likums – ielādē telefonā kādu tulkošanas aplikāciju, jo ne visur būs cilvēki, kas prot angliski. Tulkotājs palīdzēs sazināties, ar ko vien vēlamies un kādā valodā nepieciešams.

- Grūti, visticamāk, vārdos aprakstīt tik ilgu ceļojumu, bet, ja es jautātu, kas visvairāk patika?

- Šis ceļojums mums bija īsts emociju karuselis. Mēs pabijām septiņās atšķirīgās vietās ‒ mirdzošas pilsētas mijās ar lietus mežiem, tie savukārt ‒ ar eksotiskām salām, tās ‒ ar džungļiem, džungļi ‒ ar pludmalēm un visam noslēgumā pilsētu pilsēta Bangkoka. Neko dzīvāku, īstāku un nemākslotāku par Bangkoku neesmu savā dzīvē redzējusi. Te ir ļoti grūti pateikt vienu visvisvis... Jau ceļojuma laikā ne vienu reizi vien mēs pārrunājām šos jautājumus, vai skaistāka ir Dubaija vai Singapūra, vai Kualalumpura ar kaut ko mazliet neatgādina Ēģipti, vai džungļi tomēr nav visiespaidīgākie… Un tomēr visi palikām pie viena slēdziena ‒ džungļi. Tie ir maģiski, noslēpumaini, tie dzīvo paši savu dzīvi. Džungļus var klausīties, skatīties, izjust un izbaudīt. Tie nekad neguļ. Pamostoties naktī, tu izlavies no bungalo un klausies cikāžu dziesmas, no rīta agri, agri ar kafijas krūzi rokās ieklausies, kā visapkārt mostas daba, putni, mērkaķēni un tevi ieskauj tik daudz dažādu neatpazīstamu skaņu simfonija. Dienā izjādes ar ziloņiem. Jā, džungļu bungalo pavadītās dienas tiešām bija visvisbrīnišķīgākās. Bet no šīm trim valstīm vismīļākā man tomēr ir Taizeme.

- Bet Malaizija arī izklausās ne mazāk eksotiski.

- Protams, pus Malaizijai cauri izbraucām ar autobusu. Iebraucot Malaizijā daba nomainās kā uz burvju mājienu. Tā ir mežonīgāka. Sākumā gan daudzu desmitu kilometru garumā stiepjas palmu meži un tajos ganās govis. Tas liekas tik nenormāli, bet tad palmu mežus nomaina džungļi, milzīgi ūdenskritumi, nepieradināti kalni. Pārsteidza tas, ka ceļi te ir labāki nekā Latvijā, benzīntanki moderni, reklāmas ceļmalās trīsreiz milzīgākas nekā mums, laikam tomēr bijām gaidījuši kaut ko mazāk attīstītu, bet nekā. Malaizija ir fantastiska pretstatu valsts. Tā ir mazliet bardaciskāka, bet labā nozīmē. Kualalumpurā milzīgi debesskrāpji mijas ar trīsstāvu mājiņām veidojot organisku ansambli. Mazās ieliņās aiz ēstuvītēm draudzīgi dzīvo žurkuļi, četrzvaigžņu viesnīcā pirmā naktī netīšām uzskrējām virsū blakšu kolonnai, toties pēc tam mums ierādīja labāko viesnīcas numuriņu ar fantastisku skatu. Te vienu brīdi mēs indiešu ēstuvītē sēžam zem klajām debesīm un uz palmu lapām ēdam

vistu ar rokām, bet pēc brīža stāvam zem Petrona dvīņu torņiem un baudām pasaules cienīgu strūklaku šovu un arhitektūras šedevrus. Iepirkšanās ziņā gan Malaizija, gan Taizeme ir katras sievietes sapnis ‒ drēbju cenas apmēram piecu eiro robežās, savdabīgi ir indiešu rajoni, ķīniešu rajoni. Pēc piecām Kualalumpurā pavadītām dienām atkal sēdāmies autobusā un devāmies uz eksotisko Penengas salu. Pabijām čūsku templī, te čūskas redzamas visur ‒ gan uz altāra, gan dārzā koku zaros. Šo vietu viņas ir iemīļojušas un prom neiet. Tempļa darbinieki viņas no rīta pabaro, lai tās liktu mieru tūristiem. Pabijām arī orangutanu salā. Iespaidīgi bija tas, ka orangutani šeit dzīvo brīvībā, bet mēs kā no laivas – tā būrī iekšā. Un kur tad vēl brauciens salas augstākajā kalnā cauri džungļiem ar mazu vagoniņu pa sliedēm, kuras liekas, ka tūlīt sadalīsies un pajuks, un sajūta, ka tu brauc stāvus debesīs. Bet, uzbraucot kalnā, paveras elpu aizraujošs skats – lejā pie kājām visa pilsēta, jūra, kalni. Baudījām šo skatu gan gaismā, gan krēslā un pie glāzes aukstas pinakoladas sagaidījām arī tumsiņu, kad visa apkārtne iedegas miljons gaismiņās. Te cenas bija tik draudzīgas, ka nolīgām uz dienu taksometru ar fantastisku jau gados kungu, kurš mūs izvadāja pa visu salu. Bijām gan augstu kalnos, gan ēdām mazā ciematiņā vietējo iemīļoto ēdienu laksu un dzērām laima sulu ar sāli, pabijām pie zvejniekiem un milzīgā templī kalna galā. Uz bijušo kanibālu salu gan neaizbraucām. Smējāmies, ka nav ko riskēt, kaut mūsdienās cilvēkus tur neēdot, kas zina…

- Apmeklējot vairākas valstis, ir jārēķinās arī, ka ar eiro kabatā tālu Āzijā netiksi, tie jāmaina pret vietējo valūtu. Kā vispār var saplānot mēnesi ilga ceļojuma budžetu?

- Tas gan bija ļoti jautri. Mums bija jāmaina trīs dažādas valūtas. Maiņas punktā Rīgā man visas trīs gribēja salikt vienā kaudzītē, labi, ka laikus pamanīju, un tā katras valsts valūta sagūla katra savā aploksnē ar valsts nosaukumu. Labākais ir tas, ka, iztērējot vienas aploksnes saturu, tu zini, ka nākamā valstī būs jauna aploksnīte ar naudiņu. Un, ja nu iztērējam kritiski daudz, vienmēr var izņemt bankomātā. Bet pie šādām cenām ļoti grūti turēties pretī kārdinājumiem, kuri atrodas uz katra stūra, te mazās ēstuvītes, kur viss tik kārdinoši smaržo, te tirdziņi, veikaliņi... Un tā šad tad nācās patukšot arī karti. Tā kā pa ceļam pazaudēju vienu rudens kurpi, tad bija pilnīgs iemesls doties iepirkt kādu apavu pāri un tad jau pie jauniem apaviem bija jānopērk arī ziemas mētelis un cimdiņi… Cenas vienkārši smieklīgas. Jāpiebilst, ka Āzijā nebija nekādu problēmu norēķināties ar bankas karti, arī naudu ņēmām no bankomāta un komisijas nauda nekāda astronomiskā nebija. Ar naudas plānošanu ir tā ‒ vairāk, kā tev ir, nesaplānosi. Tad nu izdali uz valstu skaitu, parēķini, cik dienu vienā valstī, un uz maiņas punktu prom. Labi ir uz kartes atstāt kādu naudiņu, kuru it kā nevajadzētu tērēt, bet dodu garantiju, ka iztērēsiet.

- Jā, nu vienīgā rūpe, lai bankas kartē būtu nauda. Šis noteikti nav lēts budžeta brauciens kā uz kādu Eiropas valsti. Daudzi, šo lasot, domā ‒ nu jā, kur tad man tāda nauda tik tālu ceļot...

- Visu izšķir, ko mēs vēlamies, kam esam gatavi tērēt savu nopelnīto naudu. Neviens no mums tūkstošus nepelna, visi esam parasti darba ņēmēji. Visu nosaka prioritātes. Ir cilvēki, kas maksā lielu naudu psihologiem, lai varētu savākties, ir cilvēki, kuri tērē lielu naudu apģērbiem, apaviem, zeltlietām, ir, kas par nesamērīgām cenām brauc uz vietējiem spa. Es ļoti vēlos ceļot, tādēļ uz visām šīm minētām lietiņām es saprātīgi paekonomēju. Kā jau teicu, visu nosaka tavas prioritātes. Turklāt, ja visu plāno pats, tad arī izmaksas ir uz pusi lētākas, kā ceļotu kopā ar kādu firmu. Krietni iepriekš pērkam lidmašīnas biļetes, iepriekš rezervējam viesnīcas. Visu rēķinām un skaitām, ko varam, ko tomēr ne. Izvēloties viesnīcu, skatāmies gan pēc cenas, gan atrašanās vietas. Bet gribas jau arī skaistas viesnīcas, tāpēc atkal viens knifiņš ‒ braucām oktobrī, kad viesnīcas vēl ir stipri lētākas. Piemēram, Bangkokā dzīvojām slavenā 84 stāvu viesnīcā „Bayoke sky” ar skatu torni 84. stāvā, kuru varējām izmantot jebkurā brīdī. Katru rītu brokastis ēdām 83. stāvā zem atklātām debesīm pie mākoņiem un putniem. Skats uz pilsētu vienreizējs.

- Tā nemanot esam aizrunājušās līdz Taizemei. Tu teici, ka tā ir valsts, kas tevi fascinē visvairāk.

- Jā, lai arī šeit jau esmu bijusi, Taizeme man no šīm valstīm ir un paliek vismīļākā. Laikam jau ar savu daudzveidību, saviem cilvēkiem un cilvēcību, ar to, ka valsts lepojas par to, ka var nodrošināt visiem saviem iedzīvotājiem darbu, ka cilvēki sava karaļa bērēs raud kā mazi bērni. Un kur tad vēl dabas daudzveidība ‒ kalni, kas slejas no jūras, un ir apauguši kokiem, sacietējušas lavas nokares, zilas debesis un zaļas lagūnas un pludmales… un pilsētu pilsēta Bangkoka.

- Kādus jūs redzējāt Āzijas cilvēkus, kādus ēdienu nobaudījāt?

- Ļoti laipni, izpalīdzīgi, bet aizņemti ar savu dzīvi. Ja pajautāsi ceļu, aizvedīs aiz rokas, ja ne, viņi pat tevi neievēros. Uz ielas notiek pilnīgi viss ‒ tur cep un vāra, pārdod līdznešanai vai ēšanai turpat uz vietas, tikko spiestas sulas jau salietas pudelītēs, uz restēm cepas zivis, garneles, gaļa, kokosriekstos iesprausti salmiņi un augļi, augļi, augļi. Citur ēdām mazos krodziņos, bet Bangkokā ‒ tikai uz ielām. Bija gan ļoti garšīgi ēdieni, gan mazāk garšīgi. No saldajiem ēdieniem favorīti mango ar staipīgiem rīsiem un kokosriekstu pienu. No sākuma vairāk eksperimentējām, bet tad tomēr sākām turēties jau pie pārbaudītām vērtībām. Ēdieni protams ļoti čilīgi, bet, ja pajautāsi, uzmeistaros arī bez čili.

- Tā saka, ka svarīgāk par to, uz kurieni ceļot, ir, ar ko kopā ceļot.

- Jā, mēs braucām četratā ‒ divas manas ceļojumu draudzenes Elita un Ņina, mans dēls Matīss un es. Mēs jau esam iepriekš ceļojuši kopā, tādēļ zinājām, ka varam viens uz otru pilnībā paļauties. Labs rādītājs ir fakts, ka mēneša laikā ne reizi nesastrīdējāmies un viens uz otru neapvainojāmies. Lai ceļojums izdotos un visi paliktu apmierināti, svarīgi, lai mums sakrīt vēlmes, lai spējam vienoties, ko darīsim, ko apskatīsim un ko ne, lai valda jautrība un azartiskums.

- Vai tik ilgā ceļā var paredzēt visus riskus?

- Par riskiem cenšamies daudz nedomāt. Ceļojot vispār cilvēkiem ir jābūt fleksibliem – ak, Bali sākas vulkāna izvirdums? Ok! Dodamies uz Malaiziju! Vai mēs varam paredzēt vulkāna risku? Galvenais jau, cik viegli un ar smaidu tu no šīs riska situācijas izej. Parasti mēs pat nepieļaujam domu, ka mūsu ceļojumā varētu atgadīties kas slikts. Darām visu, lai viss būtu kārtībā. Tagad gandrīz jebkurā pasaules malā ir pieejams internets un tur var atrast visu informāciju, kas jādara, ja nu gadās kāds neparedzēts šķērslis. No tādām neplānotām lietām mums bija Matīsa nokļūšana Kualalumpuras slimnīcā. Viņam bija paaugstināta temperatūra, un mūsu šoferītim radās aizdomas, vai nav iekodis vienīgais indīgo moskītu pārstāvis, kas dzīvo Penengā. Nu ko, pārliecinājāmies, ka slimnīcā līmenis ir ļoti augsts. No divdesmit ārstiem ar neizprotamiem uzvārdiem tev piedāvā izvēlēties ārstu, četru stundu laikā veic visus izmeklējumus, salaiž sistēmas, novēl jauku turpmāko ceļojumu un palaiž brīvībā. Protams, šāds notikums ir mazliet stresains, bet, paldies Dievam, viss beidzās labi, tā bija parasta saaukstēšanās no ledainiem kondicionieriem. Bet tagad mums ir ļoti pozitīva pieredze par Malaizijas slimnīcām. Jāsaka tā ‒ dzīvojot mājās, mums šķiet, ka apkārt ir daudz briesmu, daudz ļaunu cilvēku, kuri tikai gaida, ka tu pabāzīsi galvu laukā no Latvijas, bet jo vairāk ceļo, jo vairāk pārliecinies, ka tās ir galējas muļķības un cilvēki visur ir cilvēki. Protams, nestaigā naktīs pa šaubīgiem rajoniem, neatstāj mājās prātu un loģisko domāšanu, esot džungļos, skaties zem kājām, nelien tīģerim par barību vai neļauj, lai zilonis tevi sabradā. Tie visi varētu būt riski, bet, ticiet man, tie nav riski, tā ir dzīve ‒ aizrautīga, azartiska, prieka pilna. Un pāri visam jābūt paļāvībai uz Dievu. Bailes rodas no stereotipiem, ko paši esam izveidojuši. Arī es neesmu izņēmums, mani vilina un biedē Āfrika un tieši tādēļ šī gada oktobrī mūsu ceļš vedīs uz Keniju, Tanzāniju un Zanzibāru. Nu ko, lauzīsim stereotipus par Āfriku. Zinu, ka, tiklīdz speršu kāju uz Āfrikas zemes, bailes pazudīs, jo tās patiešām dzīvo tikai, esot mājās, mūsu prātos. Gribētu teikt tā – es ļoti mīlu Latviju, bet esmu iemīlējusies Pasaulē. Un man ir novēlējums jums ‒ mēģiniet iemīlēties Pasaulē arī jūs, jo tā ir brīnišķīgu pārsteigumu pilna, fascinējoša, tā bagātina mūsu dvēseles un mēs atkal un atkal no jauna varam būt pārsteigti, cik brīnišķīgu un pilnīgu to ir radījis Dievs. Un, ja jūs iemīlēsities Pasaulē, jūs redzēsiet, kā Pasaule iemīl jūs un maina jūsu dzīvi, un es esmu gatava vienmēr palīdzēt tiem, kas vēlas sākt šo nebeidzamo izzināšanas ceļu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kontrastu ceļojums ar laimes sajūtu katru dienu

Kategorijas