Uz papīra skaisti, realitātē daudz sarežģītāk

2018. gada 6. februāris 00:00

531

Uz papīra skaisti, realitātē daudz sarežģītāk

Veidojot 19. janvāra publikāciju “Īpašā bērniņa Patrika mammas atklātais stāsts neatstāj vienaldzīgu” laikraksts “Ziemeļlatvija” lūdza Labklājības ministrijas komentāru, ņemot vērā, ka smagi slimā astoņpadsmit gadus vecā Patrika mamma Sarmīte Kondratjeva no Smiltenes bija nosūtījusi emocionālu vēstuli labklājības ministram Jānim Reiram.

S. Kondratjevas stāsts, kura audzina smagi slimu bērnu un atklāti runā, ar kādiem birokrātiskiem šķēršļiem nākas saskarties, kad dēls sasniedza pilngadību, izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Sieviete saņēma gan nievājošu attieksmi interneta komentāros, gan līdzcilvēku atbalstu un vēstules no citām māmiņām, kurām situācija ģimenē ir līdzīga. Visvairāk Patrika mamma gaidīja Labklājības ministrijas atbildes vēstuli, kuru elektroniski saņēma 30. janvārī, “Ziemeļlatvija” ‒ dienu vēlāk, 31. janvārī.

Formāli paskaidro, kā rīkoties

Laikraksts “Ziemeļlatvija” iepazinās arī ar Patrika mammai nosūtīto vēstuli uz deviņām lappusēm, kurā ministrija skaidro, kas Latvijā veido sociālās drošības sistēmu (sociālā apdrošināšana, valsts sociālie pabalsti, pašvaldības sociālās palīdzības pabalsti), kādi pabalsti un sociālie pakalpojumi, tostarp mājas aprūpe, pienākas konkrētajā gadījumā. Vēstulē minēti arī vairāki ieteikumi. Kā norāda Labklājības ministrija, viens no iespējamiem sociālajiem pakalpojumiem, ko persona S. Kondratjevas situācijā varētu saņemt, ir aprūpe mājās. “Saņemot aprūpes pakalpojumu, Jums rastos iespēja iesaistīties algotā darbā vai piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumos un apgūt jaunas prasmes, tādējādi arī gūt ģimenei papildu ienākumus, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz personas ar invaliditāti ienākumiem. Lai saņemtu sociālo pakalpojumu, personai vai viņas likumiskajam pārstāvim jāvēršas pašvaldības Sociālajā dienestā, kur jāiesniedz iesniegums, elektroniski sagatavoto iztikas līdzekļu deklarācija, ģimenes ārsta izziņa par personas veselības stāvokli, psihiatra atzinums par speciālo kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu,” tā rakstīts Labklājības ministrijas ziņojumā S. Kondratjevai, kuru parakstījis ministrs J. Reirs.

Smiltenes novada Sociālajā dienestā “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka aprūpi mājās var pieprasīt jebkurš iedzīvotājs. Šo pakalpojumu Smiltenes novadā sniedz biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”. Pakalpojumu “Samariešu atbalsts mājās” var saņemt, iesniedzot pieteikumu Sociālajā dienestā vai interesējoties tuvākajā “Latvijas Samariešu apvienības” nodaļā, vai individuāli, zvanot uz uzziņu tālruni 8898. Pēc pieteikuma iesniegšanas Sociālajā dienestā notiek izvērtēšana, ja, piemēram, cilvēks atbilst maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam, šo pakalpojumu apmaksā Smiltenes novada pašvaldība, ja neatbilst – pats iedzīvotājs.

Jūtas emocionāli iztukšota

Kopumā ministrijas sniegtā atbilde likusi vilties slimā bērna māmiņai. “Īsti neesmu apmierināta ar atbildi. Uzskatu, ja uzsver, ka invalīdi, viņuprāt, ir īpaši aizsargājama un prioritāri atbalstāma grupa, tad, manuprāt, tas nav atbalsts, ko šobrīd sniedz valsts. Es pat īsti nezinu, ko teikt, jo uzskatu, ka tā ir ņirgāšanās. Pamest man likumu stundu un likt saprast, ka jāiet uz Nodarbinātības valsts aģentūru iziet kursus un iekļauties darba tirgū, lai saņemtu pensiju un algu, bet par Patrika vajadzībām?” jautā S. Kondratjeva. Sieviete laikrakstam atklāj, ka šobrīd jūtas emocionāli iztukšota un dusmīga par valdības vienaldzību, un uzskata, ka nevar visus nolikt zem viena kritērija. Par aprūpes iespējām mājās un kā tā tieši izpaužas, S. Kondratjevai neviens līdz šim neesot stāstījis.

“Šis gadījums pierāda to, ka domājam par maz, vai arī ir nepietiekama komunikācija. Taču es māmiņu attaisnotu tajā situācijā, ka viņa ir iegrimusi lielās rūpēs par bērnu, līdz ar to viņai aktīvi līdzdarboties vēl kaut kur ir diezgan neiespējami prasīt. Visas rūpes un laiks viņai ir jāvelta bērnam, jo tur ir aprūpe 24 stundas diennaktī bez brīvdienām sestdienās un svētdienās. Ņemot vērā zēna vecumu, pie tik smagām diagnozēm par viņu ļoti labi rūpējas,” “Ziemeļlatvijai” saka biedrības “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola.

Labklājība nav tik augsta,

lai nodrošinātu pieprasījumu

Biedrības “ATBALSTS cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” valdes priekšsēdētāja stāsta: “Latvija ir ratificējusi konvenciju personām ar invaliditāti, kas ir Eiropas līmeņa dokuments un kurā ir sarakstīts ļoti daudz labu lietu, bet mūsu valsts labklājība nav tik augstā līmenī, lai to īstenotu. Ļoti pieticīgs ir atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Viss, kas ir nepieciešams invalīdiem, ir speciāls un nevis lētāks, bet tieši pretēji – ļoti dārgs. Valstī visi tehniskie palīglīdzekļi tiek iepirkti par augstām cenām, ko Latvijā cilvēki ar pabalstiem nemaz nevar atļauties. Tajā pašā Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā ir rindas pēc dzirdes aparātiem, tas pats ar redzes invalīdiem. Valsts visu laiku nespēj pieprasījumu nodrošināt.”

Pieredze rāda arī to, ka Latvijā cilvēki ar invaliditāti ir ļoti pieticīgi, maz iestājas par savu interešu aizstāvību. Drīzāk samierinās ar to, kas ir, bet tas jau mūsu tautai kopumā ir raksturīgi, nemaz nerunājot par personām, kuras skar invaliditāte. “Tas ir sāpīgs un sarežģīts jautājums arī cilvēkiem, kuriem kāds no ģimenes locekļiem ir invalīds. Tie, kas ar to ir saskārušies, ļoti labi saprot, vai tas ir vecs cilvēks, kurš jāsāk aprūpēt kādam no bērniem, vai bērns ir invalīds. Jebkura situācija ir smaga ne tikai emocionāli, bet arī finansiāli, tas ir slogs. Arī birokrātisko dokumentu kārtošana bieži vien aizņem pusgadu, tas ir ļoti ilgs periods, jo, piemēram, vecumā cilvēkam nedēļa vai pat diena ir pietiekami ilgs laiks. Dažkārt tā cilvēka jau vairs nav starp mums, kad kāds viņam ir gatavs piedāvāt palīdzību,” atklāj D. Vītola.

Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja atzinīgi novērtē daudzo labdarības organizāciju ieguldījumu un spēju palīdzēt cilvēkiem, kas vairumā gadījumu būtu jāspēj rast valstij. Tā tomēr nenotiek, jo hroniskais finanšu trūkums šajā jomā ir tāds pats kā veselības nozarē – ļoti pastāv uz cilvēku labestību, ziedojumiem, uz bezatlīdzības darbu.

Bieži vien vaino un meklē

iemeslus, kāpēc tā notika

Sabiedrības attieksme pret invalīdiem joprojām ir ļoti dažāda. “Bieži dzird, ka pats jau ir vainīgs, jo dzēris, kritis un tāpēc tā nelaime notikusi. Tajā pašā laikā mēs nevaram uzņemties nevienu lomu, kāpēc tā bijis un noticis, mums ir jārisina situācija, kādā ir cilvēks, un jāpalīdz. Analizēt, kāpēc tā noticis, kurš ir vainīgs, ir pilnīgi nekorekti un nepieņemami mūsdienu sabiedrībā. Ja cilvēks ir tajā situācijā, mēs to risinām, nevis domājam, ka varēja būt tā vai šitā. Cilvēkiem nevajadzētu nodarboties ar otra vainošanu vai nosodīšanu, bet domāt, kā var palīdzēt. Invalīdiem Latvijā finansiāli klājas ļoti smagi. Saprotot, ka valsts nevar nodrošināt labklājības līmeni tādu, lai cilvēks justos labi, pēdējos gados daudz tiek strādāts pie dažādām programmām, lai cilvēkus ar īpašām vajadzībām iekļautu darba tirgū. Tomēr mēs kā sabiedrība neesam līdz galam pārkārtojušies un sapratuši, ko darba tirgū nozīmē persona ar invaliditāti,” saka D. Vītola.

Latvija esot pirmrindniece dažādu dokumentu izstrādāšanā, dažādu lietu skaisti pārnešanai dokumentu kaudzē, bet dabā un reālajā dzīvē daudz kas no tā nedarbojas, jo ir sarežģīti sarakstīts, ir liela sadrumstalotība un cilvēkam nepieciešamas teju juridiskās zināšanas, lai saprastu šo sistēmu, kā tai būtu jādarbojas.

labklājības ministrijas komentārs

Esam saņēmuši Labklājības ministrijas atbildi uz Patrika mammas Sarmītes Kondratjevas sagatavoto jautājumu, kā izdzīvot ar 352 eiro no brīža, kad bērns invalīds no dzimšanas ir sasniedzis 18 gadus. Mammai nav iespēju strādāt, jo jāuzņemas rūpes par bērniem. Laikrakstam “Ziemeļlatvija” atbild Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

- Jāatzīmē, ka valsts sniegtais atbalsts ikvienai personu grupai ir jāskata kopumā, ņemot vērā valsts un arī pašvaldības atbalstu, turklāt gan atbalstu naudas izteiksmē, gan pakalpojumu un citu atvieglojumu veidā. Personām ar invaliditāti ir pieejama ne tikai invaliditātes pensija un pabalsti, bet noteikti arī atvieglojumi valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, kā arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums (atkarībā no pašvaldības), atbalsts samaksai par elektroenerģiju u.c.

Šobrīd norit Eiropas Savienības fondu atbalstīto deinstitucionalizācijas projektu īstenošana, kuru mērķis ir attīstīt un sniegt sociālos pakalpojumus bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, lai persona, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, saņemtu nepieciešamo atbalstu un spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Šim mērķim ir plānota dienas aprūpes centru, grupu dzīvokļu un citu sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana. Tādējādi personām ar garīga rakstura traucējumiem, neatkarīgi no funkcionēšanas traucējumu smaguma pakāpes, palielinās iespējas dzīvot neatkarīgi, bet viņu vecākiem – iesaistīties aktivitātēs ārpus mājas, kas nav saistītas ar bērna aprūpi. Deinstitucionalizācijas projektus ievieš plānošanas reģioni un liela loma ir pašvaldībām.

Jāpiebilst, ka atbildība par iedzīvotājiem sniegto palīdzību un pakalpojumiem piekrīt arī katrai pašvaldībai, tādēļ personām ar invaliditāti papildu valsts noteiktajiem atbalsta pasākumiem ir iespēja saņemt arī pašvaldības palīdzību. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona deklarējusi savu dzīvesvietu. Viens no iespējamajiem sociālajiem pakalpojumiem, ko persona šajā situācijā varētu saņemt, ir aprūpe mājās.

- Kāds ir jūsu komentārs Patrika mammai un citām līdzīgām ģimenēm, kuru situācija patiesībā ir neapskaužama?

- Labklājības ministrija vēlas apliecināt, ka respektē un iedziļinās personu ar invaliditāti viedoklī un pieredzē saistībā ar personu ar invaliditāti dzīves situācijām un personām un viņu ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Personas ar invaliditāti ir sabiedrības locekļi, kuras atrodas sociālās atstumtības riskam pakļauto personu grupā, un bērni ar invaliditāti ir īpaši aizsargājama šīs grupas daļa, kuriem no valsts puses tiek sniegts prioritārs atbalsts. Saprotam, ka personām ar invaliditāti sevis aprūpei, ikdienas darbību un pienākumu veikšanai bieži ir nepieciešama citu līdzcilvēku (ģimenes locekļi, radinieki vai pašvaldības nodrošinātu sociālās aprūpes pakalpojuma sniedzēji u.c.) palīdzība un ģimenes locekļu pašaizliedzīgais atbalsts un ieguldītais darbs ir nenovērtējams.

Valsts periodiski pārskata personām ar invaliditāti pieejamo atbalstu. Tas tiek darīts atbilstoši valsts finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu situāciju. Piemēram, īpašas kopšanas pabalsts tika ieviests ar 2008. gada 1. janvāri un sākotnēji tā apmērs bija 142,29 eiro mēnesī. Kopš 2014. gada 1. jūlija pabalsta apmērs ir 213,43 eiro mēnesī. No 2014. gada 1. jūlija tika palielināts valsts sniegtais atbalsts personām ar I un II invaliditātes grupu, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (t.i., personām, kurām nav nepieciešamā darba stāža invaliditātes pensijas piešķiršanai), pabalsta apmēram piemērojot attiecīgus koeficientus:

I invaliditātes grupai – 1,3; II invaliditātes grupai – 1,2. Personām ar invaliditāti kopš bērnības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir noteikts 106,72 eiro apmērā, attiecīgi piemērojot ieviesto koeficientu, personas ar invaliditāti kopš bērnības un I invaliditātes grupu saņem 138,73 eiro.

Ar valstī noteiktajiem atvieglojumiem personām ar invaliditāti var iepazīties Labklājības ministrijas mājaslapā (sadaļā Personām ar invaliditāti) vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/918. Atvieglojumu saraksts aktualizēts 2017. gada novembrī un ietver dažādās nozarēs noteiktos atvieglojumus. Lai saņemtu padomu, kur vērsties un kā organizēt atbalstu, un saņemtu informāciju, kāds ir iespējamais pašvaldības atbalsts, jāvēršas savas pašvaldības Sociālajā dienestā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz papīra skaisti, realitātē daudz sarežģītāk

Kategorijas