Pensijas gadu vaļasprieks – gleznošana

2018. gada 9. februāris 00:00

Šomēnes Smiltenes tehnikuma bibliotēkā, Smiltenes pagasta Kalnamuižā, interesenti var apskatīt smiltenietes seniores Laimas Klāvas 13 gleznas – ainavas un kluso dabu, kas radītas eļļas glezniecības tehnikā.

Autore izstādi pieticīgi nodēvējusi “Krāsu triepieni”, jo glezniecībā sevi raksturo kā pirmziemnieci, kura tikai nodarbojas ar savu hobiju un iesācēja līmenī kopē lielākoties vecmeistaru gleznu reprodukcijas.

Taču izstādē eksponētās gleznas ir vērts apskatīt, jo tās ir apliecinājums tam, ka cilvēks savu radošumu var atraisīt jebkurā vecumā, arī aizejot pensijā.

Glezniecības tehniku Laima Klāva apgūst piekto gadu – reizi nedēļā kopā ar citiem interesentiem apmeklē Smiltenes mākslas skolas pieaugušo studiju, kuras vadītājs ir mākslas skolas direktors Haralds Balodis. Tas sākās tad, kad Laima – Smiltenes tehnikuma tūrisma un viesnīcu servisa mācību programmas skolotāja – aizgāja pensijā. Lai īsinātu laiku, seniore sākumā krustdūrienā izšuva gleznas ar ziedu motīviem, tad iemācījās apgleznot stiklu, bet ar to bija par maz. Urdīja jaunības sapnis kaut nedaudz pavērt durvis uz mākslas pasauli. Proti, kad Laima mācījās Smiltenes vidusskolā, viņas klasei mākslas vēsturi pasniedza toreizējais skolas direktors Elmārs Blīgzna, kurš skolēniem bija liela autoritāte. Audzēkņiem viņš sniedza ieskatu pasaulslavenu mākslinieku darbos, stāstīja, kā gleznas tapušas un ko tās simbolizē.

“Pēc izglītības esmu ģeogrāfe. Kad pabeidzu studēt ģeogrāfiju, man pat bija doma Latvijas Mākslas akadēmijā studēt mākslas vēsturi, jo sēklu par glezniecību Elmārs Blīgzna manā sirdī bija iesējis pamatīgi,” smaida Laima.

Sapnis par mākslas vēstures studijām nepiepildījās, taču vēlāk Laimas dzīvi tas caurvija citādā veidā. Kad viņa strādāja par ģeogrāfijas skolotāju Brantu pamatskolā, tad paņēma klāt arī vizuālās mākslas stundas, un, lai varētu bērniem šo priekšmetu mācīt, pati izglītojās kursos. Tagad pensijā Laima beidzot izpauž sevi, mācoties gleznot hobija līmenī. Pati intervijā vairākkārt uzsver, ka ir tikai iesācēja un līdz tam, lai dotos ar molbertu dabā un gleznotu “pa tiešo”, vēl ir tālu. Tiesa, divas gleznas – mežezers Brantu pusē un klusā daba ar ziediem – Laima jau radījusi patstāvīgi. Pamats ir, tagad tikai jāaug tālāk.

“Ir arī tā, kad galīgi nevedas krāsu jaukšana uz paletes. Ņemies un daries, bet nesanāk. Vai arī uzliec toni, debesis tā kā būtu, aizej nākamajā reizē, un tonis ir izmainījies. Ar lāpstiņu skrāpē nost un sāc no jauna. Atkal klāj krāsu virsū. Bet tas tik un tā ir relaksējošs process, sava veida meditācija,” ieskatu gleznas tapšanas procesā atklāj Laima.

“Skatoties Laimas gleznas, var redzēt, ka viņa nebaidās no krāsām,” vērtē Smiltenes tehnikuma bibliotekāre Ārija Māliņa. Laima pieļauj, ka krāsu izjūtu mantojusi no savas mammītes Austras, kura savā jaunībā mācījās Rūjienas lauksaimniecības skolā un tur apguva dzijas krāsošanu, adīšanu, aušanu.

Taču visaugstāk Ārija Māliņa vērtē Laimas Klāvas uzdrošināšanos seniores vecumā sākt mācīties gleznot.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pensijas gadu vaļasprieks – gleznošana

Kategorijas