Strādā pēc labākās sirdsapziņas

2009. gada 28. septembris 16:10

1136

Smiltenietis Jānis Ērglis BMX sacensībās un intervijās vienmēr ir atstājis pieauguša un nosvērta cilvēka iespaidu, kaut patiesībā viņam ir tikai 14 gadu. Puiša draugi apgalvo, ka Jānis ir labākais Ērglis Latvijā.

Vairāk lasiet sestdienas, 26. septembra laikrakstā "Ziemeļlatvija".

Laikrakstu var nopirkt Valkas, Smiltenes un Strenču novadu tirdzniecības vietās, kur tirgo preses izdevumus.

Tomēr izdevīgāk ir abonēt (arī online).

VISS PAR ABONĒŠANU ŠEIT!

Skolā pusaudzis esot apzinīgs, mācībās veicoties. Atzinīgus vārdus Jānim pēc sacensībām bieži velta arī Smiltenes BMX kluba „Silvas ziķeri" treneris Ģirts Kātiņš. Jānis nekad neskaita iegūtos titulus. Pats saka - tas vēl neesot nekas daudz. Viņš labāk izmēģina spēkus sacenšoties ar vecākiem un pieredzējušākiem braucējiem, lai gūtu sportisko izaugsmi un pilnveidotu tehniku.

Otro gadu pēc kārtas J. Ērglis izcīnīja Latvijas Nacionālā BMX čempiona titulu savā vecuma grupā. Izrādās, puisis nopietni nodarbojas gan ar BMX, gan futbolu. Vairākus gadus viņš spēj apvienot mācības ar treniņiem un sacensībām abos šajos sporta veidos.

Bet tie nebūt neaizpilda visu pusaudža dzīvi. „Man nav tā, ka pēc skolas apmeklēju treniņus un ar to diena galā. Svarīgi ir draugi un laba atpūta. Tikai tas viss ir jāprot apvienot. Man tas izdodas," pārliecināti saka sportists.

Nezināja, kur un kāpēc vedJāņa pirmās sporta gaitas sākās tepat Smiltenes sporta skolā. "Kad man bija tikai pieci gadi, nezināju, kur mani ved un kāpēc. Pirmajā treniņā vienkārši lika skriet kopā ar visiem un es to darīju. Mums Smiltenē bija ļoti daudz dažādu treneru. Varbūt tieši tāpēc attīstība un progress braucējiem nebija tik ievērojams.

Pirmais treneris man bija Jānis Rezins. Cik atceros, tad viņš teicis maniem vecākiem, ka ir kaut ko manī saskatījis tieši saistībā ar velosipēdu. Pēc tam mainījās ļoti daudz dažādu treneru, katrs ar savu metodi. Un tā arī es nonācu šajā BMX apritē," par savām pirmajām sporta gaitām stāsta Jānis.

Taču ar futbolu bija citādāk. Kad puisim bija 11 gadu, daudzi viņa klasesbiedri sāka nodarboties ar futbolu. Arī Jānim radās vēlme pamēģināt. "Pirmajā treniņā es nemaz nebiju nobijies, jo apkārt bija ļoti daudz draugu.

Visus vingrinājumus izpildīju ar labāko sirdsapziņu. Mani un komandas biedrus visus šos gadus trenē Oskars Mucenieks. Viņš ir ļoti mierīgs, zinošs un ar lieliem mērķiem," saka Jānis.

Spītējās pretī vecākiemSākumā šos sporta veidus smiltenietim nemaz nebija tik grūti apvienot. Taču vēlāk kļuva grūtāk un grūtāk.

"Apmēram pirms diviem gadiem es jau biju gatavs pamest BMX, jo futbols man ļoti patika. Lai arī cik spītīgs es biju tajā laikā, tomēr vecāki lika man saprast, kas ir labāks, un tas bija BMX.

Tieši šajā sporta veidā ir ļoti daudz ieguldīti līdzekļi, bijuši pārdzīvojumi un emocijas, un to tā vienkārši nevar pamest vienā dienā. Tā es turpināju nodarboties ar abiem sporta veidiem. Pagājušajā sezonā ļoti maz apmeklēju BMX treniņus, taču šogad ir otrādi. Tomēr bija jāizārstē ceļgala trauma," stāsta pusaudzis.

Jānis savos gados ir pratis skolas laikā apvienot mācības ar futbolu un BMX. Par to jāpateicas abiem viņa treneriem Ģ. Kātiņam un O. Muceniekam, jo viņi ir saprotoši. "Protams, es arī neesmu nekāds robots.

Man pietiek laika, lai labi atpūstos gan ar draugiem, gan ar ģimeni. Ar draugiem ir ļoti jautri. Nav tādas reizes, kad es nebūtu izsmējies līdz asarām. Man patīk apmeklēt visādus pasākumus, kuros var labi pavadīt laiku. Šajā jomā nebūs jāsaka, ka esmu kā Ērglis, bet esmu kā pūce, jo varu mierīgi visu nakti izklaidēties. Taču pēc tam visu dienu esmu kā gliemezis," atzīst sportists.

Iedvesmo spēcīgas personībasJānis stāsta, ka viņam ir ļoti paveicies, ka ir piedzīvojis Olimpiskā BMX čempiona Māra Štromberga un sprintera Useina Bolta izcilos panākumus.

"Māris Štrombergs dod ļoti lielu atziņu, ja smagi trenēsies, tad būs arī panākumi. Mani iedvesmo šis BMX braucējs, un es centīšos sasniegt visu to, ko viņš ir sasniedzis. Taču es negribu viņam līdzināties, jo katrs cilvēks ir personība.

Useins Bolts mani iedvesmo ar savu mierīgumu un pašpārliecinātību. Patiesībā ir ļoti maz cilvēku, kas svarīgos dzīves momentus spēj būt tik nosvērti un pozitīvi," domā smiltenietis.Sportists augstu vērtē savu BMX treneri Ģ. Kātiņu. "Smiltenes BMX bija grūti laiki, taču pēkšņi parādījās Ģirts Kātiņš, tagadējais treneris, kluba prezidents - apbrīnojams cilvēks.

Ģirts ir ļoti gudrs tieši šajā jomā, jo ir pabeidzis sporta akadēmiju. Taču ne tikai tāpēc viņš ir tik labs. Viņam nav vienalga, kas notiek ar Latvijas BMX. Manam trenerim ir ļoti daudz ideju, kā šo sporta veidu attīstīt Latvijā, un labs piemērs tam bija Silvas gonkas.

Mūsu klubam ir vismazākais budžets, taču mēs uzrīkojām vienas no labākajām BMX sacensībām šogad. Un tieši arī Ģirta dēļ Smiltenē sāk parādīties jauni braucēji. Pateicoties viņam, mēs esam kļuvuši daudz spēcīgāki, dēļ trenera ieguldījuma man ir radušies tālāki mērķi. Es jums saku - Trīszvaigžņu ordeni Ģirtam, neizsakāms paldies viņam!" stāsta BMX braucējs.

Grūti un viegli laikiLaikam jau īsti sportisti neiztiek bez traumām. Pašreiz šajā ziņā pusaudzim paveicies. "Esmu kritis daudz un dikti, taču smagākā trauma ir bijusi izmežģīta potīte. Nezinu vai to var saukt par traumu, bet augšanas periodā manu ceļgalu apciemoja tā saucamā Šlātera slimība (sastiepums/iekaisums ceļa skriemelī - red.), kuras dēļ es pagājušajā ziemā nedrīkstēju apmēram četrus mēnešus likt uz kājām slodzi," tā sportists.

Viņš atzīst, ka ir bijuši gan grūti, gan viegli laiki. Jānis no savas puses lielu paldies saka savam kluba biedram Kristapam Leoskam. "Tā kā viņš ir par mani trīs gadus vecāks, man ir kur tiekties. Dēļ Kristapa es paliku BMX, jo viņš mani burtiski nolamā, kad gribu pamest šo sporta veidu.

Tomēr Kristapam arī vajag izaugsmi, jo es, būdams jaunāks, dažas lietas māku labāk, tādēļ arī viņam ir kur tiekties. Un, protams, liels paldies jāpasaka maniem draugiem, manai klasei. Ar viņiem man ir ļoti paveicies. Tie ir cilvēki, kas mani atbalsta, iepriecina un iedvesmo," tā Jānis.

Ģimene, treneri, draugi, radi un, protams, arī pretinieki Jānim ir tie cilvēki, kuri liek trenēties cītīgāk. "Taču tas nav viss. Pašreiz, ko esmu sasniedzis, tas vēl nav nekas, salīdzinot ar to, kas man ir ieplānots," atklāts ir Latvijas BMX čempions B14 grupā.

Sportistiem pieņemts, ka par saviem mērķiem skaļi nerunā, jo tad tie var nepiepildīties. Tāpēc, kas zina, ja Jānis patiešām strādās ar labāko sirdsapziņu, nākotnē mums būs pašiem savs olimpiskais čempions.

DRAUGI PAR JĀNI ĒRGLI

Klasesbiedrs Kalvis Vērzemnieks:- Ērglis Jānis ir mans draugs jau no pirmās klases. Kopā mācāmies jau astoto gadu, cerams, ka arī turpmāk.

Pirmais, ar ko man asociējas Jānis, ir sportisks, gudrs, izpalīdzīgs, nekad nelielās ar saviem panākumiem, atjautīgs. Vienmēr ir gatavs citiem palīdzēt gan mācībās, gan citur. Prot labi kontaktēties ar citiem klasesbiedriem un draugiem. Vienmēr ir ļoti, pat ļoti smaidīgs, dažreiz arī stundās "uzsit" kādu joku, tad gan visa klase kļūst nevaldāma. Jānis ir dzīvespriecīgs optimists.

Par viņa panākumiem skolā un klasē runā jau sen, it īpaši par BMX. Es īsti nezinu, no cik gadu vecuma viņš sāka ar to nodarboties, bet principā diezgan pasen. BMX ir tā lieta, kas viņam patīk un arī ļoti labi padodas. Jānis vienmēr ar prieku iet uz treniņiem, kaut arī nogurums pēc tiem ir liels.

Uzvaras garša viņam ir, jo šā gada sacensībās Silvā viņš lidoja kā vējš vai drīzāk kā Ērglis. Vērot sapringtās sacensības bija interesanti, tikai žēl, ka pirmās dienas finālā viņam samisējās un Jānis neveiksmīgi nokrita. Bet ar to nekas nebeidzās. Nākamajā dienā turpat Silvā bija vēl viens posms. Tad Jānis visos braucienos stabili bija pirmais.

Jānis šogad ir BMX Latvijas čempions B-14. Apsveicu! Novēlu savam draugam arī turpmāk lielus panākumus un veiksmi sacensībās!

Futbola komandas biedrs Elvis Teremko:- Par Jāni var teikt tikai to labāko. Viņš ir mans draugs jau no bērnības, esam gājuši vienā bērnudārza grupā. Jānis ir liels sportists, padodas, var teikt, viss, kas saistīts ar sportu, viņš trenējas futbolā un BMX.

Labs un uzticams draugs, uz kuru var paļauties pat savādās situācijās. Daudzreiz ir diezgan jautrs, tā teikt, uzkurina treniņus futbolā, lai jautrāk.

Jānis ir neprognozējams raksturā, dažreiz labā noskaņojumā, dažreiz ne tik labā. Parasti katru jautājumu uztver ļoti labi un, ja vajag, arī izpalīdz. Šādu draugu novēlu visiem, un esmu priecīgs, ka man tāds ir.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strādā pēc labākās sirdsapziņas

Kategorijas