Vai Valkā gaidāma ārkārtas situācija – ledus laikmets?

2018. gada 13. februāris 00:00

998

Vai Valkā gaidāma ārkārtas situācija – ledus laikmets?

Vakar sociālie tīkli “vārījās” no valcēniešu komentāriem par to, kāpēc brīvdienās daudzdzīvokļu namu mājokļos radiatori bija auksti un nebija karstā ūdens. Turklāt līdz pat pirmdienas rītam nekur neparādījās informācija par iemesliem, kāpēc iedzīvotājiem jāsalst un nav iespējams nomazgāties.

“Radiatori ir knapi silti un par karsto ūdeni vispār nerunāsim. Es bērnus nevarēju nomazgāt. Kāpēc novada domei un SIA “Valkas namsaimnieks” ir vajadzīgas mājaslapas, ja tur iedzīvotājiem nav pieejams skaidrojums, kāpēc ir radusies šāda situācija,” ir neizpratnē kāda valcēniete.

Nav pieejama pilnīgi

nekāda informācija

Vairāki iedzīvotāji arī ziņoja, ka brīvdienās, zvanot uz SIA “Valkas namsaimnieks” mājaslapā norādīto tālruņa numuru 64724222 ārpus darba laika avārijas situācijās, iedzīvotājiem dežurants nav varējis sniegt informāciju.

“Dežurants nav vainīgs. Ja viņš no atbildīgajiem nav saņēmis konkrētu informāciju, viņam zvanītājiem nav ko teikt,” uzskata kāda Valkas daudzdzīvokļu mājas pārvaldniece, kura brīvdienās zvanījusi uz norādīto tālruņa numuru.

Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsvēra, ka katrā ražošanas sapulcē viņš vairākkārt stingri atgādina, ka gadījumos, ja ir notikušas neikdienišķas situācijas saistībā ar ūdens piegādi vai centrālā siltuma padevi, informācijai sociālajos tīklos un mājaslapās ir jābūt pieejamai uzreiz uz karstām pēdām. Par to ir atbildīgi šo nozaru vadītāji, kuriem ir jāsniedz informācija, tostarp arī dežurantam, kurš sazvanāms uz valcēniešiem pieejamo diennakts tālruni. Viņš uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā, ka visas brīvdienas un vēl vakar nebija nekādas informācijas par problēmām ar centrālo siltuma padevi, atbildīgās amatpersonas saņems aizrādījumu.

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka pašvaldībai ir gan sava mājaslapa www.valka.lv, gan arī profils sociālajā vietnē www.facebook.com, kur regulāri ir pieejama informācija par gaidāmiem un jau notikušiem kultūras pasākumiem. Kā “Ziemeļlatvijai” atzina kāda aktīva sociālo tīklu lietotāja: “Pašvaldība regulāri lielās ar kultūras pasākumiem. Aizvadītajā svētdienā bija ievietotas vairākas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes Valkas pilsētas kultūras namā, bet diemžēl nekādas informācijas par to, kāpēc kopš sestdienas rīta iedzīvotājiem jāsalst savās mājās. Kāpēc domē ir vajadzīgi vairāki darbinieki, kuru darba pienākumos ir nodrošināt informācijas pieejamību?”

Ražotājiem trūkst kurināmā

Lai noskaidrotu radušos nepatīkamo situāciju, “Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas novada domes izpilddirektoru Aināru Zāberu. Viņš stāsta, ka siltuma piegādātājiem – SIA “Enefit power&heat Valka”– ir radušās problēmas ar kurināmā materiāla – šķeldas – kvalitāti. Proti, šķelda ir slapja, sajaukta ar sniegu un ledu. Kurinot ar šādas kvalitātes kurināmo, siltuma piegādātājs nespēj nodrošināt vajadzīgo siltuma atdevi. Izpilddirektors uzskata, ka šajā situācijā pašvaldības represijas nelīdzēs, jo situācija ir jārisina konstruktīvi.

SIA “Enefit power&heat Valka” valdes locekle Nadežda Korņējeva-Krūmiņa, rādot uz uzņēmuma pagalmā esošajām milzīgajām šķeldas kaudzēm, “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka problēmas sākās jau aizvadītās piektdienas vakarpusē. Viņai šādu situāciju nākas piedzīvot pirmo reizi sešos gados, kopš SIA “Enefit power&heat Valka” ir vietējais siltuma ražotājs.

“Šķeldu piegādā piegādātāji, bet ko viņi var darīt, ja ilgstošo lietavu dēļ nav iespējams sagādāt kvalitatīvu šķeldu. Ārkārtas situācija mežsaimniecībā ir izsludināta ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Mums šķeldu piegādā gan latviešu, gan igauņu partneri. Intensīvi meža darbi sākās nesen, kad uznāca sals. Kādu šķeldu mums var iedot, ja lietus lija četrus mēnešus,” skaidro N. Korņējeva-Krūmiņa. Viņa atzīst, ka sagatavotā šķelda, ilgstoši stāvot zem klajas debess lietavās un pēkšņi uznākot mīnus 12 grādu stipram salam, bija sasalusi. Tas arī radīja šo ārkārtas situāciju. Kurināšana ar šādas kvalitātes šķeldu ne tikai nedod pietiekamu siltuma daudzumu, bet arī ir bīstama, jo, tai uzkarstot, veidojas pārāk liels tvaiks.

Par to, ka šķelda ir sasalusi un lielajās kaudzēs ir redzami ledus gabali un sniegs, pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”. N. Korņējeva-Krūmiņa rēķina, ka pašlaik ir pieejami 270 berkubi slapjas šķeldas.

“Ja malka ir mitra, tā krāsnī nedeg. Mums ir tāpat,” atzīst N. Korņējeva-Krūmiņa. Turklāt siltuma ražotājam pašlaik nav pieejama sausa un kvalitatīva šķelda. Lai pilsētā nodrošinātu nepieciešamo siltumu, dienā ir vajadzīgas četras kravas šķeldas. Lai risinātu šo ārkārtas situāciju, jau kopš aizvadītās sestdienas nakts strādā Raiņa ielas katlumāja, kas ražo siltumu pilsētas centra un tā apkārtnes mājām, savukārt Rūjienas ielas katlumāja ražo siltumu Rūjienas ielas mikrorajonam, bijušās slimnīcas ēkām, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēkai Ausekļa ielā 5 un bērnudārzam “Pasaciņa”.

Lai risinātu šo situāciju un lai jaunajā apkures sezonā vairs nebūtu jāpiedzīvo kaut kas tik ārkārtējs, N. Korņējeva-Krūmiņa stāsta par uzņēmuma nākotnes plāniem. Proti, ir iecere būvēt pašiem savu glabātavu, kur būtu iespējams uzkrāt šķeldu un to nepakļaut slikto laikapstākļu ietekmei. Diemžēl pašlaik gan Latvijā, gan Igaunijā trūkst kurināmā, kas šo situāciju padara vēl bēdīgāku. Pēc N. Korņējevas-Krūmiņas teiktā, pašlaik nevar arī neņemt kaut vai slapju šķeldu, jo tad vispār nebūs ar ko kurināt. Jāatzīst, ir izveidojies apburtais loks, kā rezultātā jācieš pakalpojuma saņēmējiem – iedzīvotājiem, kuri ir šīs situācijas ķīlnieki. Vienīgais mierinājums, nedaudz zemāka maksa par saņemto siltumu. To, ka būs pārrēķins, solīja arī N. Korņējeva-Krūmiņa, jo tas ir norādīts arī savstarpējā līgumā ar novada domi.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas direktori Lilitu Kreicbergu. Viņa stāsta, ka vakar, atnākot uz darbu, tikai uzzinājusi, ka pilsētā nav apkures. Skolēni, kuri mācās skolas ēkā Ausekļa ielā 5, nav saluši, bet tiem, kuriem notiek stundas Raiņa ielā 28a, ir bijis ļoti auksti. L. Kreicberga uzskata, ka skolai vajadzēja saņemt informāciju, ka pilsētā ir ārkārtēja situācija, nevis dzīvot neziņā.

Sazinoties ar pilsētas lielāko bērnudārzu “Pasaciņa”, kuru apmeklē vairāk nekā 200 bērnu, “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka mazuļi nesalst, bet no rīta ir bijis vēsāks, nekā parasti. Vadītāja Laila Ozoliņa uzskata, ka izglītības iestāžu vadītājiem ir savlaicīgi jāsaņem informācija par šāda rakstura ķibelēm, lai zinātu, kā organizēt turpmāko darba procesu.

“Ja nesaņemam informāciju par šādām elementārām lietās, kas notiks nopietnākos gadījumos,” jautā L. Ozoliņa.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai Valkā gaidāma ārkārtas situācija – ledus laikmets?

Kategorijas