Izaicinājums tautsaimniecībā – darbaspēka trūkums un algu kāpums

2018. gada 13. februāris 00:00

487

Izaicinājums tautsaimniecībā – darbaspēka trūkums un algu kāpums

Lielākais risks Latvijas tautsaimniecībā šobrīd ir darbaspēka trūkums un darba algu pieaugums, algas palielinās ātrāk, nekā uzņēmumi spēj tam pielāgoties. Jau šogad vidējā darba alga Latvijā sasniegs 1000 eiro (2017. gada nogalē tā bija 920 eiro).

Tiekoties ar Smiltenes novada uzņēmējiem un pašvaldības vadību, uz šīm abām problēmām norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Virziens –

ekonomiski aktīvās pilsētas

Ekonomikas ministrs ieradās Smiltenē aizvadītajā piektdienā darba vizītē pēc savas iniciatīvas, galvenokārt tāpēc, lai sarunās ar novada domi un uzņēmējiem analizētu, kā mājokļu politikas jautājumi ietekmē cilvēkresursu (arī darbaspēka) piesaisti ekonomiski aktīvos centros, kādi Vidzemē ir Valmiera un Smiltene, un lai izstrādātu iespējamos valsts atbalsta modeļus pašvaldībām dzīvojamā fonda nodrošināšanai. Smiltenē, tāpat kā Valmierā, aktuāla ir daudzdzīvokļu īres namu būvniecība.

Ekonomikas ministrija šogad prioritāro darbu sarakstā iekļāvusi arī mājokļu pieejamības veicināšanu ģimenēm ar bērniem un augsti kvalificētiem speciālistiem, īpaši reģionos, nākot pretī ar pasākumu kompleksu, tai skaitā ar valsts garantiju mehānismu, kas palīdzēs augsti kvalificētiem speciālistiem iegādāties mājokli tuvāk darbavietai.

“Smiltenes novadā ir dinamisks darba vietu skaita pieaugums, un šā novada pašvaldība meklē risinājumus, lai cilvēkiem, kuri brauc uz Smilteni strādāt, tur būtu arī dzīvesvietas. Tas pilnībā sakrīt ar valdības attieksmi veicināt jaunu dzīvokļu celtniecību, tādējādi palīdzot cilvēkiem pārcelties tuvāk darbavietām, nevis dzīvot tur, kur nav darba. Ir svarīgi, lai iedzīvotāji nevis aizbrauc uz Īriju, Angliju vai Vāciju, bet dodas uz ekonomiskās attīstības centriem Latvijā, kāds ir arī Smiltene,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzina A. Ašeradens.

Vizītes laikā ekonomikas ministrs tikās ar Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini, izpilddirektoru Kārli Lapiņu, izpilddirektora vietnieku Andri Lapiņu un citiem domes pārstāvjiem, kuri prezentēja Smiltenes novadu, pašvaldības darbu, uzņēmējdarbību un novada attīstības prioritātes. No novadā strādājošajiem uzņēmumiem A. Ašeradens apmeklēja akciju sabiedrību “Smiltenes piens” un industriālo tekstila izstrādājumu un apģērbu ražotāju SIA “Artex Latvija”, ieradās arī Smiltenes tehnikumā, kas ir profesionālās izglītības kompetences centrs, lai pārrunātu aktuālās darba tirgus problēmas un sadarbības veicināšanu starp uzņēmējiem un profesionālās izglītības mācībspēkiem.

Vizītes noslēgumā ministrs tikās ar Smiltenes novada uzņēmējiema ar mērķi informēt par 2018. gada ekonomikas attīstības tendencēm, iepazīties ar novada ekonomisko aktivitāti un Smiltenes novada uzņēmējdarbības aktuālākajiem jautājumiem.

Sarunā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis, EM Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas vadītājs Juris Sleņģis un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Mērķis, lai 1000 eiro

algu saņemtu vismaz puse

Uzsverot, ka kopumā Latvijā ekonomikas izaugsme un rūpniecības attīstība šobrīd ir laba, A. Ašeradens sarunā ar uzņēmējiem uzsvēra darba tirgū vērojamas nopietnas problēmas, proti, nodarbināto iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties situācijā, kad darba vietu skaits palielinās. Tas tāpēc, ka Latvijā jau ilgstoši ir aktīva izejošā migrācija, - valsts gadā zaudē aptuveni 50 tūkstošus cilvēku, un šo situāciju vēl vairāk saasina negatīva demogrāfiskā situācija.

Pēc EM rīcībā esošās informācijas, pēdējos 16 gados Latvija zaudējusi aptuveni 250 tūkstošus cilvēku darbspējīgā vecumā. Šobrīd valstī strādājošo skaits ir 892 tūkstoši, un EM neredz rezerves, no kurām šos darbaspēku resursus papildināt, ja nu vienīgi pārorientējot mazkvalificēto darbaspēku darba tirgū pieprasītu profesiju apguvei, kā arī motivējot 9. klašu absolventus izvēlēties tālāk iegūt profesionālo izglītību. Pētījums atklāj, ka tie vidusskolu absolventi, kuri neiekļūst augstskolās, papildina mazkvalificēto vietējo darbaspēku vai aizbrauc uz ārzemēm.

“Konkurence pēc darbarokām ir iespaidīga, taču ķerru stūmējus uzņēmumiem vairs nevajag. Viņi prasa augsti kvalificētus flīzētājus un tamlīdzīgi,” piemēru min A. Ašeradens.

Lai apturētu darbspējīgo iedzīvotāju pārcelšanos uz ārzemēm, vienīgais glābiņš ir darba samaksas jautājums, to ekonomikas ministrs uzsver, atsaucoties uz kaimiņvalsts Igaunijas piemēru.

“Tajā brīdī, kad Igaunijas vidējā darba alga pārsniedza 1000 eiro, ieejot 1000 līdz 1500 eiro koridorā, izejošā migrācija Igaunijā sāka lēnām stabilizēties tuvu nulles punktam. Kad vidējā darba alga sasniedz minimālās darba algas līmeni, kāds ir Vācijā, Anglijā vai citur, cilvēki sāk izdarīt izvēles, - varbūt patiešām palikt tepat kopā ar ģimeni un draugiem, nevis braukt uz Angliju un cīnīties pa sēņu fermām. Mūsu mērķis arī Latvijā būtu pēc iespējas ātrāk sasniegt līmeni, lai 50 procenti strādājošo saņemtu darba algu, kas lielāka par 1000 eiro (šobrīd tādu ir 28 - 29 procenti strādājošo). Taču naudu nevar maksāt tāpat vien. Uzņēmumiem jādomā par efektivitāti, piemēram, to darbu, ko dara 10 cilvēki, varbūt var padarīt septiņi un tiem septiņiem tad arī maksātu vairāk,” sarunā norādīja A. Ašeradens.

Uzņēmēju raizes – ceļi,

elektrība, ātrie kredīti, nodokļi

Vizīti Smiltenes novadā ekonomikas ministrs vērtē atzinīgi, tāpat arī - ekonomisko situāciju novadā. Pēc redzētā un dzirdētā viņam radušies arī ierosinājumi, kā uzņēmumiem darbaspēka piesaistē varētu palīdzēt vietējās mācību iestādes, konkrēti - Smiltenes tehnikums.

Latvijas - Zviedrijas uzņēmuma “Artex Latvija” Smiltenes ražotnē strādā vairāk nekā 100 cilvēku. Uzņēmums ir specializējies industriālo tekstila izstrādājumu ražošanas jomā, izgatavo audumu un ādas mēbeļu pārvalkus, transportlīdzekļu sēdekļu pārvalkus vilcieniem, automašīnām, sabiedriskajam transportam, tai skaitā pasaules vadošajam lidmašīnu un vilcienu ražotājam “Bombardier”, kā arī ražo citus transportlīdzekļu interjera tekstila izstrādājumus un trikotāžas izstrādājumus. SIA “Artex Latvija” Smiltenes ražotnē ekonomikas ministrs A. Ašeradens uzzinājis, ka uzņēmumam ir lielas ambīcijas nākotnē kļūt arī par vācu autobūves giganta pasūtījumu izpildītāju un vēlme sertificēties Vācijas autobūves industrijā.

“Industriālā šūšana nozīmē darbu ar sarežģītiem materiāliem, tāpēc uzņēmums labprāt sadarbotos ar kādu mācību iestādi, kas apmācītu topošos darbiniekus. Valdībai ir nauda strādājošo apmācībai, bet tehnikumiem ir tiesības šobrīd tādā tirgū startēt. Jau runājām ar Smiltenes tehnikuma direktoru, kurš solīja par to domāt. Mums ir jāatrod veidi, kā mācību iestādes var palīdzēt konkrētiem uzņēmējdarbības veidiem augt un atrast darbiniekus, un palīdzēt šiem darbiniekiem apgūt nepieciešamās iemaņas,” intervijā “Ziemeļlatvijai” teic A. Ašeradens.

Savukārt tas, kas ir aktuāli novada uzņēmējiem un uz ko viņi norāda ekonomikas ministram, ir, piemēram, nepieciešamība pēc labiem ceļiem, it īpaši ekonomiski aktīvos apvidos, pēc iespējas lētāki elektroenerģijas resursi un arī nebanku kreditētāju ierobežošana (ātro kredītu nozare). Diezgan daudzos uzņēmumos ir darbinieki, kuri paņēmuši ātros kredītus, kas jāatmaksā, līdz ar to viņi nav motivēti strādāt oficiālu darbu par oficiālu atalgojumu un ne reti aizbrauc uz ārzemēm.

Darba devējiem problēma ir arī kvalificēta darbaspēka trūkums. Uz to norāda arī akciju sabiedrības “Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. AS “Stora Enso Latvija” Launkalnes kokzāģētavā regulāri ir vakances, - vajag elektriķi, galveno mehāniķi un tamlīdzīgus speciālistus. Lai piesaistītu viņus no citiem novadiem un viņiem katru dienu nebūtu jābraukā uz darbu Launkalnes pagastā, uzņēmums tuvējā Launkalnes ciemā nopircis vairākus dzīvokļus.

“Ir pozitīvi, ka Ekonomikas ministrija domā par to, kā atbalstīt mājokļu pieejamību speciālistiem,” pēc sarunā ar A. Ašeradenu dzirdētā “Ziemeļlatvijai” atzīst U. Deisons.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izaicinājums tautsaimniecībā – darbaspēka trūkums un algu kāpums

Kategorijas