Studējot ārzemēs iegūto dod savai pilsētai

2018. gada 16. februāris 00:00

644

Studējot ārzemēs iegūto dod savai pilsētai

Kāds Smiltenē varētu izskatīties tautas lietišķās mākslas centrs, kas vienuviet sadzīvotu ar tūrisma informācijas centru un atrastos pilsētas tranzītielas - Atmodas ielas - malā?

Savs redzējums par to ir Berlīnes Tehniskās universitātes absolventei, jaunajai arhitektei Maijai Gavarei. Savu maģistra darbu ar nosaukumu “Sēta” jauniete veltījusi Smiltenei - pilsētai, kurā viņa savulaik mācījās vietējā ģimnāzijā un kuru absolvēja 2010./2011. mācību gadā, pēc tam uzsākot studijas Vācijā.

Dod pamatu teritorijas attīstībai

Šo trešdien Maija Gavare savu maģistra darbu (maketu un grafisko daļu) prezentēja Smiltenes novada domē, bet drīz viņas veikumu varēs redzēt ikviens interesents, jo tas būs izlikts kādā no pašvaldības ēkām publiskai apskatei.

“Gribēju kaut ko dot savai pilsētai un, domājot par maģistra darba tēmu, vaicāju Smiltenes novada pašvaldībai, kas būtu nepieciešams Smiltenei. Šis bija viens no trijiem projektiem, ko viņi man pieteica,” par sākotnējo impulsu maģistra darbam “Sēta” stāsta Maija.

Jaunās arhitektes maģistra darbs ir viņas teritorijas attīstības vīzija Atmodas ielai 4, sasaistot kopā tradicionālo ar mūsdienīgo un no viensētas arhitektūras elementiem “būvējot” mūsdienīgu sētu ar vairākām ēkām. To vidū ir arī esošā mūra ēka, kurā darbojas tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) “Smiltene”.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norāda, ka pašvaldība vēlas šo ēku sakārtot un “saslēgt” kopā ar novada tūrisma informācijas centru, jo esošā tautas lietišķās mākslas studijas atrašanās vieta Atmodas ielā 4 ir izdevīga: tur ir pietiekami daudz zemes, tuvu ir tranzītiela ar lielu satiksmes intensitāti, kas nozīmē efektīvāku tūristu piesaisti (šobrīd tūrisma informācijas centrs atrodas Dārza ielā). Pašvaldības vēlme ir veidot mūsdienīgu, uz attīstību virzītu Smiltenes pilsētvidi, taču tās pamatā ir esošās situācijas izpēte un analīze, un Maija Gavare ar savu maģistra darbu savai pilsētai ir ļoti palīdzējusi.

“Jau zināju, ka Maija pie sava darba būs piestrādājusi, bet to, ka būs piestrādāts tik niansēti, nebiju gaidījis. Mēs viennozīmīgi turpināsim darbu pie tālākās šās teritorijas attīstības, un Maijas darbs ir ļoti labs pamats, ar kuru turpināt strādāt, koncepts, uz ko virzīties” atzīst G. Kukainis.

Novada mērs velk paralēles ar Smiltenes Vecā parka un tam piegulošo teritoriju kompleksās rekonstrukcijas projektu, ko pašvaldība finansiālu apsvērumu dēļ īsteno pakāpeniski, vairākās kārtās, un kas kopumā prasīs septiņus gadus.

Jāizceļ tas, ar ko lepoties

Maija Gavare atklāj, ka viņas darba galvenais mērķis ir ar telpisku sistēmu palīdzību izcelt tautas lietišķās mākslas centru un tūrisma informācijas centru Smiltenes pilsētvidē un simboliski iekodēt vēsti, ka šī vieta ir ikvienam pieejama un ikviens tajā ir gaidīts. Viņas “Sēta” arhitektoniski ir vairāku gan vienstāva, gan divstāvu ēku kopa un āra skatuve ar caurstaigājamu pagalmu, pret kuru vērstas ēku stiklotās fasādes, un apzaļumotu teritoriju, pat dārziņu, kurā uzskatāmi varētu redzēt augus, ko izmanto, piemēram, vilnas krāsošanai.

Izstrādājot savu maģistra darbu, Maijas vēlme bija palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt, cik aktīvi darbojas tautas lietišķās mākslas studija, un iedrošināt ikvienu uz turieni iet un piedalīties. “Tā mūsu tautas tradīcijas tiktu saglabātas un attīstītas tālāk, un šī sēta būtu punkts, kur notiktu attīstība, sasaistoties ar pagātni. Latviskās vērtības ir tas, ar ko mums jālepojas. Un ir ļoti labi, ja vienuviet ir tautas lietišķās mākslas studija un tūrisma informācijas centrs, jo tūristiem jārāda tas, kas ir raksturīgs mūsu tautai, un tautas lietišķā māksla ir mūsu bagātība,” uzsver Maija, jo par to ļoti labi pārliecinājusies septiņos Vācijā nodzīvotajos gados. Jau pašā sākumā, uzsākot maģistra darbu, jaunietei nācies saviem Berlīnes Tehniskās universitātes mācībspēkiem paskaidrot, kas tad ir lietišķā māksla, cik svarīga tā ir latviešiem, tāpat kā tautas tradīcijas un ka cilvēki Latvijā tās joprojām izdzīvo. Vācijā tas nav tik izteikti redzams.

“Tās bagātības, kādas mums ir Latvijā, vislabāk apzinās, kādu laiku padzīvojot ārzemēs. Tepat Latvijā cilvēki to varbūt pat nenovērtē, jo uztver kā pašsaprotamu lietu,” domā Maija.

Kaut arī viņa šobrīd dzīvo Vācijā un no 1. marta tur arī strādās, jo pēc Tehniskās universitātes absolvēšanas ātri atradusi darbu kādā Berlīnes arhitektu birojā, Maija nevēlas palikt ārzemēs pavisam, jo spēcīgi izjūt savas latviskās saknes. Viņas pašreizējais plāns ir trīs gadus pastrādāt savā specialitātē Berlīnē, bet pēc tam atgriezties Latvijā un ieguldīt profesionālo pieredzi savā dzimtenē.

Taču, ja kādam citam jaunietim ir interese par studijām Vācijā un par to, kā studēt arhitektūru, Maija labprāt atbildēs uz šiem jautājumiem (ar viņu var sazināties Facebook).

Studentu devums -

radošās investīcijas

Jāpiebilst, ka šis ir jau otrais gadījums, kad Smiltenes skolu absolventi savu diplomprojektu arhitektūrā velta savai pilsētai. Jau rakstījām par Smiltenes ģimnāzijas absolventu Reini Pakuli (jāpiebilst, ka viņš un Maija Gavare ir klasesbiedri), kurš pabeidzis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāti un savu diplomprojektu - Smiltenes bibliotēkas ēku - veltīja dzimtajai pilsētai.

Smiltenes novada domes izpilddirektora vietnieks Andris Lapiņš norāda, ka pašvaldība bieži sadarbojas ar studentiem un jauniešu pienesums ir viņu radošās investīcijas - svaigs skatījums uz Smilteni un novadu.

Piemēram, šajā gadījumā Maijas pasniedzēji Berlīnes Tehniskajā universitātē, apskatoties kartē studentes “darba lauku”, norādījuši, ka tranzītielas mala nav piemērota vieta komunistiskā genocīda upuru piemineklim “Sašķeltā ģimene”. Arī Maija tam piekrīt un domā, ka šim piemineklim ar laiku varētu atrast citu, labāku vietu pilsētā, piemēram, jaunajā Baznīcas laukuma projektā izveidot mazu centriņu un pieminekli pārcelt uz turieni. Protams, šis jautājums vispirms jāizdiskutē sabiedrībā un jāuzklausa speciālisti.

Viedokļi

Pārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja:

- Mana sirds gavilē. Jau pirms pieciem gadiem runājām par latviešu sētu Smiltenes centrā un toreiz runātās idejas un domas ir materializējušās Maijas darbā. Redzam šai idejai fantastisku risinājumu ar ļoti interesantām niansēm. Lai pietiek spēka un drosmes to realizēt! Tas ir unikāls projekts, kas mums ir ļoti nepieciešams, arī par tūrisma centru runājot. un tas ārkārtīgi priecē.

Modris Apsītis, Smiltenes novada tūrisma informācijas centra vadītājs:

- Man patīk! Maijas “Sēta” ir noslīpēts, detalizēti izstrādāts un pabeigts projekts, kurā visas funkcijas ir pārdomātas. Tā tik tiešām ir sēta, latviskās kultūras nesēja - saliņa pilsētā. Man patika ideja aicināt caur pagalmu šajā sētā ienākt cilvēkus, lai viņi redzētu, kas tur notiek, un iesaistītos. Un tas nav tikai tradicionālais latviskums. Maijas ideja ir latvisko mantojumu saglabāt caur mūsdienīgo un nest tālāk.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Studējot ārzemēs iegūto dod savai pilsētai

Kategorijas