Traģisku ugunsgrēku iemesls – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība un pārgalvība

2018. gada 16. februāris 00:00

357

Traģisku ugunsgrēku iemesls – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība un pārgalvība

Izvērtējot aizvadītā gada statistikas datus, tie atklāj pozitīvu tendenci, ka bijušā Valkas rajona teritorijā ugunsgrēku skaits ir samazinājies. Par to un citiem aizvadītā gada notikumiem “Ziemeļlatvijai” stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieris Salvis Stepiņš.

- Statistikas dati ir skarbi. Proti, pērn Vidzemē ugunsgrēkos gājuši bojā 12 cilvēki, cietuši – 26, izglābti – 23. Kāds ir iemesls ugunsgrēkiem ar tik traģiskām sekām?

- Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem, jāsecina, ka lielākoties visi gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni. Diemžēl iedzīvotāju nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. Lielu daļu traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības – ugunsgrēkos, kuros pērn bojā gāja cilvēki, mājokļi nebija aprīkoti ar dūmu detektoriem.

Īpaši gribu akcentēt, ka no 2020. gada spēkā stāsies likuma norma, kas nosaka, ka gan pašvaldības īpašumā esošie dzīvokļi, gan privātie mājokļi ir jānodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. To var aizstāt arī ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu. Detektori ir nopērkami būvmateriālu preču veikalos. Vienkāršākie maksā ap četriem eiro. Tiem, kuriem mājās ir malkas apkure, iesaku iegādāties detektoru, kas reaģē ne tikai uz dūmiem, bet arī tvana gāzi. Šādi detektori būs dārgāki un var maksāt līdz 20 eiro. Ja krāsnij ir par ātru aiztaisīts šīberis un cilvēki aizgājuši gulēt, var notikt traģiska nelaime. Ja ar tvana gāzi saindējas naktī, cilvēks var aiziet bojā miegā, kad maņas nav tik jutīgas kā nomodā. Vislabāk šos detektorus uzstādīt guļamistabā vai mājas bēniņos skursteņa tuvumā, nevajadzētu – virtuvē, jo tur ikdienā mēdz būt tvaiks vai arī reizēm dūmi. Ikdienā redzētais un piedzīvotais pierāda, ja mājoklī ir bijis dūmu detektors, nelaime ir pamanīta savlaicīgāk, cilvēki paspēj izglābties un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Pēdējā laikā ir pieaudzis ugunsgrēku skaits, kuri ir saistīti ar elektroinstalācijas bojājumiem vai elektroierīču nepareizu lietošanu. Diemžēl joprojām ir mājas ar vēl pirms divdesmit trīsdesmit gadiem ierīkotiem elektrotīkliem, kas jau vairs nav piemēroti mūsdienu prasībām un elektroierīču jaudām. Lai novērstu bīstamās situācijas un izvairītos no ugunsnelaimēm, noteikti ir jāveic elektroinstalācijas pārbaudes un nepieciešamie mērījumi.

- Dati liecina, ka pērn ir pieaudzis maldinošo izsaukumu skaits – 2017. gadā saņemti 29 maldinājumi. Vai tas nozīmē, ka iedzīvotāji tik tiešām ir vieglprātīgi?

- Iespējams, iedzīvotāji ir kļuvuši atbildīgi, un, ja rodas aizdomas, ka izcēlies ugunsgrēks vai kaut kas kūp, uzreiz tiek izsaukti ugunsdzēsēji glābēji. Dzīvē pierādījies, ka labāk ir lieku reizi aizbraukt un pārbaudīt iedzīvotāju sniegto informāciju, nekā pēc tam secināt, ka neviens no aculieciniekiem nav reaģējis un izsaucis palīdzību. Visbiežāk sastopamie maldinājuma iemesli ir gadījumos, piemēram, ja automašīnā darbojas autonomā apsildes sistēma, tāpēc reizēm cilvēkiem šķiet, ka deg automašīna. Ir bijuši gadījumi, kad saņemti zvani no iedzīvotājiem alkohola reibumā, kas sniedz maldinošu informāciju. Ir arī, ka saņemam informāciju par ugunsgrēku, bet, ierodoties notikuma vietā, atklājas, ka deg kontrolēts ugunskurs.

- Kas ir bijis traģiskākais pērnā gada negadījums?

- Jebkurš ugunsgrēks ir postošs un rada materiālos zaudējumus iedzīvotājiem un videi. Īpaši negribas izcelt nevienu notikumu, jo katrs saistīts ar nelaimi kādam konkrētam cilvēkam. Protams, aizvadītajā gadā ir bijuši bīstamāki un sarežģītāki ugunsgrēki, kur jāpiesaista papildu tehnika un cilvēkresursi. Taču jāatzīst, ka katra ugunsnelaime ir atšķirīga un ar savu specifiku, kaut vai ņemot vērā to, kurā vietā tas izcēlies un kādi ir meteoroloģiskie apstākļi, piemēram, vēja virziens un stiprums. Jāatzīst, ka ar apjomīgākiem ugunsgrēkiem nākas saskarties lauksaimniecības objektos. Sarežģītākie ugunsgrēki notiek dzīvojamā sektorā, kur prioritāte ir cilvēku glābšana.

- Kā notiek sadarbība ar citiem dienestiem?

- Ikdienā sadarbība ir neatņemama sastāvdaļa. Tā palīdz sasniegt mūsu mērķi – cilvēku dzīvību un īpašumu glābšanu. Apsveicami, ka Valkas novadā ir brīvprātīgā ugunsdzēsēju vienība, kas darba kārtībā uztur pat padomju laika ugunsdzēsēju automašīnu. Izceļoties ugunsnelaimei, viņiem ir iespēja notikuma vietā savā pagastā nokļūt pirmajiem un rīkoties, līdz atbrauc ugunsdzēsēji glābēji no Valkas. Vienīgais, kas mums noteikti jānoorganizē, ir kopējas mācības, jo nenāks par sliktu lieku reizi atgādināt par drošības noteikumiem pašiem ugunsdzēsējiem, lai nezināšanas dēļ lieki neriskētu ar savu dzīvību.

- Vai Valkas daļai pietiek aprīkojuma, resursu, vai netrūkst darbinieku?

- Pakāpeniski saņemot jaunos ugunsdzēsības transportlīdzekļus, situācija ne tikai Vidzemē, bet visā Latvijā jūtami uzlabojas. Līdz gada beigām gandrīz visās struktūrvienībās plānota automobiļu nomaiņa uz jauniem vai jaunākiem specializētajiem. Ir gandarījums, ka tehnikas atjaunošana notiek plānveidīgi un arī šogad Vidzemē būs vairāki jauni specializētie transportlīdzekļi, tai skaitā Smiltenes jaunajā postenī. Valkas daļa ar transportu ir nodrošināta.

- Dzirdēts, ka šogad Valkā notiks Baltijas valstu čempionāts ugunsdzēsības sportā.

- Jā, čempionāts tik tiešām notiks Valkā no 8. līdz 10. augustam. Ieradīsies komandas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Čehijas, Polijas un Baltkrievijas. Atklāšanas pasākums ar plašu kultūras programmu būs brīvdabas estrādē. Aicināts ikviens, jo pasākums būs bez maksas. Čempionātu rīkos Latvijas Ugunsdzēsības sporta federācija.

UZZIŅAI

VUGD VRB Valkas daļas

2017. gada statistika:

• izbraukts uz 420 izsaukumiem (2016. gadā – 543 izsaukumi)

• saņemti 29 maldinājumi

• Valkas daļai – 151 izsaukums

• Smiltenes postenim – 166 izsaukumi

• Strenču postenim – 103 izsaukumi

• Valkas pusē – 132 ugunsgrēki un 42 kūlas ugunsgrēki

• ugunsgrēkos gājis bojā 1 cilvēks, cietuši – 2, izglābti – 5

UZZIŅAIZvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, iespējams izsaukt:Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestuNeatliekamās medicīniskās palīdzības dienestuValsts policijuGāzes avārijas dienestu
Uz 112 iespējams piezvanīt: jebkurā diennakts laikāarī no mobilā tālruņa bez SIM karteszvans vienmēr ir bez maksas

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Traģisku ugunsgrēku iemesls – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība un pārgalvība

Kategorijas