Kad Rietumi pārsātinājuši, skatās Austrumeiropas virzienā

2018. gada 16. februāris 00:00

2177

Kad Rietumi pārsātinājuši, skatās Austrumeiropas virzienā

Kad cilvēks plāno, kādās ārzemēs pavadīt brīvdienas, pieļauju, ka mazākumā ir tie, kuri kartē skatās Eiropas austrumu virzienā - uz Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu un citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Uz Ukrainu kā potenciālo ceļojuma galamērķi skats varbūt ir pavisam skeptisks valsts austrumos notiekošā kara dēļ.

Kad strencēnietis Valdis Graumanis kopā ar kolēģi Vari Līberu sprieda, ka jauno 2018. gadu vajadzētu sagaidīt ārzemēs, viņi vairāk domāja par Čehiju, Vāciju, Nīderlandi. Tomēr jau pašā sākumā variantu klāstā parādījās arī Ukraina, konkrēti - tās rietumu pilsēta Ļvova, kā kaut kas neierastāks tiem, kuri Eiropu rietumu virzienā lielākoties jau izbraukājuši.

Kādas trīs dienas?!

Daudz par maz

Sākumā Ļvovas variants gan tika atmests lielo rindu dēļ uz Ukrainas un Polijas robežas. Taču, kad Valdis ar kolēģi paskatījās, kādas ir nakšņošanas cenas viesnīcās gadumijā Rietumeiropas valstīs un kādas - Ļvovā, izvēlējās braukt uz Ukrainu un tagad šo izvēli nenožēlo. Tieši otrādi, - Valdim Ļvova iepatikās tik ļoti, ka viņš nolēmis uz turieni doties vēlreiz. Kāpēc?

“Mēs, latvieši, esam kļuvuši ļoti eiropeiski, un visa Eiropa, lai kurp mēs brauktu, mums ir paredzama. Mentalitātes dēļ un arī izmaksu ziņā nav jādzenas uz Eiropu. Var paceļot kaut vai pa to pašu Ukrainu, Baltkrieviju. Es agrāk skatījos skeptiski uz šiem pasākumiem, bet tagad viennozīmīgi saku, ka man tur bija interesantāk nekā kaut kur Rietumeiropā. Par minimāliem līdzekļiem varat aizbraukt uz Ļvovu, un iespaidi, iespējams, jums būs spēcīgāki, nekā ceļojot, piemēram, pa Vāciju,” secina Valdis.

Pirms uzklausīt viņa stāstu un viņa redzējumu par Ļvovu, it īpaši par tās gastronomiskā tūrisma piedāvājumu, vispirms ielūkojamies interneta resursos, kas tajos ir atrodams par šo Ukrainas pilsētu (starp citu, Ļvova, dēvēta arī par Ļvivu, kopš 2011. gada ir Smiltenes novada sadraudzības pilsēta, un Smiltenes novads savā mājaslapā pat piedāvā saiti Ļvovas iepazīšanai http://www.lvivbest.com/).

Tātad Ļvova jeb Ļviva ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas, apgabala centrs un arī viens no Ukrainas svarīgākajiem ekonomikas un kultūras centriem mūsdienās ar bagātu vēstures mantojumu. Pagātnē šī pilsēta bijusi svarīgs poļu un Austroungārijas kultūras centrs, un nu tiek uzskatīta par Eiropas mākslas un arhitektūras dārgakmeni. Pilsētā satiekas austrumu un rietumu kultūra un Ukrainas tautas māksla. Te skatāmas arhitektūras pērles no 13. gadsimta līdz 20. gadsimtam dažādos arhitektūras stilos. Ļvovas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

“Kad gribējām sākt Ļvovas apskati, secinājām, ka nesaprotam, kas kur atrodas,” Valdis atceras savu pirmo dienu šajā pilsētā. Laukumā pie Ļvovas Operas ēkas viņi ieraudzījuši mazus tūrisma stendus, kas piedāvā ekskursijas pa pilsētu un vienā no tiem nolīguši gidu trīs stundu ekskursijai pa pilsētu (pārvēršot prasīto samaksu no ukraiņu grivnām uz eiro, tas izmaksā aptuveni 12 eiro).

Tagad Valdis secina, - kādas tur trīs stundas! Pat ar trijām dienām (tik daudz bija viņa un kolēģa rīcībā) ir par maz, jo Ļvovas un tās apkārtnes apskatei vajag vismaz piecas dienas. Ar nožēlu Valdis par vēlu uzzinājis, ka var arī doties organizētā ekskursijā uz klosteriem ārpus pilsētas, vai uz Karpatu kalniem, kas atrodas aptuveni četru līdz piecu stundu ilga brauciena attālumā no Ļvovas. Viņam tam pietrūcis laika.

Sākumā abi latvieši nolīgtajam gidam gan teikuši, - nevajag mocīt viņus ar trīs stundu ilgu ekskursiju pa pilsētu, ar divām būs gana. “Gribējām visu redzēt, taču esam tūristi, kuriem neinteresē, kad katra ēka celta un kas katrā dzīvojis. Tāpat to aizmirsīsim. Taču finālā ekskursija pa Ļvovu izvērtās tik interesanta, ka nostaigājām piecas stundas, un vēl mums visu neparādīja. Es biju gaidījis redzēt pilsētu ar pēcpadomju piegaršu, bet Ļvova ir ļoti eiropeiska, apbrīnojami tīra, skaista, sakopta. Uz ielām pat izsmēķus neredz. Biju patīkamā šokā. Pilsētā ir daudz iespaidīgu ēku, jo Ļvova jau izsenis veiksmīgi izlavierējusi cauri gadsimtiem un nav cietusi karos, kaut arī daudzreiz tikusi iekarota,” stāsta Valdis. Rezultātā Ļvovā saglabājušās senas katedrāles un viduslaiku mūra paliekas pat no senās Krievzemes laikiem.

Valdis ar kolēģi redzējuši arī vietas, kur Ļvovā filmētas vairākas epizodes padomju kino klasikai “D‘Artanjans un trīs musketieri” ar Mihailu Bojarski galvenajā lomā - filmai, ko vidējā un vecākā paaudze joprojām atceras.

Kur izpriecāties

“vēdera” tūristiem

Valdis novērtē to, ka gids izvadājis arī pa tādām vietām, ko paši nebūtu uzgājuši, it īpaši pa tematiskiem krodziņiem, jo pie daudziem nav izkārtņu vai tās ir neuzkrītošas.

Tas arī bija Valda un Vara nodoms - esot Ļvovā, izbaudīt šās pilsētas gastronomiskā tūrisma piedāvājumu, un, pateicoties savam gidam, tas izdevās ļoti labi. Viss bija garšīgi un arī cenu ziņā iepriecinoši, jo Ļvovas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos cenas ir latviešiem demokrātiskas. “Var bez bailēm ieiet jebkurā restorānā un ēst. Jāmaksā būs Latvijas kafejnīcu, teiksim, “Čili picas”, līmenī,” norāda Valdis. Vietējie stāstījuši, ka lielākā daļa tematisko krogu pieder Ļvovas mēram un apmeklētāji šīs ēstuves novērtē atzinīgi. Rindas pie tām var būt ikdienišķa parādība.

Valda un viņa kolēģa pirmā pieturas vieta gastronomiskajā Ļvovas apskatē - masonu krodziņš pilsētas centrā netālu no rātslaukuma. Izkārtnes pie šās iestādes nav. Taču, uzklausot gida norādes, abi latvieši devušies iekšā. Uzkāpuši otrajā stāvā, pieklauvējuši pie durvīm.

Lūk, Valda stāsts par tālāk piedzīvoto, kas izvērsies smieklos caur asarām. “Mums atver bomzīga izskata vīrietis. “Ko tu gribi? Paēst?” Ieved mūs maziņā dzīvoklī, izvelk nokvēpušu, netīru tējkannu. “Davai, sēžaties. Tūlīt uzvārīšu jums tēju. Makaronus vēl uzvārīšu.” Izskatās pēc šova, bet sākam justies dīvaini. Vairs nav smieklīgi. Tiešām būs jāēd makaroni un jādzer tēja? Tad laikam saprotot, ka esam novesti līdz stadijai, mūs izved cauri noplukušajam dzīvoklim un ieved skaistā restorānā ar skatu uz rātslaukumu. Atnes ēdienkarti, bet cenas tajā ir kosmiskas! Draugs saka: “Tinamies projām.” Atbildu: “Nevar, man ir godaprāts, pašapziņa, ja reiz šeit atnācām, sakožam zobus un ēdam.” Skatos, apkārt pusdieno izskatā vienkārši cilvēki. Domāju, redz, kā oligarhi Ukrainā izskatās - pieticīgi. Mēs jau arī neiesim padoties. Pasūtījām zupu un kafiju. Atnes rēķinu, - uz diviem cilvēkiem gandrīz 70 eiro! Izvelku naudu, jau noskaitu, bet tad sākam pētīt čeku. Viss saskaitīts tūkstošos, bet apakšā maziem cipariņiem - arī simtos. Jau nolieku naudu uz galda, bet draugs saka: “Klau, pasaucam oficiantu, pārbaudām.” Atsaucam, un, izrādās, tas ietilpst jociņā - rēķins īstenībā ir 10 reizes mazāks, aptuveni septiņi eiro uz diviem. Pašiem pēc tam bija gan atvieglojums, gan smiekli. Taču, ja nebūtu pārjautājuši, atstātu naudu uz galda un aizietu,” piedzīvoto masonu krogā atceras Valdis.

Ar pustukšiem vēderiem viņi tālāk devušies uz krodziņu “Pie bendes”, kas atrodas pie vecpilsētas nocietinājuma mūriem. Šajā krodziņā padomāts ne tikai par klientu vēderiem, bet arī par klientu izglītošanu, uzskatāmi parādot, ar kādiem moku rīkiem kādreiz strādājuši bendes. Eksponātu klāstā ir arī vīriešu tikumības josta (izrādās, tādas senos laikos bijušas ne tikai sievietēm).

Viens no šova elementiem krodziņā ir liels dzelzs būris ar restēm. Latviešiem stāstīts, - ja kāds no kompānijas atsakās maksāt, tad viņu ieliek būrī, būri nolaiž pagrabā un tur jāsēž tik ilgi, kamēr pārējā kompānija ieslodzīto izpērk.

“Iegājām arī alus kafejnīcā. Tur bezmaksas šovs ir sievietes biste. Vēdera dobumā ieliek glāzi, tad sievietes bistei jārīvē krūtis tik ilgi, kamēr glāze pietek pilna ar alu. Jo intensīvāk rīvē, jo alus tek vairāk. Vīriem jautri! Rīvē, smejas, fotografējas,” smaida Valdis.

Nezināsi paroli,

būsi moskalis un nodevējs

Abi latvieši pabijuši arī banderoviešu jeb Ukrainas nacionālo partizānu krodziņā “Kryivka” - ļoti interesantā vietā, kas skaitoties viena no labākajām ēstuvēm Ļvovā. Izstāvējuši rindu, nonākuši līdz ieejas durvīm, bet tur priekšā partizāns un prasa paroli. Atslēgas vārdi ir “Slava Ukraini! - “Heroyam Slava!” (Ukrainai slava! Varoņiem slava!”). Latvieši paroli uzzinājuši jau iepriekš un iekšā tikuši, piedevām pie ieejas uzcienāti ar kandžas čarku.

“Tad izved mūs cauri tādām kā blindāžām, kā ierakumiem. Vienā no zālēm apsēdina pie galdiņa. Kādā brīdī pazūd gaisma. Kas nu notiks? Dzirdam, ka blakus zālē cilvēki smejas, klaigā, kāds šauj. Tad arī mūsu zālē ieskrien cilvēki ar ieročiem. Moskaļus jeb nodevējus meklējot. Iet pie katra galdiņa, noskaidro, no kurienes esi. Tad saka: “Slava Ukraini!”. Tev jāatbild: “Heroyam Slava!” Ja nezini paroli, tad esi moskalis un nodevējs, un tevi saņem gūstā. Ļoti labs šovs! Cilvēkiem patika, arī mums,” banderoviešu krodziņu uzteic Valdis.

Šās ēstuves ēdienkartē ir arī piedāvājums, nosaukts Krievijas prezidentam Putinam neglaimojošos vārdos. Latvieši ievērojuši, ka ļvovieši Putinu ļoti nemīl, kaut arī par kara tēmu vietējos nav izvaicājuši, jo vēlējušies atpūsties, nevis apspriest politiku. Taču ukraiņu attieksme pret Putinu ir redzama arī nejautājot. Piemēram, tirdziņos cilvēki pārdod tualetes papīru un kājslauķus ar Putina attēlu, šādi izrādot kaimiņvalsts vadītājam savu necieņu.

“Jāņem arī vērā, ka ukraiņi ļoti nelabprāt runā krieviski, kaut visi māk šo valodu. Viņi runā tikai ukraiņu valodā. Tāpēc ārzemniekam saruna jāuzsāk angliski, jāpasaka, no kurienes esi, un tad viņi pāries uz krievu valodu,” padomu dod Valdis.

No apmeklētajiem Ļvovas krodziņiem un kafejnīcām Valdis uzteic arī “Kafijas raktuves” rātslaukumā. Tas ir veikals un kafejnīca vienlaicīgi. Pirmās zāles stūrī kustas lente ar kausiem, uz kuras no “pazemes” parādās kafijas pupiņas. Turpat notiek dažādu kafijas pupiņu šķirņu tirdzniecība un fasēšana maisos. Tālāk ir zāles, kurās tirgo visdažādākos ar kafijas pagatavošanu saistītus priekšmetus, krūzes, tases un suvenīrus, un pagrabi vairākos stāvos ar šaurām ejām - stilizētas kafijas “raktuves”.

Tālākais “raktuvju” gals ir atvēlēts kafijas baudītājiem, - var pasūtīt visdažādākajos veidos pagatavotu kafiju. “Kafiju pasniedz kā šovu! Atnes speciālos trauciņos, tad ar lodlampu iededzina līdz metru garu liesmu, uz galda uzber cukuru un karamelizē,” Valdis pabrīnās par tādu apkalpojošā personāla meistarību.

Strencēnietis uzteic arī Ļvovas krāšņos veikalus, it īpaši “Roshen” firmas saldumu veikalus, kas pieder Ukrainas prezidentam Petro Porošenko un kuros pārdod konfektes, šokolādes, zefīrus un citus našķus. “Ļoti skaisti veikali! Pat ja nav domas neko pirkt, tad var izstaigāt ekskursijā,” iesaka Valdis.

Noteikti atgriezīsies!

Tagad Valdis ir nolēmis uz Ļvovu aizbraukt vēlreiz, jo daudz kas palika neapskatīts. Tikai šoreiz ceļojums notikšot vasarā, kad var nogaršot arī vietējos augļus un ogas.

Patīkams iespaids viņam palicis arī par ļvoviešiem. “Kopumā viņi ir atsaucīgi, draudzīgi. Taču jāuzmanās arī no krāpniekiem. Viens vietējais gan teica: “Ja domājat, ka jūs te māna un paprasa vairāk naudas, nekā prece vai pakalpojums reāli maksā, tad vajag aizbraukt uz Odesu. Tur jūs tur izģērbs un bez biksēm atstās”,” smaida strencēnietis

Valdis parēķinājis, ka aptuveni 1200 kilometrus līdz Ļvovai no Latvijas var nobraukt pluss mīnuss 20 stundās, jo ceļi ir labi, - agri no rīta izbrauc un vēlu vakarā

esi galā. Taču var arī izvēlēties nakšņot Polijā, kur viesnīcu cenas ir demokrātiskas, un tādējādi sevi nenogurdināt tik garā braucienā.

Latvijas pilsoņiem vīzu ieceļošanai Ukrainā nevajag. Taču Valdis brīdina, ka tāpat ir jārēķinās ar garām rindām, ar vieglo automašīnu šķērsojot Polijas un Ukrainas robežu. Tas tāpēc, ka Polijas pierobežā dzīvojošie ukraiņi nopērk Polijā ārzemju automašīnu, taču Ukrainā nereģistrē lielo izmaksu dēļ. Viņi labāk izvēlas kārtību ar piecu dienu intervālu izbraukt no savas valsts uz Poliju un tad atgriezties atpakaļ, savu automašīnu uzdodot kā ārzemnieci un braukāt ar Polijas valsts numura zīmi, stāsta Valdis.

To, vai uz robežas ir rindas, viņš iesaka iepriekš pārbaudīt internetā cordon.sfs.ua. Tur ir norādes par visiem iebraukšanas punktiem un laiku. “Mums sanāca, iebraucot Ukrainā, uz robežas nostāvēt apmēram deviņas stundas. Ārā braucot, nostāvējām aptuveni četras stundas. Mēs gan iepriekš čekojām informāciju, taču, kad līdz robežai bija palikuši vairs apmēram 200 kilometri, rinda sāka augt. Tās arī bija vienīgās neērtības šajā braucienā,” pieredzē dalās strencēnietis.

Ja kāds vēlas braukt uz Ļvovu, bet meklē cenas ziņā izdevīgāku piedāvājumu naktsmītnēm, Valdis iesaka ieskatīties saitā lx.ua/i2. Tur tūristiem tiek piedāvāta dzīvokļu īre, un cenas esot izdevīgas, piemēram, nakšņot dzīvoklī Ļvovas centrā uz vienu nakti var par 30 eiro.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kad Rietumi pārsātinājuši, skatās Austrumeiropas virzienā

Kategorijas