Vai atklāt bērniem, cik daudz jūs pelnāt?

2018. gada 22. februāris 00:00

Viens no izaicinošākajiem pienākumiem, kas veicami bērnu vecākiem, ir nepārtraukta atbildēšana uz nepārtraukto jautājumu plūsmu, ko mūsu virzienā raida bērni. Un reizēm pat neatkarīgi no tēmas bērni spēj vienkāršas situācijas pārvērst visai neveiklas – nevietā un nelaikā pajautājot kādu it kā nevainīgu jautājumu par saviem atklājumiem vai novērojumiem. Bērni var mūs izsist no sliedēm ar tādiem jautājumiem kā – “Vai mēs esam nabadzīgi?”, “Kāpēc Anniņas dzīvoklis ir lielāks nekā mums?”, “Kāpēc mēs nevaram atļauties šo rotaļlietu?”, “Kāpēc jūs ar tēti / mammu strīdaties par naudu?”, “Kas ir ātrais kredīts uz kontu (pikavippi toisen tilille)?” un tamlīdzīgi. Kaut arī šo jautājumu blīvums un saturs var mūs izsist no līdzsvara, fakts tomēr ir tāds, ka mūsu bērni ir pelnījuši atbildes uz visiem šiem jautājumiem, un viņiem nekad nebūs labākas personas, no kā to dzirdēt, kā viņa vecāki.

Bērni sāk būvēt un attīstīt savu finansiālo apziņu un izveidot naudas paradumus jau no agras bērnības, rīkojoties pēc mājā un apkārtējā vidē novērotajiem cilvēku ieradumiem, kā arī no vēstījumiem, par kuriem viņi uzzina no saviem vecākiem. Kad viņi kļūst vecāki, viņu prāti kļūst spējīgāki iegūt un uztvert plašāku finanšu informācijas apjomu. Katra ik dienu notiekošā reālās dzīves mācība beigās rada apzinātu domāšanas veidu par naudu vai pat zemapziņas līmenī.

Bieži vien, kad bērni uzdod tiešus jautājumus par rotaļlietu iegādi, vēlmi dzīvot lielākā mājā vai attiecību starp bagātību un nabadzību, viņi tiek automātiski noraidīti ar atrunu, ka tādus jautājumus uzdot ir nepieklājīgi, vai arī , ka tā nav viņu darīšana, tā vietā, lai sniegtu patiesu un bērna vecumposmam atbilstošu atbildi. Tas automātiski norāda bērnam, ka nauda ir tēma, no kuras par visām varītēm būtu jāizvairās, vai arī ka ir rupji un nepieklājīgi meklēt atbildes uz finanšu informāciju, kas viņiem ir interesanta. Viena no lielākajām finanšu mācību stundām, ko mēs varam iemācīt saviem bērniem, ir atbildība un reālistiska attieksme par ģimenes budžetu. Līdz laikam, kad bērns ir agrīnos tīņu gados, viņam jau vajadzētu būt skaidrai pamata matemātikai, kas ir saistīta ar mājsaimniecību budžetu – ienākumiem un izdevumiem. Un tas galvenokārt nozīmē – vecāku peļņas avotus un apjomu.

Sākot ar 12 gadu vecuma bērni ir sasnieguši lielisku vecumu, lai ar viņiem varētu sākt dalīties informācijā par mājsaimniecības ienākumiem un ģimenē pielietotu praksi, kā arī iemaņām, kas viņam būs nepieciešamas, lai ar laiku pats varētu pārvaldīt savus ienākumus. Vienkārši izstāstot bērnam, ka jūs nopelnāt noteiktu summu mēnesī, nesniedzot viņam nekādu naudas darbības kontekstu, nedos nekādus derīgus rezultātus. Tā vietā iemāciet saviem bērniem katra centa un eiro vērtību, kā tas atspoguļojas uz lietām, kas atrodas jūsu mājās un kuras izmantojat ikdienā. Cik dienas jūs varat apmaksāt pārtikas rēķinus, ja jums ir, piemēram, 20 eiro. Dodieties ar bērniem kopa uz veikalu, iedodiet viņiem 20 eiro un kopā mēģiniet atrast tās lietas, kuras parasti bērni atrod ledusskapī. Cik daudz no tām varēs iegādāties par šiem 20 eiro? Kad šādā veidā ir panākts naudas pielietošanas reālais konteksts, varat palēnām stāstīt, cik daudz jūs nopelnāt dienā, nedēļā, mēnesī, atsaucoties uz kopīgo pieredzi tērējot 20 eiro.

Patiesība ir visai vienkārša – to, vai nākotnē 30000 eiro aizdevums bez nodrošinājuma (vakuudeton laina 30000) dzīves apstākļu uzlabošanai būs jūsu bērna galvenais risinājums, būs atkarīgs tikai un vienīgi no izglītības par naudu, ko viņos būsiet ielikuši jūs kā vecāki un parauga demonstrētāji.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai atklāt bērniem, cik daudz jūs pelnāt?

Kategorijas