Smiltenes ugunsdzēsēji gaida jauno automašīnu

2018. gada 23. februāris 00:00

473

Smiltenes ugunsdzēsēji gaida jauno automašīnu

Apritējis vairāk nekā pusgads, kopš tika atklāts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes posteņa jaunuzbūvētais ugunsdzēsības depo Rūpniecības ielā 2.

Pēc gadiem ilgas mitināšanās vecās depo ēkas šaurībā ugunsdzēsēji glābēji nu jau ir apraduši ar plašumu jaunajā divstāvu ēkā, kur viņiem nodrošināti mūsdienu darba specifikai (tai skaitā dežūrmaiņām) atbilstoši darba apstākļi: administrācijas, apmācību un atpūtas telpas, garāžas bloks ar novietni (četriem boksiem) ugunsdzēsības automobiļiem, speciālo automobiļu apkopes zona un mazgātava, tornis šļūteņu žāvēšanai un vēl daudz kas cits, kā vecajā depo nebija, bet kas tagad ir un ievērojami atvieglo ugunsdzēsēju glābēju darbu.

Taču ar to vēl viss nav beidzies. Šogad VUGD Smiltenes postenis saņems solīto pavisam jaunu specializēto ugunsdzēsības automobili – autocisternu “MAN” ar ūdenstilpni septiņām tonnām ūdens. Ņemot vērā Smiltenes novada specifiku un vajadzības, piemēram, lielo kokapstrādes uzņēmumu īpatsvaru novada uzņēmējdarbības sektorā, šāds specializētais transportlīdzeklis Smiltenes iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Par to, tāpat arī par citām aktualitātēm ugunsdzēsībā un glābšanā intervijā “Ziemeļlatvijai” stāsta VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas Smiltenes posteņa komandieris Renārs Žeļezkins. Šajā amatā viņš ir kopš 2017. gada jūnija nogales, jau ir iestrādājies jaunajā amatā un iepazinis situāciju Smiltenes novadā.

Arī posteņa komandieris, tāpat kā pārējie posteņa ugunsdzēsēji glābēji (pavisam viņu ir 13, un vakanču Smiltenes postenī vairs nav) gaida, kad saņems jauno specializēto autocisternu.

Renārs Žeļezkins: - Mašīnu šobrīd komplektē. Ir jau skaidri zināms, kāda tā būs, - pavisam jauna un ar modernāko aprīkojumu ugunsdzēsības un glābšanas darbiem. Parasti autocisternas ir ar ūdenstilpni aptuveni trijām tonnām, bet mūsu postenis saņems autocisternu ar vairāk nekā divas reizes lielāku ūdenstilpnes ietilpību - septiņām tonnām. Tas ir liels pluss, jo ne visur, ierodoties ugunsgrēka vietā, ir iespējams piekļūt dabiskajām ūdenstilpēm un papildināt ūdens krājumus. Taču jau pašā sākumā, dzēšot ugunsgrēku, ir nepieciešams lielākais ūdens daudzums. Tagad tas būs nodrošināts. Tad vēl jaunais ugunsdzēsības automobilis būs ar trīs velkošajiem tiltiem, kas nozīmē labāku caurejamību. Varēsim izbraukt arī pa ne tik labiem ceļiem.

- Cik specializēto transportlīdzekļu šobrīd ir VUGD Smiltenes posteņa rīcībā?

- Šobrīd divi, kas ir darba kārtībā: 1978. gada izlaiduma ZIL 131 un 1990. gada izlaiduma ZIL 130. Visticamāk, divas autocisternas mūsu posteņa rīcībā paliks arī pēc autoparka nomaiņas. Ar vienu mašīnu izbrauksim uz notikumiem, bet otra būs rezervei, ja dežūrmaiņai jāizbrauc uz ugunsgrēku laikā, kad pirmā maiņa jau dzēš citu ugunsgrēku, vai arī tad, ja pirmajai mašīnai ir tehniskas problēmas. No Rīgas esam saņēmuši 1999. gada izlaiduma “Iveco” specializēto autocisternu, kas gaida savu kārtu uz remontu. Kad mašīna tiks salabota, iespējams, tieši tā mūsu postenim paliks kā rezerves specializētais transportlīdzeklis.

- Kā esat iejutušies Smiltenes depo jaunajā ēkā? Tā ir tik plaša, ar tik daudzām telpām, ka šķiet, iesākumā var pat apmaldīties, meklējot īsto telpu.

- Sākumā tiešām bija grūtāk pierast, bet nu jau esam iejutušies labi. Lielākais ieguvums manā skatījumā ir garāža ar četriem boksiem un automazgātava, jo vecajā depo ēkā garāžas platība bija ļoti maza. Tagad visas mašīnas stāv siltumā. Varam tās iekštelpās (automazgātavā – redakcijas piezīme) nomazgāt un veikt apkopi. Arī ugunsdzēsējiem glābējiem jaunajā depo ir radīti labi apstākļi. Mums ir pat svaru zāle, kurā trenējamies, lai uzturētu sevi fiziskā formā. Ir arī pirts (sauna), kur ugunsdzēsēji glābēji var relaksēties un sasildīties pēc ugunsgrēku dzēšanas zemas temperatūras apstākļos. Šā pusgada laikā esam uzņēmuši daudz ekskursantu, kuri vēlas redzēt jauno depo. Labprāt ekskursijās uzņemam skolēnus, tikai tad iepriekš jāsazinās ar mani. Izrādīsim arī mūsu pašu gadu gaitā savākto ugunsdzēsības vēstures ekspozīciju, ko tagad varam uzskatāmi izvietot vienā no depo telpām. Tur ir gan, piemēram, Smiltenes brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības karogs, gan brīvprātīgā ugunsdzēsēja formas tērps, gan ar roku darbināma ugunsgrēka trauksmes sirēna, gan vecas fotogrāfijas. Ir arī mācību (prevencijas) klase, kurā ir izdales materiāli par ugunsdrošību un citām VUGD aktualitātēm.

- Cik noslogots VUGD Smiltenes postenim bijis aizvadītais 2017. gads?

- Pavisam esam izbraukuši 388 reizes, taču tās visas nav bijušas ar notikumiem saistītas, lielākā daļa izbraukumu bijuši uz mācībām - pavisam 222 reizes. Tas ir pozitīvi vērtējams, turklāt šis skaitlis aug. Attīstāmies un mācāmies vairāk. Mācības notiek gan ūdenstilpēs, gan uzņēmumos - pārsvarā tādos, kas ir paaugstinātas sarežģītības objekti, lai varam labāk reaģēt, ja tiešām notiek reāla ugunsnelaime. Uz ugunsgrēkiem 2017. gadā izbraucām 66 reizes, uz glābšanas darbiem - 36. Savukārt 14 izsaukumi bija maldinājumi. Mūsu novadā pagājušajā gadā bija arī 17 kūlas ugunsgrēki. Cerēsim, ka šopavasar kūlas ugunsgrēku skaitam būs tendence samazināties. Atgādināšu, ka attiecībā uz kūlas ugunsgrēkiem spēkā ir tāda pati administratīvā atbildība, kā par ugunsdrošības prasību neievērošanu. Kūlas ugunsgrēks ir postošs ne tikai dabai, bet tas var arī izplatīties uz tuvumā esošajām ēkām, mežiem, un nelaime var kļūt daudz lielāka, nekā sākumā šķita.

Pozitīvi ir tas, ka mūsu novadā ugunsgrēkos aizvadītajā gadā nav bijis neviena bojāgājušā. Analizējot statistiku valsts mērogā par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem, lielākoties visi gadījumi ir saistīti ar neuzmanīgu rīcību ar uguni. Tā ir vai nu nezināšana, vai neuzmanība, dažkārt arī pārgalvība, kas noved pie traģiskām sekām. Taču lielu daļu ugunsgrēku varēja arī novērst, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori. Ja tie būtu bijuši, tad pastāv liela iespējamība, ka nelaimes nebūtu notikušas.

- Kā iesācies šis 2018. gads Smiltenes novadā ugunsdrošības jomā?

- Salīdzinoši mierīgi. Līdz šim esam izbraukuši uz trijiem ugunsgrēkiem un astoņiem glābšanas darbiem. Glābjam ne tikai cilvēkus, bet arī dzīvniekus. Piemēram, nesen bija izsaukums uz Launkalnes pagastu, kur, ņemot palīgā izbīdāmās kāpnes, ugunsdzēsēji glābēji no koka nocēla kaķi, kurš, pēc saimnieces teiktā, tajā sēdējis jau otro dienu. Aizvadītā gada nogalē izglābām suni, kurš bija ielūzis ledū Klievezerā, Smiltenē. Ugunsdzēsēji glābēji saģērbās hidrotērpos, ar glābšanas dēļa palīdzību aizpeldēja līdz sunim un dabūja viņu krastā.

Runājot kopumā un atskatoties arī uz aizvadīto gadu, jāteic, ka aukstajā laikā pieaug izsaukumu skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju, it īpaši tie ir netīrīti dūmvadi, kuros aizdegas sodrēji, kā arī bojātas apkures ierīces vai to nepareiza lietošana. Piemēram, bijuši gadījumi, kad dzirkstele no krāsns iekritusi malkā, kas novietota tuvu krāsns durtiņām. Katru gadu valstī tiek reģistrēti vairāk nekā 500 gadījumu, kad māju dūmvados deg sodrēji. Atgādinām, ka netīrīts skurstenis ir bīstams, un aicinām iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus, jo statistika rāda, ka Latvijā katrs desmitais ugunsgrēks izceļas bojātas apkures sistēmas vai nepareizas tās ekspluatācijas dēļ.

Piebildīšu to, ka Smiltenes novadā ir ļoti daudz uzņēmumu, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Jau esmu tos visus pārbaudījis, un varu teikt, ka ir tendence uzlaboties ugunsdrošībai šajā jomā. Galvenie riski galvenokārt ir cilvēku kļūdas, nezināšana, kā pareizāk būtu risināt konkrēto ugunsdrošības jautājumu. Tāpēc cenšos konsultēt un palīdzēt rast uzņēmumiem piemērotākos risinājumus.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes ugunsdzēsēji gaida jauno automašīnu

Kategorijas