Negadījumu līkne kāpj augšup; autovadītāji, esiet uzmanīgi!

2018. gada 27. februāris 00:00

863

Negadījumu līkne kāpj augšup; autovadītāji, esiet uzmanīgi!

Autovadītāji, esiet uzmanīgāki uz ceļa, – jūs uz tā neesat vieni! Tā brīdina Valsts policija, jo Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirknī (Smiltenes, Valkas, Strenču novados) reģistrētā statistika par ceļu satiksmes negadījumiem šā gada pirmajos mēnešos veido augšupejošu līkni, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gada sākumā.

Aizvadītajā 2017. gadā no 1. janvāra līdz 23. februārim Valsts policijas Valkas iecirknī bija reģistrēts 21 ceļu satiksmes negadījums, tai skaitā trīs avārijas, kurās kopā cietušas trīs personas, bet šogad attiecīgajā laika periodā Valkas, Smiltenes un Strenču novados situācija ir drūmāka.

Valsts policija reģistrējusi jau 29 avārijas, no tām 10 ar cietušajiem – pavisam 12 cilvēkiem.

Iemesli šiem ceļu satiksmes negadījumiem ir dažādi. Taču Valsts policija norāda vēl uz kādu augšupejošu līkni jeb riska faktoru ceļu satiksmē. Šā gada sākumā (līdz 23. februārim) Valkas iecirknī sastādīti 403 administratīvā pārkāpuma protokoli par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu (2017. gadā attiecīgajā laika periodā – 307). Šī tendence liek aizdomāties, jo autovadītāji sākuši joņot pat ziemā, kad ceļi apledo un apsnieg.

“Tāpat statistika liek aizdomāties un izdarīt secinājumus arī par pareizu ātruma izvēli un manevru drošību, pirms pārkārtojamies braukšanas joslās, apdzenam vai nogriežamies,” uzsver smiltenietis Vilnis Būce, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors.

Par to un citām aktualitātēm Valsts policijas darbā attiecībā uz ceļu satiksmi, kas jāzina arī autovadītājiem, Vilnis Būce stāsta intervijā “Ziemeļlatvijai”, arī piemin visā Latvijā no 12. līdz 18. februārim rīkoto reidu, kura laikā Valsts policijas darbinieki pārbaudīja transportlīdzekļu riepu protektora atbilstību likumā noteiktajām prasībām.

Vilnis Būce: - Latvijas likumdošana nosaka, ka minimālais pieļaujamais protektora dziļums vasaras riepām ir 1,6 milimetri, savukārt ziemas riepām – četri milimetri. Reida laikā Valkas iecirkņa teritorijā tika pārbaudītas 79 automašīnas un tika konstatēti četri pārkāpumi. Tātad četri cilvēki bija mēģinājuši ietaupīt un braukt ar riepām, kuru protektora dziļums ir neatbilstošs normatīvo aktu prasībām (plikām vai gandrīz plikām riepām). Tad ir jautājums, uz ko šeit ir mēģināts taupīt. Ja notiek ceļu satiksmes negadījums un protektora dziļums ir mazāks, nekā to nosaka normatīvie akti, visticamāk, pēc tam autovadītājam būs jāatlīdzina skāde tikai tāpēc, ka pažēlojis pārsimts eiro, lai nopirktu jaunas riepas. Protams, mūsdienu dzīve ir pietiekami dārga, taču mēs neesam vieni uz ceļa. Es pat pieļauju, ka šie četri reģistrētie pārkāpumi ir tikai aisberga redzamā daļa, jo visus transportlīdzekļus pārbaudīt fiziski nav iespējams. Ideāli būtu, ja tādi pārkāpumi vispār netiktu konstatēti.

- Ziema jau tā autovadītājiem nav tas patīkamākais laiks braukšanai, it īpaši ar tik lielu salu, kāds vērojams tagad, kad no rīta autovadītājs nevar būt drošs, vai iedarbinās mašīnu, ja vien tā nestāv apsildāmā garāžā.

- Šādos laikapstākļos ir kāda problēma, ko esmu novērojis Smiltenē. Saprotu, ka ir auksts laiks, visiem salst, bet arī mašīnai salst. Pirms sāksim braukt, tomēr vajag iedarbināt motoru, pāris minūtes to padarbināt un atkausēt vējstiklu. Esmu uz ceļa redzējis automašīnas, kurām priekšējais vējstikls labākajā gadījumā ir maza lūciņa. Cienīsim cits citu! Mēs nebraucam ar tankiem. Aizsalis automašīnas logs ierobežo redzamību. Pats no rītiem Smiltenē pie krustojumiem esmu novērojis “korķus”, kas veidojas arī tāpēc, ka cilvēks brauc ar mašīnu, kurai aizsaluši logi, un vadītājs līdz ar to nav pārliecināts, kur brauc. Tāpat, ja snieg, tad pirms braukšanas notīrīsim lukturus, lai citi autovadītāji redz, kur gribam nogriezties.

Ir vēl kāda problēma, un te es gribu mest akmeni ceļu uzturētāju dārziņā. Smiltenē ir sabīdīti sniega vaļņi gan pie gājēju pārejas netālu no Daugavas un Krāsotāju ielas krustojuma (pie bijušās “Zemnieksētas”), gan pilsētas centrā pie gājēju pārejas netālu no tirdzniecības centra “Centrs”.

Ja braucot redzi, ka cilvēks tuvojas gājēju pārejai, tu jau sāc samazināt ātrumu, bet ko darīt tad, ja pēkšņi uz gājēju pārejas iznāk augumā mazs cilvēks, iznāk bērns, kuru pirms tam aiz sniega vaļņiem neredzi? Nezinu, kurš ir atbildīgs šajā konkrētajā situācijā, taču abās vietās sniega vaļņus vajadzētu novākt. Varbūt mēs tā paglābsim kādu cilvēku. Es saprotu, ka tas maksā naudu, bet mēs maksājam nodokļus. Un kas ir svarīgāks – nauda vai cilvēks?

- Dažviet Smiltenē veidojas vēl citas ceļu satiksmē bīstamas situācijas. Tādas ir ielās, kuru malās nav izbūvētas ietves, bet uz nomalēm ir sastumts sniegs, tāpēc gājēji iet pa ceļa braucamo daļu. Jāteic paldies gan pašvaldībai, gan ceļu uzturētājiem, kuri operatīvi noreaģēja par bīstamo situāciju Dārza ielas posmā, un jācer, ka arī turpmāk sniegu tur tīrīs platākā joslā.

- Pēc snigšanas esmu novērojis Smiltenē kādu pat absurdu skatu. Tehnika nošķūrē ielas braucamo daļu, pēc tam sētnieks tīra ietvi un met sniegu atpakaļ uz braucamās daļas. Ielas Smiltenē pēc rekonstrukcijas ir šauras. Droši vien sniegs bija jāved projām, nevis jānostumj malā. Taču jebkurā situācijā gribu atgādināt autovadītājiem, ka pilsētā atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, taču tas nenozīmē, ka ar tādu ātrumu ir jābrauc. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzekļa vadītājam ir jārūpējas, lai netiktu apdraudēti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, proti, gājēji un velosipēdu vadītāji, un jāizvēlas piemērots braukšanas ātrums, pat mazāks par atļautajiem 50 kilometriem stundā, ja tas ir nepieciešams.

- Varbūt ikdienas darbā esat saskāries ar situācijām, kas prasa plašāku izskaidrojumu autovadītājiem, piemēram, grozījumiem normatīvajos aktos?

- Tas gan nav jaunums, tomēr nākas secināt, ka visito nezina. Daudzus autovadītājus, kuri ir iesaistīti ceļu satiksmes negadījumā, izbrīna fakts, ka Valsts policijas darbinieki anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē jeb tā saukto skati un dara to arī tad, ja autovadītājs nav izraisījis avāriju, bet ir tajā iekļuvis citas personas vainas dēļ. 2015. gada 13. oktobrī spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 583, kas nosaka kārtību, kādā Valsts policija ceļu satiksmes negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Valsts policijas darbinieks negadījuma vietā izvērtē sekas, lai konstatētu, vai negadījumā iesaistītam transportlīdzeklim nav vismaz viens no tādiem bojājumiem, kas var būtiski ietekmēt ceļu satiksmes drošību. Skate tiek anulēta šādos gadījumos: transportlīdzeklim apgāžoties vai pēc saņemtā trieciena; ja radies transportlīdzekļa rāmja, virsbūves (kabīnes), kravas tilpnes vai nesošo elementu (tajā skaitā jumta, jumta sastatnes un/vai sliekšņa lūzums, izlūzums vai deformācija, kā dēļ nevar atvērt un/vai aizvērt kādas no sānu durvīm, vai izjaukta priekšējās vai aizmugurējās ass riteņu ģeometrija, kā rezultātā kāds no riteņiem piespiests pie virsbūves vai nolauzts; ja sadalījies transportlīdzekļa rāmis vai virsbūve, vai no transportlīdzekļa atdalījies motors; ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, ir mehāniski bojājis transportlīdzekļa jumtu vai jumta statnes; ja transportlīdzeklim izdedzis salons vai motortelpa.

Konstatējot minētos bojājumus, Valsts policijas darbinieks mutvārdos izdod administratīvo aktu par atļaujas anulēšanu, ar tehniskiem līdzekļiem (fotoierīcēm) fiksē transportlīdzekļa bojājumu, noņem un iznīcina transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates uzlīmi (ja tas iespējams), par ko izdara atbilstošu ierakstu negadījuma reģistrēšanas protokolā, un paziņo par to transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam. Šie noteikumi ir ļoti pareizi, lai mazinātu “zārkus uz riteņiem”. Būsim godīgi, - ja automašīna ir pietiekami daudz cietusi negadījumā, ir gadījumi, kad to arī neatjauno tādā tehniskajā stāvoklī, lai transportlīdzeklis droši iekļautos kopējā satiksmes plūsmā. Tad vēl ir “pussodi”.

- Kas tie tādi?

- Cilvēki dzirdējuši, bet īsti neizprot, ko nozīmē tā saucamie pussodi vai nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 276.1 pantā, un kādos gadījumos policijas darbinieki var, konstatējot administratīvo pārkāpumu, šo pussodu piemērot. Personu var nosacīti daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas, ja, piemēram, viņa ir atzinusi savu vainu un piekrīt lēmumam par naudas soda uzlikšanu un ja viņa gada laikā jau nav bijusi nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas. Jāņem vērā vēl kāds būtisks apstāklis. Piemērojot nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, administratīvi sodītajai personai naudas sods jeb pussods jāsamaksā 15 dienu laikā. Ja nosacījums netiek izpildīts, uzliktais naudas sods maksājams pilnā apmērā. Vēl gribu uzsvērt, ka policijas darbinieki nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas var arī nepiemērot, ja, izvērtējuši administratīvā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību un citus apstākļus, kam ir nozīme lietā, atzīst, ka nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas nav piemērota taisnīga sodošā mērķa sasniegšanai. Mans uzskats ir tāds, ka pussodi netiks piemēroti tiem autovadītājiem, kuru izdarītie pārkāpumi tiek fiksēti izglītības iestāžu tuvumā. It īpaši tas attiecas uz vietējiem iedzīvotājiem, kuri ļoti labi zina, kur atrodas izglītības iestādes. To tuvumā ir nevis “jāskrien”, bet jābrauc pietiekami uzmanīgi, jo bērni savas domas maina sekundes laikā, arī par to, uz kuru pusi iet – pa labi vai pa kreisi.

- Kāda tendence šā gada sākumā ir vērojama ar dzērājšoferiem?

- Šāgada sākumā līdz 23. februārim esam apturējuši astoņus šādus pārkāpējus, bet 2017. gadā attiecīgajā laika posmā – 10. Alkohola lietošana un pēc tam sēšanās pie stūres ir nesavienojamas lietas, un jācer, ka to sapratīs arvien vairāk cilvēku. Vēl visi autovadītāji, ko pats esmu novērojis, joprojām nav sapratuši, ka ir bīstami vienlaicīgi runāt pa mobilo tālruni un vadīt automašīnu, jo tas novērš uzmanību no ceļa. Būsim pietiekami atbildīgi pie stūres, vadot mašīnu, jo mēs uz ceļa neesam vieni! Pēc statistikas datiem, ikviens vadītājs reizi 10 gados Latvijā ir iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā vai to izraisa, un visas sabiedrības interesēs ir, lai šis skaitlis samazinātos. Tāpat ir ieteikums - pirms dodamies savās ikdienas gaitās ar automašīnu, notīrām uz automašīnas uzsnigušo sniegu, atkausējam logus labākai redzamībai, piesprādzējamies paši un sekojam, lai piesprādzējas arī pasažieri, un lai vienmēr laimīgs ceļš!

Valsts policijas Valkas iecirknis

(Smiltenes, Valkas, Strenču novadi)

Reģistrētie ceļu satiksmes

negadījumi

2018. gads (01.01.-23.02)

29, tai skaitā 10 avārijas ar 12 cietušajiem

2017. gads (01.01.-23.02)

21, tai skaitā 3 avārijas ar 3 cietušajiem

Sastādītie protokoli par atļautā

braukšanas ātruma pārsniegšanu

2018. gads (01.01.-23.02)

403 protokoli

2017. gads (01.01.-23.02)

307 protokoli

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Negadījumu līkne kāpj augšup; autovadītāji, esiet uzmanīgi!

Kategorijas