Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Der zināt!

Liene Andersone-Kolosova

2018. gada 27. februāris 00:00

50
Der zināt!

Kas būtu jāzina par alternatīvajiem ne-dzīvnieku izcelsmes pieniem, kas gatavoti no augu valsts produktiem?

Govs un kazas pienam mūsdienās pieejamas vairākas alternatīvas, turklāt citādākos pienus var iegādāties ne tikai veikalos, bet arī pagatavot mājās pats.

Dzīvnieku ražotajiem pieniem un produktiem alternatīvas radušās līdz ar dažādu alerģiju izplatīšanos, īpaši laktozes un tajā esošo citu baktēriju nepanesības dēļ. Otrkārt, no augiem gatavoti pieni ir iemīļoti veģetāriešu un vegānu vidū. Tā kā bez-dzīvnieku valsts produktu dzīvesveida piekritēju skaits arvien pieaug, pārtikas tehnoloģija un zinātne meklē aizvien jaunus veidus un iespējas paplašināt oriģinālu produktu pieejamību. 

Zināmākais piens ir gatavots no sojas, kurā ir maz tauku un vispār nav holesterīna. Sojas pienā parasti ir daudz citu vērtīgu uzturvielu, vit-amīnu un minerālvielu.

No mandelēm gatavotu pienu iesaka cilvēkiem, kuri vēlas rūpēties par savas sirds veselību. Tas arī nesatur holesterīnu, tajā ir maz proteīna, bet to bagātina ar D vitamīnu un kalciju. Piens satur arī taukskābju veidus, kas var pazemināt holesterīna līmeni asinīs, mazināt iekaisumus un uzlabot smadzeņu darbību. 

Kaņepju piens garšo līdzīgi mandeļu produktam un ir piemērots cilvēkiem, kuri nepanes laktozi vai ir alerģiski pret sojas produktiem. Tas satur vērtīgās omega taukskābes, ir vērtīgs magnija un kalcija avots.

Kokosriekstu pienu izmanto kafijas saldināšanai, biezputrām un brokastu pārslām. Speciālisti ir novērojuši, ka kultūrās, kurās uzturā lieto daudz kokosriekstu, neslimo ar sirds slimībām. Taču tas nav ieteicams cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Kokosriekstu produkti satur daudz piesātināto tauku.

Rīsu piens satur tikpat daudz kalcija, cik govs piens, tā sastāvā ir daudz ogļhidrātu, bet tajā ir ļoti maz proteīna, nav holesterīna un slikto tauku. Taču šis piens var veicināt sirds slimību rašanos. 

Svarīgākais visiem augu valsts pieniem, kas gādāti veikalā, ir skatīties sastāvu – lai nav pievienoti saldinātāji. Tādēļ ieteicams, ja vēlas sekot līdzi produkta kvalitātei, ir gatavot pienu mājās. Jāiegādājas attiecīgie produkti, tie jāsamaļ un jāpievieno remdens ūdens, tad jāizkāš un jāizfiltrē no biezumiem.

Kā kļūt par brīvprātīgā darba veicēju nevalstiskajās organizācijās un sociālajās, mākslas, izglītības un kultūras iestādēs?

Brīvprātīgais darbs ir sava brīvā laika, spēju un prasmju ieguldījums, kā arī pieredzes papildināšana un savas labās gribas realizēšana sabiedriski lietderīgiem mērķiem. Tas ir darbs bez atlīdzības vai pakalpojumu sniegšana, ko citas personas vai sabiedrības interesēs veic fiziska persona, nestājoties ar organizāciju darba tiesiskās attiecībās, ko nosaka Biedrību un nodibinājumu likums. 

Visā pasaulē, īpaši bagātajās un attīstītajās valstīs, brīvprātīgais darbs ir atzīts un iecienīts veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un pārveido, uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti. Ļoti daudz strādājošo pēc sava darbalaika izvēlas brīvprātīgo darbu, pāris stundas veltot sevi labdarības veikalu pārdevēju pienākumiem, iesaistoties organizācijās, rīkojot pasākumus vai arī, piemēram, ejot strādāt slimnīcās, pansionātos, izglītības iestādēs kā atbalstošais personāls.

Par brīvprātīgo var kļūt ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, rases, tautības vai reliģiskās piederības. 

Lai uzzinātu, kur iedzīvotājs var iesaistīties ar mērķi palīdzēt, jāinteresējas vietējās biedrībās, organizācijās un iestādēs. Piemēram, tagad brīvprātīgos ar Labklājības un Veselības ministrijas starpniecību meklē bērnu sociālās aprūpes centriem. Aktuālākās brīvprātīgā darba vakances var apskatīt arī mājaslapā “Brīvprātīgajiem.lv”. 

Cilvēki, kuriem ir ambiciozāki mērķi, vēlmes un iespējas, var doties arī brīvprātīgajā darbā uz ārvalstīm, pavadot ilgāku termiņu, par to saņemot stipendiju dzīvošanai prombūtnē un vajadzību segšanai. 

Latvijā pēdējos gadus populārs un visiem pieejams brīvprātīgā darba veids ir strādāšana dzīvnieku patversmēs, vedot dzīvniekus pastaigās, tīrot būrus un voljerus.

Kādos gadījumos un amatos nepieciešama augstākā izglītība?

Latvijā var iegūt bakalaura, maģistra un doktora grādu. Kādos gadījumos un profesijās, amatos, kā arī kāda statusa iestādēs (valsts, pašvaldības, privātajās) ir nepieciešams bakalaura grāds, kad – maģistra grāds un doktora grāds? Vai zinātniskais grāds studentam, kurš nākotnē būs maģistrs vai doktors, dod kādas priekšrocības darba tirgū? 


Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas Augtākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece 

Diāna Laipniece.

Nepieciešamo izglītību konkrētajai profesijai vai darba pildīšanai nosaka darba devējs, īpaši jau privātā sektora uzņēmumos un iestādēs. Kādu izglītības līmeni darba devējs pieprasa saviem darbiniekiem, ir atkarīgs tikai un vienīgi no viņa.

Savukārt valsts iestādēs darbiniekiem, speciālistiem nepieciešamā augstākā izglītība noteikta ar Civillikumu. Tas pats attiecas arī uz pašvaldību iestāžu speciālistiem. Taču ne visiem speciālistiem obligāti nepieciešama augstākā izglītība. Nepieciešamais augstākās izglītības līmenis un kvalifikācija noteikta medicīnas darbiniekiem un jūrniekiem.

Pastāv uzskats – jo augstāka izglītība, jo mazāk jāuztraucas par bezdarbu. Taču augstākās izglītības ieguve ir paša cilvēka izvēle. Lai strādātu akadēmiskos amatos valsts augstākās izglītības iestādēs vai pētniecībā, jo īpaši medicīnas jomā, ir vajadzīgs doktora grāds. Doktori visbiežāk pēc tam kļūst par profesoriem. 

Maģistra grāds ir pārejas posms no bakalaura ceļā uz doktorantūru. Ar maģistra grādu augstākās izglītības iestādēs var strādāt kā asistents vai lektors, bet nekad maģistrs nevarēs būt profesors vai ieņemt augstāku amatu, ja nebūs iegūta atbilstoša izglītība.

Bakalaura studiju programmām Latvijā studiju ilgums ir trīs vai četri gadi – tas atkarīgs, vai ir iekļauta prakse vai ne. Parasti akadēmiskais bakalaurs, kur apgūta teorija, ilgst trīs gadus un visbiežāk prakse nav iekļauta, bet četrgadīgajās pro­grammās klāt nāk obligātā prakse un var iegūt profesionālo bakalaura grādu.