Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīvei siltumu sniedz labdarības darbs

Sarmīte Ozola

2018. gada 2. marts 00:00

15
Dzīvei siltumu  sniedz labdarības darbs

Satikties, aprunāties, pabūt siltumā un divas reizes nedēļā nobaudīt siltu ēdienu, to, ītenojot labdarības projektus, jau vairāk nekā 20 gadus Smiltenē trūcīgajiem un vientuļajiem pensionāriem savā dievnamā nodrošina baptistu draudze.


Otrdien zupas virtuvē saimnieces bija sarūpējušas sātīgu sēņu zupu un saldajā – uz kaltēto augļu ķīseļa rotājās apetīti rosinoša putukrējuma “saliņa”. Maltītes baudītājus šķīvjos uz galda gaidīja arī rūpīgi sagatavotas sviestmaizes. “Produktus mēs sagādājam, pateicoties ziedotāju atbalstam. Zemnieki atvēl dārzeņus, augļus, ogas. To, kas pietrūkst, iegādājamies veikalā par draudzes atvēlētajiem ziedojumiem,” stāsta draudzes priekšniece Antra Ķikute. Šogad finansiālu palīdzību apsolījusi arī Smiltenes novada pašvaldība. 

Ik nedēļu otrdienās un piektdienās zupas virtuvi apmeklē vidēji 20 sirmgalvji, lielākoties no tuvākās apkārtnes. Tiem, kuri paši nevar atnākt, kā arī pagastu vientuļajiem ļaudīm, siltu maltīti palīdz nogādāt Samariešu apvienības aktīvisti.   

Savulaik šīs labdarības akcijas viena no iniciatorēm bija smilteniete Ruta Miķelsone jeb Rutiņa, kā joprojām viņu dēvē draudzē. Kopš viņa devusies mūžībā, darbu turpina Antra, kura uzsver, ka principi palikuši nemainīgi – palīdzēt tiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ dzīvē nākas iztikt ar mazumiņu. Viņa arī uzsver, ka tiem, kuriem baptistu draudze palīdz, nebūt nav jābūt šīs ticības cilvēkiem. Vienīgais nosacījums –  jārūpējas par savu ikdienas higiēnu, lai pie galda varētu sēsties sakopušies.

Tam, ka vairumam cilvēku materiālais stāvoklis un dzīves līmenis nepaaugstinās, bet, gluži pretēji, arvien vairāk sirmgalvju slīgst nabadzībā, pierādījums ir arī zupas virtuves pakalpojumu izmantotāju skaita palielināšanās. Pēdējo trīs gadu laikā tas dubultojies. Sezona, kad cilvēkiem ir grūtāk ar iztikšanu, ilgst no oktobra līdz aprīļa beigām. Tiklīdz sākas mazdārziņu laiks, tie, kuriem veselība atļauj, paši rūpējas par atspaidu savam nelielajam budžetam.

“Ziemeļlatvijas” uzrunātie sirmgalvji velta pateicības vārdus maltītes sarūpētājiem un atzīst, ka ne mazāk svarīga ir attieksme, kas silda tikpat labi kā sātīgais zupas malks. “Mēs neprasām nekādus dokumentus, bet palīdzam tiem, kuriem tas nepieciešams. Ir daudzi cilvēki, kuri dzīvo vieni un mājās negatavo siltu ēdienu. Pabarojam viņus un tiem, kuri vēlas, iedodam arī līdzi uz mājām, lai ir ko uzsildīt nākamajā dienā,” paskaidro A. Ķikute.  

Par ēdiena pagatavošanu rūpējas divas saimnieces – Gundega Liepiņa un Anita Rīdere. Ja darba vairāk vai kāda no viņām nevar ierasties, tad aicina palīgus, jo vienai, lai visu paspētu, darbu apjoms ir liels. Arī produkti katrai ēdienreizei ir jāsagādā atsevišķi, jo telpas ir nelielas un nav iespēju veidot uzkrājumus. Jāpiebilst, ka liels atspaids, lai tās iekārtotu mājīgas un ērtas, bija projekts, kas īstenots ar Borisa un Ināras Teterevu fonda finansiālu atbalstu.

“Katram vajag mēģināt palīdzēt citiem. Var jau pateikt, ka man pašam nekā nav, bet tomēr katram cilvēkam došana ir svarīgākais, jo tas viss atnāk atpakaļ,” savu dzīves filosofiju sarunas noslēgumā atklāj Antra Ķikute.