Vai pilsētas centrā blakus dzīvojamajām mājām jāmazgā automašīnas?

2019. gada 6. marts 12:33

2034

Vai pilsētas centrā blakus dzīvojamajām mājām jāmazgā automašīnas?

Vai smilteniešiem to vajag? Tādu jautājumu vietējai pašvaldībai un sabiedrībai uzdod vairāki Smiltenes pilsētas iedzīvotāji, kuru mājām tuvumā (uz Smiltenes novada domei piederoša neapbūvēta zemes gabala pie Daugavas un Kalēju ielas krustojuma) ir plānots būvēt vaļēja tipa pašapkalpošanās automazgātavu.

Aktīvākie protestētāji aicina arī citus smilteniešus izteikt savu viedokli šobrīd notiekošajā publiskajā apspriešanā. Tāpat viņi lūgs sava novada būvvaldi pirms būvatļaujas izsniegšanas ņemt vērā virkni iespējamo negatīvo faktoru attiecībā uz to, kā vaļēja tipa pašapkalpošanās automazgātava uz slikto pusi var ietekmēt cilvēku dzīves kvalitāti šāda objekta tuvumā, un attiecīgi arī lūgs neizsniegt būvatļauju.

Bažas raisa valcēniešu pieredze
Protestētāji nosauc konkrētus negatīvos faktorus un tos pamato, balstoties uz pašu veikto Valkas iedzīvotāju aptauju, kuru mājām tuvumā ir un jau darbojas vaļēja tipa automazgātavas (Rīgas ielas malā un bijušajā stāvlaukumā netālu no Semināra ielas).
Turklāt viena pašapkalpošanās automazgātava Smiltenē jau ir (Rūpniecības ielā), tad kāpēc pašvaldībai jāsabojā dzīve saviem iedzīvotājiem, ļaujot cita novada uzņēmumam būvēt automazgātavu dzīvojamo māju tuvumā un iznomājot savu zemi šādam mērķim?
Jau pirms gada “Ziemeļlatvija” informēja sabiedrību par to, ka Smiltenē, blakus Daugavas un Kalēju ielas krustojumam, uz pašvaldībai piederošas zemes netālu no dzīvojamajām mājām tiks būvēta pašapkalpošanās automazgātava (zemi pašvaldība iznomājusi Mārupes novada uzņēmumam “CWP”). Šobrīd process ir pavirzījies lielu soli uz priekšu.
Smiltenes novada būvvalde sarīkojusi publisko apspriešanu būvniecības iecerei “Pašapkalpošanās automazgātavas jaunbūve Kalēju ielā 8, Smiltenē” un aicina iedzīvotājus tajā piedalīties un izteikt savus viedokļus līdz 12. martam.
Būvniecības iecerē norādīts, ka uz zemes gabala Kalēju ielā 8 paredzēts izbūvēt vaļēja tipa augstspiediena pašapkalpošanās automazgātavu ar trijām mazgāšanas vietām, divus stacionārus putekļu sūcējus un atkritumu konteinera nojumi. Būvapjoms tiks veidots kā vaļēja tipa bokss bez vārtiem vai durvīm. Teritoriju nav paredzēts iežogot. Tajā paredzēts arī stāvlaukums piecām automašīnām.
Ar protesta iesniegumu pret šādas automazgātavas atrašanos daudzdzīvokļu un individuālo māju tiešā tuvumā būvvaldē grasās vērsties, iespējams, pat vairāk nekā 40 iedzīvotāju no apkārtnes dzīvojamajām mājām Daugavas, Kalēju un Audēju ielā un lūgt neizsniegt būvatļauju Mārupes novada uzņēmuma “CWP” ierosinātajai automazgātavas būvniecībai Smiltenē. Vēstuli parakstījušie cilvēki iebilst pret viņu dzīves kvalitātes un veselības iespējamo pasliktināšanos, ja šāds objekts (vaļēja tipa automazgātava) reāli uzsāktu darbu.
Iesniegumā būvvalde aicināta ņemt vērā arī to, ka 24 dzīvokļu mājas Daugavas ielā 7a iedzīvotāji šobrīd nevar izteikt savu viedokli (reāli iedzīvotāju šajā namā vēl nemaz nav). Proti, automazgātavas būve plānota uz zemes gabala, kam pretī, Kalēju ielas pusē, atrodas daudzstāvu mājas jaunbūve (pašvaldības kapitālsabiedrības “Smiltenes NKUP” īpašums). Šobrīd notiek būvdarbi, lai namu pabeigtu un pēc tam dzīvokļus piedāvātu īrēt iedzīvotājiem, par prioritāti nosakot Smiltenes novadam nepieciešamos speciālistus un viņu ģimenes.
Smiltenes novada būvvaldei sagatavotajā iesniegumā iedzīvotāji uzsver vairākus faktorus, kas viņus var negatīvi ietekmēt, ja automazgātava atradīsies Kalēju ielā 8. Līdz šādiem secinājumiem viņi nonākuši, uzklausot vairāku valcēniešu viedokļus, kuri dzīvo blakus vaļēja tipa automazgātavām Valkā, Rīgas ielā un Semināra ielā.

Lielākās raizes
par auto ķīmijas izplatību
Būvvaldei adresētajā iesniegumā norādīts, ka, pirmkārt, tā ir ķīmijas un mazgājamo līdzekļu izplatība atkarībā no vēja virziena un stipruma un šās ķīmijas kaitīgā ietekme uz apkārtējo māju un Smiltenes iedzīvotāju veselību.
Vēl kā negatīvi faktori nosaukti: diennakts automazgātavas radītais troksnis no augstspiediena ūdens strūklām un putekļu sūcēja darbībām, mazgājot un tīrot automašīnas; klientu radītais troksnis automazgātavā visu diennakti (skaļa mūzika salonā, klientu sarunas, īpaši vakara un nakts stundās, sestdienās un svētdienās); automazgātavas spilgtais apgaismojums visu diennakti, transporta kustības izmaiņas vienvirziena Kalēju ielā; Jāņukalna kā atpūtas zonas tuvums, Daugavas ielai piegulošās atpūtas zonas “izņemšana no aprites” automazgātavā izmantotās ķīmijas un trokšņa dēļ ( netālu Daugavas ielas malā ir novietots soliņš, kur piesēst garāmgājējiem).
“Mēs gribam panākt, lai Smiltenes novada būvvalde neizsniedz būvatļauju automazgātavas būvniecībai Kalēju ielā 8. Ja būvatļauja tiek izsniegta, būvniecības process sākas,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic seniori Andis un Gunta Fogeļi, kuri dzīvo septiņu dzīvokļu mājā Daugavas ielā 5. Viņi norāda, ka attālums no šās mājas līdz automazgātavai nebūs lielāks par 20 metriem un ir nobažījušies par to, ka ūdens kopā ar ķimikālijām no automazgātavas vēja rezultātā atradīsies mājas pagalmā un padarīs to nelietojamu.
Tas, ko smiltenieši uzzinājuši Valkā un arī Valmierā par šādu automazgātavu ietekmi uz apkārtējo vidi, viņus neiepriecina. Gluži pretēji, - cilvēki ir nobažījušies, kāda viņu dzīve būs pēc tam, kad arī blakus viņu mājām sāks mazgāt automašīnas.
Savs viedoklis par to, ko nozīmē sadzīvošana ar tuvumā esošu vaļēja tipa automazgātavu ar diviem boksiem ir valcēnietim Ivo Melķim. Viņa privātmāja Semināra ielā atrodas vien dažu desmitu metru attālumā no šāda objekta.
Lūk, ko stāsta I. Meļķis: “Ja vējš pūš no automazgātavas puses, pagalmā ir tāda kā migla (sīkie ūdens pilieni kopā ar mašīnu mazgāšanā izmantoto vasku un ķīmiju lido pa vējam). Ir arī jūtama smarža. Automazgātavu atvēra tikai aizvadītajā gadā, tāpēc nezinu, kāda ilgtermiņā būs šo faktoru ietekme uz veselību. Esmu runājis ar mazgātavas īpašnieku, kurš solīja, ka novietošot priekšā automazgātavai sienu, taču pagaidām tas nav ticis izdarīts.”
I. Meļķis uzskata, ka bijušais stāvlaukums (zeme tur ir privātīpašums) netālu no Semināra ielas pilsētas centrā nav piemērota vieta vaļēja tipa automazgātavas būvei, un domā, ka pirms būvatļaujas izsniegšanas pašvaldībai vai būvvaldei vajadzēja rīkot publisko apspriešanu un izzināt automazgātavas iespējamo ietekmi uz vidi.
Tas netika darīts. Tāpat publiskā apspriešana netika sarīkota otras vaļēja tipa pašapkalpošanās automazgātavas būvniecības ieceres gadījumā. Šo mazgātavu pērn Valkā atvēra Rīgas ielas malā, iepriekš nojaucot vēsturisko tipogrāfijas ēku un neņemot vērā daudzu valcēniešu iebildumus, kuri vēlējās, lai šo namu saglabā kā Valkas vēsturiskās apbūves liecību.
Abos gadījumos Valkas novada būvvalde atšķirībā no Smiltenes novada būvvaldes publisko apspriešanu nerīkoja, balstoties uz likumdošanu un to, ka tādos objektos (vaļēja tipa automazgātavās) nav plānots bīstams piesārņojums, turklāt sabiedrība par būvniecības ieceri tikusi informēta laicīgi likuma kārtībā. Kad “Ziemeļlatvija” rakstīja par plānoto automazgātavas būvi Rīgas ielā 12, Valkas novada domes speciāliste Gunta Smane paskaidroja, ka nekustamais īpašums ir jauktas centra apbūves teritorija un tajā ir atļauts izveidot tādu objektu kā pašapkalpošanās automazgātava, kā arī norādīja, ka objektam nebūs kaitīgas ietekmes uz vidi.
Tikai kādus pāris desmit metrus no Rīgas ielas automazgātavas atrodas bistro – kafejnīca “Jumis”. Tā saimniece Albīna Kārkliņa “Ziemeļlatvijai” teic, ka viņi (“Jumis”) nekādu varbūtēju negatīvu ietekmi uz vidi no automazgātavas darbošanās nejūtot.
Cits viedoklis ir valmierietim Jānim Lubāniņam, pie kura privātmājas ielas otrā pusē uz privātas zemes atrodas vaļēja tipa automazgātava. “Ar vēju mājai virsū nāk ķīmija (ūdens tvaiki kopā ar vasku un putekļiem). Mājas logu stikli ir noklāti ar tādu ķīmiju, ko ar parastu ūdeni nevar nomazgāt. Pie mājas mums ir ābeles. Pat uz āboliem bija vaska kārtiņa,” stāsta valmierietis.
Viņa viedokli par automazgātavas būvi neviens neesot vaicājis. “Vienkārši ņēma un uzcēla,” stāsta J. Lubāniņš, taču nu viņa mērs esot pilns, - iešot uz pašvaldību un runāšot, jo ar tādu automazgātavu sadzīvot esot grūti.
Savās vaļēja tipa pašapakalpošanās jeb bezkontakta automazgātavās uzņēmumi piedāvā dažādu tehnoloģiju, taču bez putām, pulvermazgāšanas ar auto mazgāšanas līdzekļiem, apstrādes ar vasku un ūdeni nezin vai kāds no tiem var iztikt.

Iespēja ietekmēt
tikai pašvaldībai
Atšķirībā no citām pilsētām Smiltenes iedzīvotājiem vismaz ir iespēja izteikt savu viedokli publiskajā apspriešanā par automazgātavas būvniecības ieceri, un, kā “Ziemeļlatvijai” uzsver Smiltenes novada būvvaldes vadītāja Liene Brolīte, publiskajā apspriešanā izteiktais viedoklis tiks ņemts vērā, lemjot vai izsniegt būvatļauju vai ne.
Protesta vēstules iesniedzēji uzskata, ka Smiltenes novada būvvaldei ir pamatots iemesls atteikt izsniegt uzņēmumam “CWP” būvatļauju pašapkalpošanās automazgātavas jaunbūvei Kalēju ielā 8, jo šāda būvniecības iecere ir pretrunā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai” 16. punktu II. sadaļā “Prasības piesārņojuma ierobežošanai un kontrolei”. Proti, šajā punktā teikts: “ Ja mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīca (autoservisa uzņēmums) atrodas tuvāk par 100 metriem no dzīvojamām ēkām vai atpūtas zonām, telpās, kurās veic mehānisko transportlīdzekļu virsbūves remontu, krāsošanu, apkopi, mazgāšanu un žāvēšanu, vārti, durvis un logi vienmēr ir aizvērti” (tātad loģiski vaļēja tipa automazgātavas būve nav pieļaujama).
Aktīvākie smiltenieši padzirdējuši par līdzīgu precedentu Tukuma novadā, kur novada būvvalde sākotnēji 2017. gada 17. oktobrī izsniedza būvatļauju atvērta tipa automazgātavai Tukumā, bet pēc tam saņēma kolektīvu iesniegumu no iedzīvotājiem, kuri apstrīdēja izsniegto būvatļauju, balstoties uz MK noteikumiem par to, ka atvērta tipa automazgātavas nedrīkst atrasties tuvāk kā 100 metrus no dzīvojamajām mājām.
Tukuma novada būvvalde atzina, ka, izsniedzot būvatļauju, tā nav vadījusies pēc MK noteikumiem Nr.380, jo uzskatījusi, ka tie attiecas uz mehānisko sauszemes transportlīdzekļu remontdarbnīcām (atsevišķi MK noteikumi par vides prasībām automazgātavām nav izdoti). Saņemot iedzīvotāju sūdzību, būvvalde vēlreiz pārskatīja normatīvo aktu bāzi un pieredzi citās pašvaldībās attiecībā uz atvērta tipa automazgātavu būvniecību blīvā apbūvē, izvērtēja darbību pēc būtības un secināja: MK noteikumu Nr. 380 2. punkts norāda, ka tie attiecas uz remontdarbnīcām, kurās tiek veikta arī automazgāšana un virsbūves apkope, un arī automazgātavām, kuras sniedz tikai automazgāšanas pakalpojumus, būtu jāievēro MK noteikumos Nr. 380 noteiktie minimālie attālumi no esošajām dzīvojamajām mājām (MK noteikumi Nr.380 izdoti 2002. gadā, kad Latvijā vēl netika būvētas atvērta tipa pašapkalpošanās automazgātavas).
Attiecīgi Tukuma novada būvvalde nolēma, ka atklāta tipa automazgātava būtu pieļaujama tikai tad, ja iecere būtu rakstiski saskaņota ar to dzīvojamo māju īpašniekiem, kuras atrodas 100 metru vai tuvāk nekā 100 metru attālumā no plānotās automazgātavas, vai arī ir jābūvē slēgta tipa automazgātava un attiecīgi grozīja izsniegto būvatļauju.
Taču nekas no tā visa nesanāca. “Mēs bijām spiesti atcelt šo prasību, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzina, ka šie MK noteikumi automazgātavām nav piemērojami. Gribējām aizsargāt iedzīvotājus un iegrožot šādu objektu būvniecību, taču neizdevās,” “Ziemeļlatvijai” atzīst Tukuma novada būvvaldes vadītāja Iveta Vistapole. Pagaidām automazgātava Tukumā, Meža ielā, vēl nav uzcelta, jo būvniecības ieceres ierosinātājs vēl nav atnācis pēc atpakaļ izgrozītās būvatļaujas.
I. Vistapole piebilst, ka Tukumā jau darbojas viena automazgātava, taču par tās darbību sliktas atsauksmes neesot saņemtas, iespējams, arī tāpēc, ka tiešā tuvumā dzīvojamo māju nav.
“Vienīgi bija sūdzība, ka automazgātava ir tuvu ietvei un mitrums no tās ar vēju tiek pūsts virsū uz gājējiem. Mēs likām norobežot mazgātavu ar norobežojošo sienu, lai cilvēkiem virsū netiek pūsti mazgāšanas ūdeņi,” stāsta Tukuma novada būvvaldes vadītāja.
Vienīgo iespēju, kā varētu ietekmēt vaļēja tipa automazgātavju būvi pilsētu blīvas apbūves rajonos, I. Vistapole saredz pašvaldību rokās. Proti, pašvaldības var grozīt savus teritorijas apbūves un izmantošanas noteikumus un iekļaut tajos attiecīgu prasību par attālumu no dzīvojamajām mājām un tamlīdzīgi.

Katrs runā savā valodā
“Ziemeļlatvijas” uzrunātie smiltenieši gan šaubās, vai Smiltenes novada dome savus saistošos noteikumus viņu dēļ grozīs, jo jaušobrīd rodoties iespaids, ka pašvaldība ir ieinteresēta konkrētās automazgātavas izbūvē, nevis iedzīvotāju dzīves līmeņa kvalitātē.
“Esam vairākkārt bijuši pašvaldībā runāt par šo lietu, bet atbalstu nejūtam. Biju pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja, teicu, – kāpēc centrā ir jāceļ tāda automazgātava? Viņš nedzird. Mēs runājam katrs pa savam. Jūtos šausmīgi. Eju uz pašvaldību kā ubags ar izstieptu roku un diedelēju, – ļaujiet man dzīvot, nebojājiet manu dzīves kvalitāti,” “Ziemeļļatvijai” teic Daugavas ielas 5 iedzīvotāja Gunta Fogele.
Pirms gada “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Smiltenes novada dome sarīkoja nomas un apbūves tiesību izsoli neapbūvētajam zemes gabalam Smiltenē, Kalēju ielā 8, ar mērķi tur izbūvēt pašapkalpošanās automazgātavu un publisku autostāvvietu vismaz piecām automašīnām. Izsolē pieteicās viens pretendents, Mārupes novada uzņēmums “CWP”, kas arī izsolē noteiktajā kārtībā ieguva zemes nomas un apbūves tiesības Kalēju ielā 8.
Atbilstoši izsoles noteikumiem nekustamā īpašuma iznomāšanas termiņš ir 10 gadi, nomas maksas apmērs gadā – 93 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Toreiz Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis “Ziemeļlatvijai” skaidroja, ka pašvaldība ir ieinteresēta Kalēju ielas sakārtošanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu investīcijas, tāpēc arī iznomāja savu īpašumu Kalēju ielā 8 privātajai uzņēmējdarbībai.
“Mēs neesam pret automazgātavas kā pakalpojuma nodrošināšanu iedzīvotājiem. Mēs esam pret tās atrašanos mūsu daudzdzīvokļu un individuālo māju tiešā tuvumā,” uzsver smiltenietis Andis Fogelis.
Šonedēļ līdz 12. martam vēl turpinās būvniecības ieceres publiskā apspriešana (sīkāku informāciju interesenti var atrast pašvaldības mājas lapā). Smiltenieši gan norāda, ka būvniecībai plānotajā zemes gabalā vajadzētu izvietot būvtāfeles maketu (obligāti tas darāms piecu dienu laikā no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas), jo tas pievērstu daudz lielākas sabiedrības daļas uzmanību nodomiem attiecībā uz šā zemes gabala izmantošanu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai pilsētas centrā blakus dzīvojamajām mājām jāmazgā automašīnas?

Kategorijas