Dzīvnieks nav lieta

2018. gada 6. marts 00:00

Sunītis mierinājumam, kaķītis, lai ir dzīvība mājās, tā nereti dzirdam sakām cilvēkus, kas pieņem mājdzīvniekus. Viss jau būtu labi, ja cilvēki apzinātos, ka dzīvnieks nav tikai viņiem, bet arī otrādi – cilvēks ir dzīvniekam. Par suni un kaķi ir jāgādā, jādod pajumte, jāēdina, jāuzmana tā veselība, jāved pastaigās, jāmaina smiltis kastē. Daļas Latvijas sabiedrības attīstības līmenis diemžēl ir tik zems, ka uz cilvēku saprašanu paļauties nevar – vajag stingrus normatīvos aktus, kur ir reglamentēts, kā jāizturas pret mājdzīvniekiem. Diemžēl katrs no mums varētu nosaukt kādu cilvēku, kurš pret savu mājdzīvnieku izturas neatbilstoši un kuru par sliktu izturēšanos pret savu mājdzīvnieku būtu jāsauc pie atbildības. Dzīvē gan tik vienkārši nesanāk. Nereti uz redakciju atnāk vai piezvana kāds, kurš stāsta, cik īsā ķēdē kāds tur savu sunīti, kāds stāsta par kaķi, kuru saimnieki vairs nelaiž mājās. Ir cilvēki, kas paņem sunīti, bet, kad izrādās, ka kucēns ir nerātnelis, mēdz aizskriet no mājām, problēmas risinājumu saimnieks saredz pieliekot suņuku pie ķēdes, kur tas kauc un raud, jo nespēj saprast, kāpēc tā. Un arī salst, protams. Tāpat, kāpēc tā, domā arī kaķēns, kurš paaudzies no mazā kamoliņa un sācis pārāk priecīgi uzvesties, ieķeroties aizkaros vai saskrāpējot kādu mēbeli, tiek aizvest tālāk no acīm. Dievs vien zina, kur. Kad kaimiņi jautā, atbild – aizvedām uz laukiem. Bet vai tā ir? Domāju, katrs zina kādu cilvēku, pie kura durvīm gribas pieklauvēt un jautāt, kāpēc jūs ņēmāt suni, jo jums taču viņš nav prieks, bet apgrūtinājums. Viņš nav pat sargs, bet drīzāk kļūda, neapdomīga lēmuma sekas. Kāpēc jāņem suns, ja to tur piesietu ķēdē kaut kur sētmalē? Zinu cilvēkus, kas savus dzīvniekus neved pie ārsta, kad tie saslimst. Tāda ir viņu saprašana. Kad aizrādu, ka kaķītim vajag ārstu, man atcērt, kādu ārstu – paši sadakterēsim. Tik ļoti dažiem dzīvniekiem nepaveicas ar saimniekiem. Nesen dzirdēju stāstu par vīrieti, kurš sit savu suni līdz asinīm. Kāpēc viņš nav sodīts, man jājautā. Tāpēc, ka neviens nevēlas tikt iejaukts un ziņot.
Mums ir dzīvnieku patversme un dzīvnieku ķērāji, bet viņu rūpe ir klaiņojoši dzīvnieki. Mums ir pašvaldības policija, kas reaģē, ja tiek saņemta kāda sūdzība par pārkāpumiem un cietsirdīgu rīcību pret dzīvniekiem. Bet tā visa ir cīņa ar sekām un individuāli gadījumi. Mums trūkst sistēmas, kas nodrošinātu normālu un cilvēcisku attieksmi pret ikvienu dzīvnieku, kas paņemts mājās. Šī joma ir tik tālu no pilnības, ka baidos – vēl daudzus gadus tikai cilvēku acīgums un nevienaldzība varētu dažus nelaimīgos, kuri nokļuvuši pie sliktiem cilvēkiem, izglābt. Ja vien blakus gadīsies cilvēks, kuram nebūs vienalga un kurš nebaidīsies iesaistīties.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīvnieks nav lieta

Kategorijas