Kad lavīna apturēta, tai ir iespēja pārvērsties sniega pikā

2018. gada 6. marts 00:00

163

Kad lavīna apturēta, tai ir iespēja pārvērsties sniega pikā

Gan Latvijas mērogā, gan arī atsevišķos novados ik pa laikam tiek rīkotas dažādas labdarības akcijas. Ziedojumi un palīdzība ir nepieciešama arvien vairāk un visdažādākajām vajadzībām. Ceļam un atjaunojam ēkas, palīdzam tiem, kuri cieš badu vai salst, barojam dzīvniekus, palīdzam glābt dzīvības un atjaunot veselību. Sabiedrības iesaistīšanos jau sākam uztvert kā pašsaprotamu lietu.

Šādām aktivitātēm ikdienas dzīvē ir diametrāli pretēja nozīme. Pozitīvais – desmitiem un simtiem cilvēku, kas nonākuši bezizejā, saņem palīdzību un atbalstu. Dzīvnieki – vēl vienu iespēju izdzīvot vai iegūt jaunas mājas. Bet visam līdzi seko arī ēnas puse – izaugusi paaudze un veidojas cilvēku kategorija, kuri uzskata, ka palīdzība ir pašsaprotama lieta, un vēl skumjāk – kategoriskā tonī to pieprasa visiem un nepārtraukti. Tāpat ir desmitiem bezatbildīgo, kuri uzņēmušies atbildību par kādu dzīvo radību, bet nevēlas pret šo soli izturēties atbildīgi, un dzīvnieku izmet kā nevajadzīgu, savu laiku nokalpojušu lietu. Panākt, lai nesavtīgi sniegtu palīdzību saņemtu tie, kuriem tas patiešām nepieciešams, ir viens no sarežģītākajiem labdarības organizāciju un akciju organizētāju uzdevumiem. Tāpat nav noslēpums, ka palīdzību dzīvniekiem ir visvieglāk ielikt šajos svaru kausos.

Apkārt klejo
nesterilizēti mājas kaķi
“Ziemeļlatvijas” lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka pagājušajā vasarā laikraksts sadarbībā ar dzīvnieku aizsardzības aktīvistiem organizēja akciju, kuras mērķis bija risināt vairākus gadus pašplūsmai ļautu problēmu – klaiņojošo kaķu kolonijas vairošanos Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas teritorijā. Ilgu laiku apkārtējie, kuru pienākums būtu uzņemties atbildību, izlīdzējās ar “strausa paņēmienu”. Ir problēma? Galvu smiltīs! Nav problēmas.
Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai un dzīvnieku draugu palīdzībai, vasaras garumā tika paveikts lielākais darbs, kas prasīja arī ne mazus finansiālos ieguldījumus. Vairākas reizēs tika saķerti kolonijas kaķi, pieaugušie sterilizēti atgriezās mītnes vietā, bet mazie tika socializēti un atrada saimniekus, kā arī jaunas mājas.
Tieši šā iemesla dēļ, ka tas viss prasīja ne vien brīvprātīgo palīdzību, bet arī līdzekļus naudas izteiksmē, “Ziemeļlatvija” turpinās sekot, kā norisināsies kolonijas dzīve turpmāk.
Ik pa laikam dzīvnieku aizstāvji viesojas Strenčos, lai pārliecinātos, ka tur kaķiem ir nodrošināti netraucēti dzīves apstākļi. Ņemot vērā, ka daži dzīvnieki tomēr izvairījās no sagūstīšanas, darbs turpināsies arī nākamajā vasarā.
Šobrīd kolonijā mitinās tikai pieaugušie kaķi, un viņu skaits ir tāds, lai diezgan viegli varētu sekot līdzi katra dzīvnieciņa gaitām. Tāpēc jau šobrīd ir zināms, ka bezsaimnieku kaķus regulāri apciemo arī tuvējo māju saimnieku mīluļi. Tas, protams, nav nekas neparasts vai aizliedzams, bet ir kāds būtisks pārkāpums. Apkārt klejo nesterilizēti mājas kaķi.
Atgādināsim, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pants nosaka: “Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas dzīvnieku) uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku. Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.” Tāpat saimniekam likums nosaka nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.
Šis likuma pants ir arī kā atgādinājums, ka vairums Strenču slimnīcas kaķu šobrīd NAV uzskatāmi par klaiņojošiem, jo ir sterilizēti un apzīmēti (nogriezts auss galiņš).

Mainījusies apkārtējo attieksme
Šobrīd pavisam droši varam apsolīt, ka, tiklīdz atļaus laikapstākļi, slimnīcas teritorijā turpināsies nesterilizēto kaķu ķeršana. Balstoties uz pagājušās vasaras pieredzi, slazdos iekļūst arī mājas kaķi. Lai ieguldītie līdzekļi un darbs nebūtu tukšgaitā, nesterilizētie mājas kaķi dosies uz patversmi. Piebilde: ja mājas runcim ir aplikta siksniņa, TAS NENOZĪMĒ, ka viņš apzīmēts un nav jāsterilizē. Līdz vasarai vēl ir gana ilgs laiks, tāpēc ļoti ceram, ka saimnieki būs atbildīgi un nokārtos šo problēmu.
Februāra beigās laikapstākļi bija īpaši bargi, tāpēc mūsu apciemojuma mērķis bija pārliecināties, kā dzīvnieki jūtas. Pateicoties ziedotāju atbalstam, sarūpējām barību. Šobrīd jau varam pastāstīt par Strenčos redzēto un dzirdēto.
Vispirms gribas uzsvērt, ka manāmi ir mainījusies apkārtējo attieksme. Pirmajās viesošanās reizēs cilvēki izvairījās no sarunām, bet šoreiz jau varēja manīt, ka noskaņojums pret kaimiņos dzīvojošo kompāniju ir uzlabojies. Arī dzīvnieki vizuāli izskatās atkopušies, bija mierīgi un omulīgi, neskatoties uz bargo salu. Tas, ka vairums kaķu tur ir sterilizēti, mazinājis “aromātu”, kas parasti piepilda šādas vietas. Tas lieku reizi pierāda, ka problēmas jārisina civilizēti.
Šis piemērs arī lieliski ilustrē, ka nepieciešama tikai labā griba, lai sakārtotu lietas, kas sākotnēji varētu šķist neatrisināmas. Pavisam noteikti arī citās pilsētās un lauku ciematos mīt līdzīgas dzīvnieku kolonijas. Atliek tikai ķerties klāt un sākt organizēt to sakārtošanu, nevis gaidīt, ka viss atrisināsies pats no sevis.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kad lavīna apturēta, tai ir iespēja pārvērsties sniega pikā

Kategorijas