Mācību priekšmetu olimpiādes uztver kā izaicinājumu

2018. gada 6. marts 00:00

379

Mācību priekšmetu olimpiādes uztver kā izaicinājumu

Skolās otro semestri var dēvēt par mācību priekšmetu olimpiāžu laiku. Vieniem tās sagādā galvassāpes un stresu, daļa pat atsakās piedalīties, bet citi dalību olimpiādē uztver kā izaicinājumu pierādīt sev, uz ko esi spējīgs. Neskatoties uz to, ka daudzi no šiem pusaudžiem un jauniešiem ārpus skolas ir noslogoti interešu izglītībā, paši uzrunā pedagogus un ir ieinteresēti savas zināšanas un spējas apliecināt vairāku mācību priekšmetu olimpiādēs.

“Domājot par labu nākotni, svarīgi ir mācīties šodien. To, ko iemācies, tev neviens neatņems. Tas viss paliks un noderēs!” saka Smiltenes vidusskolas 9.a klases skolniece Renāte Zapane, kura ir viena no tiem skolēniem, kura uzrādīja izcilus rezultātus latviešu valodas un literatūras olimpiādē un ir uzaicināta piedalīties valsts olimpiādē, kas 19. martā notiks Rīgā.
Renāte, līdzīgi kā vairāki viņas skolasbiedri, saka: Katra olimpiāde ir kā izaicinājums sev pašam – pierādīt sev, ka vari izdarīt vairāk, ka ir iespēja sasniegt augstus rezultātus un būt starp labākajiem. Lai to sasniegtu, nevar paļauties uz veiksmi. Daudz darba un pūles sagatavošanās darbiem jāiegulda individuāli ārpus mācību stundām.”

Ieguldītais darbs
palīdzēs eksāmenos
“Visa sākums ir novada olimpiādes mazajās klasītēs. Pirmajos gados tajās mūs pieteica skolotājas, bet ar laiku rodas apziņa, ka pašiem to gribas un vajag. Olimpiāde ir pavisam atšķirīga no parastajiem kontroldarbiem gan sarežģītības, gan konkurences ziņā. Rakstot ieskaiti stundā, konkurenci nejūt, bet, esot olimpiādē, rodas apziņa, ka apkārt visi bērni ir talantīgi, bet sevi jāpierāda kā vislabāko,” stāsta 9. klašu skolnieces Renāte un Marta Dūle. Abas meitenes piedalījās katra divās olimpiādēs, bet Renātes klasesbiedrs Miks Šics uzskaita vienu mācību priekšmetu pēc otra: “Bioloģija, matemātika, latviešu valoda, ķīmija, fizika, vēsture. Dažās piedalīties piedāvāja skolotāja, dažās pats gribēju. Jo sarežģītāka olimpiāde, jo lielāks izaicinājums tai sagatavoties. Piemēram, ķīmijas olimpiādei sāku gatavoties jau novembra beigās, bet vissarežģītākā šajā mācību gadā bija fizikā. Daudz kas ir atkarīgs no paša, bet liela nozīme ir arī labiem pedagogiem un mums tādi ir. Smiltenes novada olimpiādē pirmo vietu ieguvu ķīmijā un bioloģijā, bet otro - latviešu valodā un literatūrā un fizikā. Šī pieredze, nenoliedzami, palīdzēs centralizētajos eksāmenos 9. klases beigās.”
Mika teiktajam piekrīt arī olimpiāžu dalībniece 11.b klases skolniece Beāte Velpa. Viņai šajā mācību gadā godalgotās vietas novadā ir bioloģijas un latviešu valodas un literatūras olimpiādēs. “Atceros, cik ļoti man pamatskolā olimpiādē gūtā pieredze noderēja eksāmenos. Noteikti iesaku jaunāko klašu skolēniem, kuri vēl ne reizi nav startējuši olimpiādēs, vismaz pamēģināt. Sākumā ir grūti, jo pārņem uztraukums, bet tas ir to vērts,” smaidot saka Beāte.

Uzlabo attiecības
un veicina sadarbību
Smiltenes vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Valda Cirīte priecājas, ka skolēni labprāt piesakās olimpiādēm paši. “Tā ir uzdrīkstēšanās, liels izaicinājums un, nenoliedzami, arī papildu darbs. Protams, uzvarēt grib katrs, bet pirmā vieta var būt tikai viena. Tas ir līdzīgi kā Olimpiskajās spēlēs - kāds uzvarēs, kāds zaudēs. Bet šeit zaudētāju nav, jo bērni paplašina savu redzesloku. Protams, arī mani priecē, ja skolēnam izdodas sevi apliecināt valsts mērogā, tomēr lielākais gandarījums ir par novēroto gatavošanās procesā. Tā ir sadarbība vienam ar otru. Piemēram, latviešu valodas un literatūras olimpiādēs ir jāpārzina kultūras jaunumi, par tiem mācību grāmatās neraksta. Priecē, ka jaunieši viens ar otru dalās zināšanās un jaunumos, nevis konkurē vai slēpj informāciju no otra. Tas noteikti uzlabo attiecības un iekšējo skolas vidi, ” teic skolotāja V. Cirīte.

Diennaktī visiem stundu skaits ir vienāds, atkarīgs tikai, kā to tērē
Viens no talantīgajiem un perspektīvajiem jauniešiem 10.b klases skolnieks Kaspars Pakulis uzskata, ka ļoti svarīgi ir tas, lai vēlme nāktu no paša skolēna, nevis pedagoga. “Pat ja skolēnam padodas konkrētais priekšmets, piespiest nedrīkst. Iespējams, rezultāti neizpaliks, bet, visticamāk, nākamajā reizē pazudīs vēlme vispār kaut ko darīt. Jābūt apziņai, ka tas, ko dari, sagādā prieku. Dzīvē, tāpat kā olimpiādēs, man patīk pieņemt izaicinājumus, vai es to spēju vai ne! Es apzinos, ka spēju un saprotu nedaudz vairāk kā mācību vielu, ko ikdienā apgūstam klasē. Tāpēc uz olimpiādēm pats uzprasos. Šogad piedalījos bioloģijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā, angļu valodā, ģeogrāfijā. Augstākie sasniegumi šobrīd ir matemātikā un angļu valodā. Par ķīmijas olimpiādes rezultātiem vēl neesmu saņēmis informāciju, varbūt arī tikšu uzaicināts šajā priekšmetā uz valsts olimpiādi,” stāsta Kaspars.
Viņš ir pārliecinājies, ka mācīšanās process ir ne vien nepieciešams, bet var būt arī aizraujošs. Viņaprāt, būtu garlaicīgi veltīt savu brīvo laiku tikai vienam priekšmetam, tāpēc ar lielu aizrautību divas reizes nedēļā papildus gāja mācīties pie ķīmijas skolotāja, braukāja uz nodarbībām ģeogrāfu skolā un internetā meklēja atbildes bioloģijas skolotājas interesantajiem uzdevumiem. Skolotāja V. Cirīte uzslavē Reini un piebilst, ka visiem diennaktī ir vienāds stundu skaits un jaunietis ir apliecinājums tam, cik daudz tajās var paveikt.
“Reizēm ir tā, ka vakaros iekrītu gultā un pamostos tikai no rīta. Bet man patīk tas, ko daru. Kopā ar klasesbiedreni Airitu pieteicāmies arī RTU izsludinātajam zinātniski pētniecisko darbu konkursam, kaut gan tajā parasti piedalās 11. klašu skolēni. Iespējas ir jāizmanto! Ziniet, ja nepaveicas, es par to neskumstu, jo tas nozīmē, ka varēs mēģināt atkal nākamajā gadā,” optimistiski saka godalgoto vietu ieguvējs vairākās novada olimpiādēs. Reinis piebilst, ka būtiska nozīme ir svešvalodu zināšanām, jo mūsdienās jaunieši papildu informāciju iegūst, izmantojot tieši ārzemju resursus internetā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mācību priekšmetu olimpiādes uztver kā izaicinājumu

Kategorijas