Dod, Dieviņi, otram dot...

2018. gada 9. marts 00:00

Pēdējā laikā arvien vairāk aizdomājos par labdarību. Iespējams, ka mans viedoklis šajā jautājumā nebūs kādam patīkams, bet tie, kas mani pazīst, zina, ja kaut kas patīk vai nepatīk – saku pa tiešo.
    Īsti nezinu, kā ir brīdī, kad jālūdz palīdzība, jo Augstākais ir stāvējis blakus un šāda vajadzība man nav bijusi. Tomēr salīdzinoši aktīvi darbojos šo “barikāžu” otrajā pusē un jāatzīst, ka ir situācijas, kas dara bažīgu. Padomjlaikos bija teiciens, kas vistiešāk raksturo daļas šodienas cilvēku vēlmi – dzīvot na haļavu.
    Man vajag un man pienākas! Bez lūdzu, bez paldies, bez kaut nelielas neērtuma sajūtas. Tādu ir ne mazums. Tikpat daudz ir cilvēku, kurus dzīve tiešām ir nospiedusi uz ceļiem, bet viņi nekad nelūgs vai, vēl vairāk, – nespēs pieņemt palīdzību. Tāpēc mani vienmēr moka jautājums – kuri no viņiem ir gudrāki? Attiecībā pret sevi, saviem tuviniekiem?
    Mana pārliecība ir, ka patiesība ir kaut kur pa vidu. Ja vēlies, lai palīdz, tad proti pateikt vārdus, kuri nemaksā neko, bet ir visvērtīgākie – lūdzu un paldies. Tāpat lepnums vai pieticība, kas grūž postā pašu vai vistuvākos cilvēkus, arī nav nekas slavējams.
    Vienmēr mūsu sabiedrībā būs cilvēki, kuriem vajadzēs palīdzību, un būs tie, kuri nesavtīgi to sniegs. Ikvienā gadījumā, kad sastopas šīs viena veseluma divas puses, vissvarīgākais ir uzticēšanās.
    Daudzreiz sarunās esmu dzirdējusi frāzi, ka labdarība ir bizness, ar kuru visvairāk nopelna starpnieki. Tam ticēt vai neticēt ir katra no mums personīga darīšana, bet esmu atklājusi labāko veidu, ka izvairīties no šīm šaubām – iesaistīties pašai.
    Ticiet man, ja ir vēlme darboties, dzīve saved laikā un telpā kopā ar īstajiem cilvēkiem, kuriem var uzticēties un uz kuriem var paļauties, jo nereti pleca sajūta ir svarīgāka nekā finansiāls vai materiāls atbalsts.
    Ko vēlējos ar to pateikt? Nekautrējieties apkārtējiem lūgt palīdzību, ja tas patiešām nepieciešams. Bet brīdī, kad visu nelaimju un likstu iemesls ir paša neizdarība vai, vēl ļaunāk, slinkums, vienmēr vajag atcerēties, ka vismaz desmit cilvēkiem klājas daudz daudz grūtāk, tāpēc jārēķinās, ka arī labdarībā ir un būs prioritātes.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dod, Dieviņi, otram dot...

Kategorijas