Pats sev ir kungs

2009. gada 25. septembris 08:18

2207

Lauku ļaudīm šajos grūtajos laikos, kad darba nav, savukārt strādājošajiem algas kūst kā sniegs pavasarī, glābiņš ir naturālā saimniecība. Valkas pagasta zemnieku saimniecības "Dravas" saimnieks Visvaldis Rumbenieks uzskata - lai nu kā, tomēr par iztiku galva nav jālauza.

Šāgada sakņu raža zemnieku priecē. Runkuļi un puscukurbietes izaugušas tik lielas, ka dažu labu no zemes jāceļ augšā ar abām rokām. Tas nozīmē, ka arī mājlopiem kūtī ziemā būs ko ēst.

"Kartupeļi gan nav izauguši tik lieli kā cerēju. Lielākoties audzēju agrās un vidēji agrās šķirnes. Tomēr jūnijs, kad tieši jāveidojas bumbuļiem, bija pavēss, un tas ietekmēja ražu," stāsta V. Rumbenieks.

Tomēr gan ģimenei, gan govij, telei un bullēnam ko ēst būšot. Saimnieks tur arī cūkas un vistas. Mājdzīvniekiem barība galvenokārt tiek sagatavota pašu 17 hektāru lielajā saimniecībā. Graudi vienīgi jānopērk, jo nepilnu hektāru lielā platībā tos pašam neatmaksājas audzēt.

Darbs nav viegls, savu liek manīt arī gadi, bet citas izejas nav. Jāstrādā, jo ar pensiju vien iztikt nevarētu. "Pensija lielākoties iziet maksājumos. Saimniecība tādā ziņā ir labs atspaids. Nekādu bagātību tā nedod, bet vismaz ir iespējams iztikt," apliecina V. Rumbenieks. Pēc zemnieka domām, ar viņa spēkiem naturālā saimniecība ir optimālākais veids, kā sevi un ģimeni nodrošināt.

Laukiem saimnieks ir veltījis visu savu mūžu, jo ir diplomēts zootehniķis un daudzus gadus nostrādājis kā speciālists kādreizējā kopsaimniecībā. Viņš atzīst, ka tagad klājas grūtāk, bet vecos laikus gan vairs nevēlas atpakaļ.

"Toreiz strādāju kā galvenais zootehniķis. Naudas bija vairāk, tik daudz kā tagad nebija jāstrādā, bet tādu sistēmu un kārtību gan vairs negribu. Tagad es pats sev esmu kungs un noteicējs, kā izdomāju, tā daru un neviens mani nekomandē," saka V. Rumbenieks.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pats sev ir kungs

Kategorijas