Pilna galva ar rozēm

2018. gada 9. marts 00:00

524

Vakar, 8. martā, nosvinēta Starptautiskā sieviešu diena. Šoreiz nav runas, vai šie svētki, kas tiek uzskatīti par padomju laika atstāto mantojumu, ir jāsvin vai ne. Šoreiz būs stāsts par spilgtu, radošu, viedu un interesantu sievieti – Lilitu Ikali, kas vietējās sabiedrības uzmanību izpelnījusies ar savām modes skatēm. Zvārtavas modes dāmas, kā Lilita dēvē savu tērpu demonstrētājas un šo radošo trakulību iedvesmotājas un atbalstītājas, sestdien, 10. martā, pulksten 18 viesosies Vijciema tautas namā muzikālā pasākumā “Bez skaistām sievietēm nav dzīvot vērts”. Modes skate būs Zvārtavas modes dāmu veltījums sievietēm aizgājušajos Pavasara svētkos.

- Lilita, vai tu svini 8. marta svētkus?
- Jā! Man ar šiem svētkiem saistās daudz jauku atmiņu. Esmu izaugusi padomju laikā. Pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma beigšanas toreizējais Valkas Lauktehnikas priekšnieks Juris Rungulis mani – astoņpadsmitgadīgu skuķi – uzaicināja strādāt par apzaļumotāju. Zinot, cik tolaik Lauktehnikā strādāja vīriešu, 8. martā viņi darba kolēģes uz rokām nēsāja. Pirmajā darbavietā iepazinos ar Teklu Morīti, kura tolaik ļoti labi šuva, tamborēja un adīja. Viņa man ierādīja pirmos soļus šūšanas prasmēs. Teklai ir jau 90 gadi. Viņa dzīvo Rīgā, un mēs joprojām uzturam kontaktus. Lauktehnikā nostrādāju četrus gadus, kamēr apprecējos. Ar vīru Normundu kopā esam nodzīvojuši jau 30 gadus, izaudzinājuši dēlu Armandu un meitu Lindu. Bērni ir savā dzīvē, abi rosās Rīgā. Vīrs pēc horoskopa ir Vērsis. Šīs horoskopa zīmes pārstāvji ne visai labprāt tērē naudu nepraktiskās lietās. Vīram nepatīk ārišķīgi izrādīties. Viņš reizēm man dāvina noderīgas un vērtīgas dāvanas, piemēram, šujmašīnu. 8. martā daudz apsveikumu un ziedus saņēmu, kad 12 gadus strādāju veikalā Gaujienā, kur vīrieši pie manis nāca pirkt ziedus. Tolaik ar puķu klēpjiem braucu mājās. Atklāti sakot, es neesmu īpaši tendēta uz dāvanām, es visu redzu un novērtēju citādāk. Vīrs man ir tālbraucējs jau vismaz 20 gadus. Diemžēl uz vietas nav darba. Viņam savs režīms – divus mēnešus ir projām, mēnesi – mājās.

- Tu saki, ka tev nav svarīgi, lai tevi 8. martā apsveic. Bet tu tomēr šo svētku iespaidā sestdien ar savām modes dāmām brauksi uz Vijciemu un dāvināsi svētkus citiem.
- Atceros, pērn viss marts bija aizņemts ar modes skatēm. Pat divi tautas nami savā starpā nevarēja vienoties, kurš kurā datumā mūs varētu sagaidīt pie sevis. Tas ir ļoti jauki, ka cilvēki sapulcējas kopā un svin svētkus saturīgi. Patiesībā mums ir tik maz to svētku.

- Lilita, ar ko tu nodarbojies pašlaik?
- Es visu laiku sevi attīstu. Iztiku pelnu ar Zvārtavas pagasta pārvaldes krāšņu kurināšanu un telpu uzkopšanu. To daru jau 26 gadus. Pārceļoties no Valkas uz Zvārtavu, mums piešķīra dzīvokli Luturskolā. Man piedāvāja vai nu vadīt vietējo tautas namu, vai strādāt ēkā, kur paši dzīvojam. Tolaik bērni bija mazi, tāpēc piekritu kurināt un uzkopt pagasta pārvaldes ēku. Atzīšos, darbs ir smags – tas nav tik viegli, kā varbūt no malas izskatās. Kā kurinātājai man nav brīvdienu, jo šādos laikapstākļos krāsnis jākurina arī svētdienās. Tās atrodas ēkas otrajā stāvā, un malkas šķūnis ir patālu. Tas nozīmē, ka malka jānes pa kāpnēm. Pašlaik man ir cilvēks, kas palīdz sanest malku. Divpadsmit gadus darbu Zvārtavā apvienoju ar veikalnieces darbu Gaujienā. Pienāca laiks, kad sapratu, – tas man ir par daudz. Radās milzīgas veselības problēmas ar sirdi, tāpēc tagad tikai kurinu un uzkopju telpas un, protams, šuju un meistaroju cepures. Reizēs, kad apmeklēju dakterus, man prasa, par ko strādāju. Man galvā cepure, izskatās, ka pilna galva ar rozēm. Izstāstu, ka esmu apkopēja, cilvēks acīmredzami netic. Prasa vēlreiz, atbildu – apkopēja, vai tad neizskatās? Tad ir jāsmejas. Es mājās arī pati malku skaldu ar speciālu aparātu. Mierīgi 50 kubus saskaldu un pati arī sakrāmēju. Tam arī neviens netic. Pēc šādiem darbiem es mierīgi varu uzpucēties un aizbraukt uz modes skati. Pašreiz es arī nodarbojos ar astroloģiju un izlieku Taro kārtis. Kopš rudens esmu aizrāvusies arī ar numeroloģiju un hiromantiju – zīlēšanu pēc plaukstu līnijām.

- Personīgi redzēju vienu no tavām pirmajām modes skatēm Turnas tautas namā. Jau pirms diviem gadiem man tiešām patika, ko tu dari kopā ar savām modes dāmām.
- Salīdzinot ar pirmajiem iznācieniem uz skatuves, mēs esam izaugušas. Rīt Vijciemā pēc kārtas jau būs 12. modes skate. Tas nozīmē, ka ar skaitli 12 noslēdzas astroloģiskais cikls. Līdz ar to esmu nonākusi lielas dilemmas priekšā, kāds būs turpinājums. Daudzi saka, ka noteikti jāturpina, bet es domāju, vai vispār visu to vajag. Tas nav nemaz tik vienkārši, ir vajadzīgs transports, lai nokļūtu pasākumu vietās. Lai darinātu tērpus, ir vajadzīgi finansiālie ieguldījumi, bet nauda ir tik, cik ir. Mēs jau esam astoņas, kas izrāda manis darinātos tērpus. Mums ir uzradies arī pasākumu vadītājs – Andris Paulsons, kas reizē ir arī mūsu šoferītis. Ja vajadzētu, demonstrētu arī tērpus. Viņš piekrīt visam.

- Vai kāds tev ir teicis, ka tu vizuāli līdzinies modes māksliniecei Elitai Patmalniecei?
- Zinu. Mēs abas pēc horoskopa esam Lauvas. Viņa, tāpat kā es, ir tieša. Mēs, satiekoties kādā pasākumā, sadraudzējāmies. Ļoti foršs un sirsnīgs cilvēks. Arī ar Elitas māsu Ilzi esmu sadraudzējusies. Tāds tādu atrod.

- Ko par tavu darbošanos saka vīrs?
- Pilnīgi neko. Vienīgo modes skati viņš redzēja Valkas kultūras namā, kur bija sapulcējušies ap 200 skatītāju. Īstenībā toreiz es biju pārbijusies, jo līdz šim tik lielai publikai mēs nebijām rādījušas tērpus. Izrādījām trīs tērpu kolekcijas un saņēmām pozitīvas atsauksmes. Mums nāca klāt pat vīrieši gados un atzinās, ka viņiem līdz šim nekas tāds nav paticis, bet, ieraugot manis darinātos tērpus, sapratuši, cik feinas ir sievietes. Esmu radījusi vairākas jaunas tērpu kolekcijas – brūno, etno. Modes skates beigās mums ir vēl viens šovs ar dedzināšanu. Ko tādam iedvesmojos, pērn vasarā kopā ar saviem jauniešiem Tallinā apmeklējot vācu smagās rokgrupas “Rammstein” grandiozo koncertu, kuru apmeklēja 45 tūkstoši klausītāju. Koncertā bija tik skaļi, ka sirdi no ritma sita laukā. Tallinā piedzīvoju nereālas sajūtas un sapratu, ka tās man agri vai vēlu vajadzēs kaut kur izlikt. Arī skatoties teātra izrādi, manī jau rodas savas vīzijas, kur es izlikšu iegūtās domas. Manī jau dzimst bilde. Mēs ar meitu Lindu esam uz viena viļņa. Dēls Armands ir aktieris. Viņš filmējās arī “Nameja gredzenā”, atveidoja Kadagu.

- Lilita, tu kopā ar savām modes dāmām esi pierādījums tam, ka ne vieta nosaka, kāds esi, bet cilvēki daiļo vietu. Kas būtu Zvārtava bez tevis un pārējām modes dāmām?
- Tam es piekrītu. Turklāt ir jābūt vienam, kas mūs savāc un tur kopā.

- Vai tu kā sieviete esi laimīga?
- Kad dzīvē nācies daudz ko piedzīvot un pārdzīvot, pat to, ka kaulainā ir sēdējusi uz slimības gultas malas, tad uz lietām sāc skatīties pavisam citādāk. Izķepurojoties, saproti, ka Dieviņam ir bijuši citi plāni, tāpēc viss dzīvē ir jāīsteno. Tolaik sapratu, ka jāiet prom no veikala. Esmu cilvēks, kurš ar visiem komunicē un visiem grib palīdzēt. Dienas beigās, pārbraucot mājās, saproti, ka jūc prātā. Pirms tam sev biju uztaisījusi kolāžu, kurā atainoju dienas gaismu. Es ilgus gadus sapņoju, ka vēlos mājā pavadīt laiku dienā, nevis tikai vēlās vakara un nakts stundās. Mani sapņi ātri piepildījās, tāpēc iesaku visiem taisīt savas sapņu kolāžas. Tas, ko tu uzraksti uz papīra vai ieliec kolāža, ātri materializējas. Vārdam ir ļoti liels spēks. Vīrs man parasti saka, ja es kaut ko zīmīgu pasaku, tā arī būs. Man intuīcija skrien pa priekšu.

- Vai pašai no sevis nav bail?
- Dažreiz ir gan! Ja redzu sapni, to varu iztulkot un zinu, kas būs. Man daudzi lūdz tulkot sapņus.

Zvārtavas modes dāmas par Lilitu
Linda Ikale, meita, fotogrāfe, šoferis un menedžere:
- Mēs esam lieliska komanda. Visas ir gatavas iesaistīties un palīdzēt, kā vien spēj. Gatavojoties skatēm, ir jāiegulda milzīgs darbs. To pirmām kārtām izdara Lillis, saražojot tērpus un izdomājot kolekciju nosaukumus. Pēc tam pieslēdzos es, jo visas tehniskās lietas, mūzikas piemeklēšana, arī afišu izgatavošana, ir manā ziņā. Esmu arī menedžere un fotogrāfe. Es lepojos ar savu mammu un visām modes dāmām. Mēs kopā esam lieliskas!

Baiba Zvaigznīte, TV seja un tērpu demonstrētāja:
- Ar Lilitu iepazinos pirms pieciem gadiem un sapratu, ka esmu atradusi savu dvēseles radinieci. Kā saka: “Esam sistas ar vienu un to pašu ķeblīti.” Pateicoties Lillim, pēc 15 gadu pauzes esmu atsākusi šūt. Priecājos, ka esam pazīstamas, jo Lilita ir ļoti īpašs cilvēks.

Kristiāna Brolīte, tērpu demonstrētāja:
- Modes skates man patiesi ir atraisījušas sievišķību. Es nebaidos uzdrīkstēties. Kopā ar meitenēm ir superīgi jautri pavadīt brīvdienas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pilna galva ar rozēm

Kategorijas