Pircēji vēlas plašu tirgu; tirgotājus piebremzē augsta nodeva

2009. gada 24. septembris 00:51

2983

Pircēji vēlas plašu tirgu; tirgotājus piebremzē augsta nodeva

Ja sanāk būt Rīgā, smilteniete Anna Vimba iepērkas Centrāltirgū. Viņa ievērojusi, ka tur pārtikas produkti maksā lētāk, nekā savā pilsētā. Līdzīgi rīkojas arī citi smiltenieši, jo dižķibele spiež skaitīt katru santīmu

"Mums centrā pie "top!" veikala ir ļoti dārgs tirdziņš, salīdzinot ar Cēsīm, Rīgu un Valmieru, kur esmu bijusi. Gribas īstu tirgu. Varbūt tad varētu iepirkties lētāk," spriež Brantu pagasta iedzīvotāja Dzidra Šūpulniece.

Viņa ievērojusi, ka pie tirdzniecības centra, piemēram, dzērvenes pārdod par latu litrā. "Viena sieviete man pienes klāt tīrītas dzērvenes par 80 santīmiem," piebilst brantēniete.Cer uz lielo tirguVairāki tirgotāji skaidrojot, ka cenas ir augstas tālab, ka dārgi jāmaksā par ierādīto pārdošanas vietu. "Par pusi galda mēnesī maksājam 50 latu. Tas nav īpaši dārgi," savukārt spriež gados jauna variniete Ilze Beitika. Kopā ar brāli Miku kopš šās nedēļas viņa Smiltenē pie tirdzniecības centra pārdod mammas izaudzētos dārzeņus.

Cerībā uz lētāku pārtiku un citām precēm "Ziemeļlatvijai" vairāki smiltenieši lūguši noskaidrot, kas notiek ar uzņēmēja Sarmja Zauskas ieceri atvērt tirgu pilsētas centrā, laukumā aiz veikala "Elektronams". Tas ir privātīpašums, ko apsaimnieko firma "Baltijas izsoļu nams".

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vietējā pašvaldība ir tā, kura pieņem lēmumu par jauna tirgus izveidošanu savā teritorijā, kā arī nosaka tirgus atrašanās vietu, tā teritorijas robežas un piešķir tirgus statusu.

"Tirgus ideju pašvaldība ir atbalstījusi. Cik man zināms, uzņēmējs savu ieceri nav atmetis un šobrīd pamazām gatavo teritoriju atbilstoši tirgus prasībām," skaidro Smiltenes novada domes tehniskais direktors Uldis Rudzītis.

To apliecina arī S. Zauska. "Viss notiek, un gribas pabeigt teritorijas labiekārtošanu jau šogad," cer uzņēmējs.

Piesakās uz rudens gadatirgu Drīz, 10. oktobrī, ļaudīm būs iespēja iepirkties rudens gadatirgū Smiltenē. Tā pastāvīgie apmeklētāji ievērojuši, ka pārtikas produkti un rūpniecības preces pilsētas gadatirgos ir dārgas, salīdzinot pat ar veikalu piedāvātajām cenām.

Pēc ziemas gadatirgus "Ziemeļlatvija" jau rakstīja, ka no citām pilsētām atbraukušie tirgotāji sūrojas par Smiltenes pilsētas domes noteikto, viņuprāt, augsto pašvaldības nodevu gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās.

Smiltenes novada domes ekonomiste Sintija Averāte tam nepiekrīt. Nodeva amatnieku izstrādājumu vai pašu ražotas lauksaimniecības produkcijas pārdošanai dienā ir trīs lati par tirdzniecības vietu jeb sešiem kvadrātmetriem, un tas esot lēti salīdzinājumā ar citiem tirgiem.

"Padārgi izmaksā tirdzniecība ar rūpniecības precēm - viens lats un 50 santīmi par kvadrātmetru dienā. Taču tāds ir deputātu uzstādījums, - prioritāte ir amatniecībai un pārtikai, nevis rūpniecības precēm," skaidro S. Averāte.

No septembra sākuma Smiltenes novada dome pagaidām saņēmusi 137 pieteikumus no pārdevējiem, kuri vēlas pārdot savas preces rudens gadatirgū. Domes ekonomiste norāda, ka nodeva neattur tirgotājus. Lielu interesi izrāda amatnieki. Piesakās arī pārtikas tirgotāji. Gadatirgū varēs nopirkt, piemēram, gaļu, sieru, medu, saldumus.

2008. gadā rudens gadatirgū pilsētas dome pašvaldības nodevā iekasēja 2759 latus un 50 santīmus; ziemas gadatirgū - 956 latus. Daļu no ienākumiem dome izlieto tirgus organizēšanai un teritorijas sakopšanai, bet pārsvarā nauda papildina pašvaldības pamatbudžetu, nonākot "kopējā katlā".

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pircēji vēlas plašu tirgu; tirgotājus piebremzē augsta nodeva

Kategorijas