Pret kādām slimībām un kādos gadījumos, dodoties ceļojumā, nepieciešams vakcinēties?

2018. gada 13. marts 00:00

126

Pret kādām slimībām un kādos gadījumos, dodoties ceļojumā, nepieciešams vakcinēties?

Par šo jautājumu un vakcināciju var konsultēties ar savu ģimenes ārstu, kurš arī var veikt vakcināciju. Jāņem vērā, ka vakcīna jāveic vairākus mēnešus vai nedēļas iepriekš, lai organisms iegūtu imunitāti, kā arī tās var nebūt uz vietas poliklīnikā vai slimnīcā un mediķim tās būs jāpasūta, kā arī dažas potes jāveic atkārtoti, tas ir, kursu veidā.
Tāpat par vakcīnu vajadzību var interesēties Latvijas Infektoloģijas centrā. Ceļotājiem, kuri plāno doties ārpus Latvijas, varētu būt nepieciešama vakcinācija pret slimībām, kas ir sastopamas citās pasaules valstīs un teritorijās. Vakcīnas pasargās ceļotājus no tādām slimībām kā dzeltenais drudzis, holera, hepatīts, vēdertīfs, malārija.
Vislielākās riska zonas saslimt ar slimībām, kas eiropiešu organismam ir svešas un bīstamas, ir Dienvidaustrumu Āzija, Āfrika un Dienvidamerika. Plašāku informāciju par katru kontinentu, pasaules daļu, reģionu valsti var iegūt pie ceļojuma organizatoriem, kā arī internetā.
Plānojot vakcināciju pirms ceļojuma, ir jāņem vērā vairāki aspekti, kā dēļ jāizvērtē vakcīnas nepieciešamība, piemēram, ceļojuma laiks – dažas slimības ir raksturīgas noteiktam gadalaikam vai sezonai. Mazsvarīgs nav arī uzturēšanās ilgums konkrētajā valstī, reģionā – jo ilgāka ir uzturēšanās noteiktā teritorijā, jo lielāks ir risks saslimšanai. Vakcīnas nepieciešamību izvērtēs arī pēc ceļotāja vecuma un veselības stāvokļa, kā arī pēc plānotā brīvā laika pavadīšanas veida.
Ārlietu ministrija stingri iesaka jebkurai personai, kura dodas ceļojumā uz ārvalstīm, iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju slimības vai nāves gadījumā.
Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem ceļojumu laikā un nepakļautu sevi riskam, Ārlietu ministrija iesaka iepazīties ar informāciju par valstīm vai atsevišķām to teritorijām, kā arī ieteicamajiem piesardzības pasākumiem pirms ceļošanas un ceļojuma laikā.

Aukstajā laikā jāparūpējas
par mājdzīvniekiem

Dzīvnieku draugi, patversmes un veterinārārsti, turpinoties salam, aicina iedzīvotājus parūpēties par savu mājdzīvnieku un mājlopu labsajūtu, nodrošinot viņiem ērtu patvērumu no aukstuma.
Dzīvnieku patversmju darbinieki uzsver – pat ja suns pieradis dzīvot laukā un pie dažādiem laikapstākļiem gadu gaitā pieradis, tomēr ieteicams atrast vietu, kur viņam kādu brīdi patverties, lai sasildītos, informē patversmes “Lauvas sirds” darbinieki.
Ja suns dzīvo būdā, to vajadzētu izklāt ar salmiem vai kādu citu materiālu, kas uztur siltākus apstākļus, kur sasildīt nosalušās ķepas un degunu.
Jāatceras, ka sunim šajos apstākļos jānodrošina nedaudz siltāks dzeramais ūdens, lai tas traukā tik ātri nesasaltu. Savukārt, ja mīnusi noslīd zem 20 grādu atzīmes, suņa saimnieku pienākums ir padomāt par suņa izmitināšanu telpās, kur ir aizvējš un tik ļoti nesalst.
Savukārt kaķu saimniekiem jāatgādina, ka mīluli nevajadzētu sala laikā atstāt laukā, īpaši, ja dzīvnieks pieradis dzīvot telpās. Ja kaķis nemitinās mājā, bet citās telpās, jānodrošina iespēja mīlulim tikt siltumā – kūtī, malkas šķūnī un citur. Jāparūpējas par barības un dzeramā pieejamību. Ziemas periodā dzīvnieki, lai saglabātu siltumu, mēdz apēst vairāk ēdiena.
Jāuzsver, ka, atstāti ārā un aukstumā, dzīvnieki var nosalt, apmulst un zaudēt orientēšanos. Līdzīgi kā vasarās, kad aktuāls jautājums ir par dzīvnieku atstāšanu automašīnās un karstumā, arī ziemā jāuzmanās. Aukstā laikā automašīnās gaiss saglabājas vēss, tāpēc mājdzīvniekiem, tajās atstātiem bez uzraudzības, pastāv risks nosalt.

Kur iegādāties un kur likt grāmatas, kas nav nepieciešamas pašam,
bet var būt derīgas citiem?

Tīrot un revidējot grāmatu plauktus, bēniņus un citas lasāmvielas glabātavas savās mājās, pirms tās nodot makulatūrā, ieteicams pārskatīt, vai starp tām nav kāds vērtīgs eksemplārs. Īpaši jāpievērš uzmanība grāmatām, kas vecākajām paaudzēm kādreiz skaitījās deficīts, uz kurām bibliotēkās un grāmatnīcās stāvēja rindā.
Bez makulatūras, kur papīru nodod otrreizējai pārstrādei, grāmatas un žurnālus var nodot labdarības veikaliem, piemēram, “Otrā elpa”, Sarkanais Krusts un citiem. Grāmatas, žurnāli, periodikas sējumi tajos tiek pārdoti par simbolisku samaksu, kā arī izlikti bezmaksas stendos.
Var arī sazināties ar grāmatu antikvariātiem, kā arī pārskatīt sludinājumu portālus. Bieži kādas konkrētas grāmatas pēc nosaukuma, tematikas vai autora izmisīgi meklē kolekcionāri, lai papildinātu savus krājumus. Atsevišķās pašvaldībās un apdzīvotās vietās biedrības vai bibliotekāri ierīkojuši grāmatu maiņas punktus.
Internetā ir latviešu grāmatu mīļotāju vietne “Ibook.lv”, kas darbojas teju desmit gadus. Reģistrējoties portālā, cilvēks var ielikt pārdošanā vai maiņā savas grāmatas piedāvājumu, kā arī izteikt vēlmi iegādāties kādu interesējošu izdevumu. Pēc darījuma grāmatas saimnieks jaunajam īpašniekam to nosūta pa pastu vai izmantojot pakomāta pakalpojumus, vai arī piegādājot to klātienē. Grāmatas ir dažādā stāvoklī – gan lietotas, gan mazlietotas, gan arī pilnībā jaunas, tādēļ arī to cenas ir dažādas, bet visbiežāk grāmatas var iegādāties par pavisam zemām cenām, katrā ziņā lētāk nekā grāmatnīcās. Līdzīgi kā šī interneta vietne, arī sociālajos tīklos var sameklēt grāmatu draugu un interesentu domubiedru grupas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pret kādām slimībām un kādos gadījumos, dodoties ceļojumā, nepieciešams vakcinēties?

Kategorijas