Pagastā likvidē pāraugušo dzīvžogu

2018. gada 16. marts 00:00

529

Īpašnieka likumīga darbība, lai sakoptu savu īpašumu, raisījusi diskusiju iedzīvotāju vidū. Skaidrojam situāciju, kāpēc pieņemts lēmums nozāģēt egļu dzīvžogu autoceļam piegulošajā teritorijā.

Pirms daudziem gadiem, kad Latvijas ziemas bija daudz bargākas, sniegiem un puteņiem bagātākas, kā arī ceļu uzturēšanas tehnika bija krietni pieticīgāka, ceļu apsaimniekotāji kā vienu no iespējām aizsargāt brauktuves no sniega sanesumiem ceļam piegulošajās teritorijās stādīja eglīšu dzīvžogus. Tādi vairāku kilometru garumā stiepās Vidzemes šosejas malās, kā arī pie autoceļa Valka–Smiltene.
Kamēr eglītes ir mazas, tās lieliski pilda savu funkciju, bet, gadiem ritot, koki pieaug, daži iet bojā, kā arī tos iznīcina kūlas ugunsgrēku laikā. Šobrīd, vērojot ainavu, jāatzīst, ka apstādījumi lielākoties izskatās nekopti un arī savu sākotnējo funkciju nepildoši, jo mazo eglīšu ciešais dzīvžogs pārvērties par retu lielu koku rindu.
Viena no šādām audzēm atrodas Valkas autoceļa malās Smiltenes pagastā. Konkrētāk – ir vietas, kur egļu audze zemes īpašuma dokumentos fiksēta kā lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lai sev piederošo teritoriju sakoptu un izmantotu to paredzētajiem mērķiem, viens no īpašniekiem šopavasar kokus likvidēja.
Gan “Ziemeļlatvijas” uzklausīto cilvēku, gan sociālajos tīklos paustie viedokļi ir diametrāli pretēji. Blomēniete Monika Jakovicka ziņu facebook komentējusi šādi: “Ko lai saka..tā vispārīgi.. Daudz cilvēku tā skrien pēc ērtībām, naudas un mums ir tik kruti likumi, ka aizmirst padomāt vienu soli uz priekšu... Kā dzīvos viņu nākamā paaudze bez kokiem, kas ražo skābekli.. Kā dzīvos bez tīra ūdens.. Kā dzīvos ieauguši modernajos mēslos, kurus pratām izgatavot, bet neprotam likvidēt, lai tie nenogalinātu mūs pašus... Un ja teikšu, ka koks ir dzīvs ‒ daudzi smiesies.. Agrāk cilvēki gāja mežos un veda mājās kritalas un gāza sausos jeb mirušos kokus.. Daba bij dāsna un baroja.. Tagad pēc kailcirtes ir plika zeme, kur GADUS nekas neaug.. un nav ne ogu ne sēņu (kuras tomēr vēl daži, kas nerij ķīmiju, lieto, bet pilsētas mūros sēdošiem jau po..., likumus ražo viņi).. Ko no tā var secināt? Mēs esam pašas stulbākās radības uz zemes? Un tiešām gribētos dzirdēt to kruto iemeslu, kāpēc gadiem augušu egļu aizsargjoslu nozāģēja. Vai vietā tiks stādītas jaunas?”
Kāds interneta lietotājs, tieši pretēji, darbu novērtē atzinīgi: “Labi, ka nozāģēja to drūmo mežu.”
Sazinājāmies ar Smiltenes novada domes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti Agiju Kukaini, kura apstiprināja, ka zemes īpašnieks jau pērn pavasarī nokārtojis visus nepieciešamos dokumentus un saņēmis atļauju savas teritorijas sakopšanai. Tā ir viņa iniciatīva, un teritorija tiks sakopta Smiltenes autoceļa kreisajā pusē posmā no tehnikuma kalna līdz pirmajam krustojumam ar zemes ceļu. Pretējā pusē augošo egļu zāģēšana pagaidām nav plānota.
Sarunā ar pašvaldības speciālisti arī uzzinājām, ka līdzīgi sakopšanas darbi šobrīd notiek arī Smiltenes pilsētas teritorijā. Vecajā parkā tā centrālajā daļā pie dīķu kaskādes tiek likvidēti bojātie un kaltušie koki.
“Iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties par to, ko īpašnieks dara sev piederošajā teritorijā,” uzsver zemnieks, kuram pieder lauksaimniecībā izmantojamā zeme, uz kuras auga egles. Viņš paskaidro, ka zemi iegādājies, lai to apstrādātu un audzētu lauksaimniecības kultūras, nevis stādītu mežu, kā arī piebilst, ka visi darbi bija jau saskaņoti pagājušajā pavasarī, bet zāģēšana nebija uzsākta, jo to nepaspēja izdarīt līdz putnu ligzdošanas sākumam.
Viņš arī piebilst, ka mūsu valstī vajadzētu pārņemt Igaunijas pieredzi šādu stādījumu kopšanā. To lieliski varot redzēt autoceļa malā, kas no Valgas ved uz Tartu. Tur eglītēm neļauj izaugt garākām par diviem metriem, kā arī stādījumus atjauno. Latvijā ceļu uzturētāji par to nerūpējas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pagastā likvidē pāraugušo dzīvžogu

Kategorijas