Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

SIA "Smiltenes NKUP" lūgs VARAM skaidrot jaunos Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījumus

LETA
Novados

2018. gada 16. marts 14:23

1119
SIA "Smiltenes NKUP" lūgs VARAM skaidrot jaunos Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījumus

SIA "Smiltenes NKUP" Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) lūdzis skaidrojumu par likumu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls, lai uzņēmums arī varētu darboties atbilstoši likuma normām, aģentūrai LETA pavēstīja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (ZZS).


Kukainis pauda neizpratni par sacelto ažiotāžu - pašvaldības ieskatā savi maciņi komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvei būs jāatver tikai jauno pieslēgumu īpašniekiem un tiem, kuri neatrodas piederības teritorijās. Likuma mērķis ir panākt to, lai korekti tiktu uzskaitīts patērētais ūdens.


Priekšsēdētājs radušās iedzīvotāju sūdzības skaidro ar to, ka normatīvais akts ir sarežģīts, kāpēc arī SIA "Smiltenes NKUP" prasīs VARAM izskaidrot to.


Kukainis arī uzsver, ka smilteniešu vēstulē, kurā pašvaldība lūgts nostāties iedzīvotāju pusē un kurā solīts vērsties pie tiesībsarga, likums traktēts nepareizi un tajā bijušas vairākas nepatiesības. Viņš solīja, ka novadniekiem normatīvais akts tiks skaidrots.


Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore Baiba Gulbe aģentūrai LETA jau norādīja, ka nosacījums par ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi neskars pašreizējos ūdensapgādes pakalpojumu saņēmējus, kuriem ūdens skaitītāji jau ir uzstādīti.


Viņa skaidroja, ka jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma nosacījums, kas paredz privātīpašumā jauna ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi, attiecināms tikai tad, ja cilvēki paši grib pārcelt mēraparātu, tam papildus pieslēdzot klāt, piemēram, saimniecības ēku vai pirti. Tādā gadījumā pakalpojuma saņēmēji atsevišķi vienojas ar uzņēmumu par tā izbūvi.


Asociācijas izpilddirektore skaidroja, ka jaunā likuma norma vairāk attiecināma uz jauno privātmāju projektu attīstītājiem, lai tie projekta ietvaros var laicīgi ieplānot izmaksas, kas saistāmas ar minētā mezgla izbūvi. Turklāt viņa piebilda, ka gadījumā, ja tā izveide paredzēta ārpus privātīpašniekam piederošās teritorijas, tad izmaksas sedz pakalpojumu sniedzējs, savukārt, ja tas notiek privātīpašuma teritorijā, tad tās jāsedz pašam īpašniekam.


Gulbe norādīja, ka katrai pašvaldībai ir individuāli saistošie noteikumi, kas nosaka pieslēgšanās kārtību ūdensapgādei. Tomēr, pēc viņas teiktā, ja cilvēkam skaitītājs ir pieslēgts tādā vietā kā pagrabs un tam ir beidzies derīguma termiņš, tad to nomaina pats pakalpojumu sniedzējs, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem, ja neskaita iespējamās armatūras izmaksas 20 eiro apmērā, tas nav jāapmaksā.


Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija izpilddirektore norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija un saceltā ažiotāža saistībā ar jauno Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma normu uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu.


Laikraksts "Latvijas Avīze", jau vēstīja, ka līdz 2020.gadam privātmāju īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāuzbūvē ūdens komercuzskaites mēraparāta mezgls. Minētais nosacījums satraucis mazpilsētu mazturīgos iedzīvotājus un pensionārus, kuriem nav līdzekļu papildus tēriņiem aptuveni 500 līdz 1000 eiro apmērā.


Uzzinot par paredzamajiem darbiem, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim, lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.


Skaitītāju paredzēts uzstādīt vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet atzars uz īpašumu. Ja līdz šim ūdens skaitītāju varēja uzstādīt mājā, tad tagad ūdens uzskaite jāveic tieši tajā vietā, kur no maģistrālā ūdensvada atiet personiskais. Šajā vietā ir jāizrok bedre un jāieliek aka, kurā ūdens pakalpojumu sniedzējs par brīvu uzstādīs mērierīci.


Šādai vietai jābūt tāpēc, lai nodrošinātu mērierīci pret tās darbības pareizībai nelabvēlīgu iedarbību (gan klimatiskiem apstākļiem, gan negodprātīgu cilvēku rīcību) un, lai pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta un citos nolūkos, norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas preses sekretāre Laura Jansone.


Pašam rakt vai citam uzticēt nav tas dārgākais. Rakšanas izmaksas esot ap 10 eiro. Dārgāks esot tehniskais projekts, bet visdārgākā ir aka - paprāva muca ar siltinājumu, kas maksā ap 250 eiro, vēsta laikraksts. Arī caurules jāpērk īpašniekam.


Kategorijas

Kategorijas