Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mērnieku laiki Blomes centrā

Sarmīte Ozola

2018. gada 20. marts 00:00

964
Mērnieku laiki Blomes centrā

Tieši pirms gada Smiltenes puses nelielais Blomes ciemats skaļi “noskanēja” ne vien novadā, bet visas Latvijas mērogā. Arī televīzija parādīja sižetu, kurā visi uzzināja par pagasta centra vēsturiskās ēkas pašreizējo īpašnieku īsti sadzīvisko kašķi ar pārējiem pagasta ļaudīm.

Blomēnieši bija neizpratnē, kāpēc pēkšņi vienā dienā bija jāmaina desmitu gadu garumā veidojušies paradumi. Pienotavas mājas, kā to dēvē pagastā, dzīvokļu īpašnieki, precīzāk, vienas īpašnieces pilnvarotais pārstāvis, izvirzīja striktas prasības – ēkai piegulošajā privātīpašumā nedrīkst iebraukt un pat staigāt nepiederošas personas. Jāpiebilst, ka ēkā atrodas vienīgais veikals pagastā, kā arī brīdinošām zīmēm apjostā teritorija robežojas ar pagasta kultūras galvenajai mītnei – tautas namam – piegulošo ceļu un skvēru. Vēl vairāk, lai minētās mājas īpašnieki nokļūtu līdz malkas šķūnītim, kura gan juridiski nav, bet praktiski tomēr ir, mājiniekiem jāsoļo pa taciņu, uz kuras tīri teorētiski arī kāds no kaimiņiem var uzlikt brīdinošo zīmi – līdzīgu tām, kas ieskauj viņu ēku.

Vai caur jūsu guļamistabu
arī visi staigā?
Blomes pagasta pārvaldnieks pērn pavasarī sasauca iedzīvotāju sapulci, kurā bija ieradies kupls skaits blomēniešu. Uz tikšanos gan neieradās ne žoga idejas autors, ne uzņēmējs, kuram pieder veikals. Asajās diskusijās blomēnieši izteica savu viedokli un parakstīja protoklu, ar kuru pagasta pārvaldei uzdeva jautājumu risināt tiesas ceļā. Šomēnes tiesa notika, tā atzina, ka īpašnieku sapulce, kuras laikā ar vairākuma balsīm bija pieņemts lēmums iežogot teritoriju, bija nelikumīga, jo vienam no iniciatīvas autoriem īpašums nebija reģistrēts Zemesgrāmatā.
Šobrīd īpašuma dokumenti ir sakārtoti, taču sarkanās lentes pagasta centrā līdz jaunas īpašnieku sapulces sasaukšanai ir un paliek nelikumīgas. Vaicāts par situāciju, kāpēc tur ir nelikumīgas lentes un vai tiks ierīkota  sēta, pilnvarotā persona Roberts Briška “Ziemeļlatvijai” atbildēja ar pretjautājumu: “A kam tur bija jābūt? Lai pašvaldība liek. Tā taču tur ir arī pašvaldības māja (ēkā, kas ir kopīpašums, ir arī pašvaldībai piederošie dzīvokļi – no red.). Kāpēc nevarētu būt, ja ir privātīpašums? Tiesa nemaz neskatīja tādu jautājumu. Tiesa skatīja, cik likumīgi pieņemts šis lēmums. Otram īpašniekam nebija dokumenti kārtībā. Tiesa beidzās, un mēs to no jauna pieņemam, un viss. Tagad Zemesgrāmatā ir ierakstīts, un ar to pašu jautājums ir noskaidrots. Pašvaldībai tā gribējās, ka viņi pakasījās, un tā viņi dabūja savu.”
Uz jautājumu, vai tiešām cilvēki tur vairs nedrīkstēs staigāt, viņš turpina: “Vai caur jūsu guļamistabu arī visi staigā? Ja tā māja ir īpašumā, tad cilvēki par to māju ir samaksājuši un viņi ar savu zemi var rīkoties, kā viņi uzskata. Šeit neviena prese nepalīdzēs, neviens cits to jautājumu nerisinās. Vai mums kaut kas cits ir rakstīts konstitūcijā? Ka nevar būt privātīpašums? Kāpēc presei jāatgriežas pie šī jautājuma? Jums jāskatās, ko pašvaldība dara nelikumīgi, tādus jautājumus, nevis skatāties, kas te notiks! Notiks tā, kā tie cilvēki nolems, kas tur dzīvo!”
Dzīvžogs jau esot iestādīts, pavasarī uzlikšot sētu, lai neložņā un nelauž dzīvžogu. Arī par iepriekšminēto malkas šķūni viņam ir savs viedoklis: “Kādi šķūnīši? Tur jāprasa pašvaldībai. Tur ir malkas šķūnis pašvaldībai. Skolai malka. Tad jāprasa katram iedzīvotājam, kas tur dzīvo, man pilnīgi nekas nepieder tajā mājā.”

Kukaiņa kungs
atspēra ar kāju durvis
Sazinājāmies arī ar otru prasības uzturētāju – uzņēmēju Andi Skrastiņu. Viņš atzīst, ja būtu iespēja atgriezties gadu senā pagātnē, tad, iespējams, lietu risinājums būtu veidojams citāds. Tāpat uzņēmējs “met akmeni” pašvaldības vadītāja Ginta Kukaiņa virzienā, teikdams, ka iepriekš bijusi panākta vienošanās ar pagasta pārvaldnieku Gaidi Bogdanovu, ka teritorija tiks ierobežota, bet iedzīvotāji varēs pārvietoties pa atstātu celiņu. “Kukaiņa kungs atspēra ar kāju durvis vaļā un teica, ka jums te nekas nepieder,” – tā A. Skrastiņš. Pagasta pārvaldniekam jau nav nekādas teikšanas, viņš secina.
Novada vadītājs par apgalvojumu izbrīnīts un nosaka: “Kā gan varu komentēt melus?” Arī viņš atceras šo sarunu un norāda, ka viņa vārdus apstiprinājusi arī tiesa, jo sanāksmē, kas notikusi vairāk nekā pirms gada, pašvaldības vadītājs norādījis, ja īpašuma tiesības nav noformētas Zemesgrāmatā, tad, vadoties no likuma skaidrojuma, tas arī nepieder.

Situācija gan juridiski,
gan ētiski ir sarežģīta
Ja lieta, kas saistās ar iepriekšminēto teritorijas ierobežošanu, ir atrisinājusies, tas nenozīmē, ka tiesas process neturpinās. Smiltenes novada domes juridiskās daļas vadītājs Māris Rungulis secina, ka situācija gan juridiski, gan ētiski ir sarežģīta. 7. martā bija viena tiesas sēde, nākamā sekos jau jūlijā, jo daļa mājas īpašnieku ir cēluši prasību pret uzņēmumu “Smiltenes Piens” un pašvaldību par iebrauktuves servitūtu, kas aptuveni 30 kvadrātmetru platībā šķērso vienu īpašuma teritorijas stūri.
Likums nosaka, ka apgrūtinājumu īpašumam nevar uzlikt, jo kaimiņos esošajam uzņēmumam ir piekļuve valsts vai pašvaldības ceļam. Ja teorijā, lasot likumu, tas ir vienkārši un saprotami, tad praksē, redzot patieso situāciju, viss ir nedaudz sarežģītāk. Lai izbūvētu ceļu, pa kuru pārvietoties smagajām autocisternām, to nāktos, piemēram, veidot pāri teritorijai, kur atrodas zemes siltumsūknis, kas nodrošina tautas nama apsildi, vai likvidēt skvēru pie kultūras iestādes galvenās ieejas, pārvēršot to autoceļā. Protams, ka šajā problēmā kā viens no risinājumiem ir iesaistīto pušu vienošānās. Vai tā notiks – rādīs laiks.
“Smiltenes Piens”, kamēr norisinās tiesvedība, no komentāriem atturas. Var tikai piebilst, ka uzņēmums ir viens no lielākajiem darba vietu nodrošinātājiem pagastā, tāpēc pašvaldība tiesas procesā nostādīta neērtā situācijā – tai jāatbalsta gan iedzīvotāju prasības, gan arī jārūpējas par atbalstošu uzņēmējdarbības vidi.
Nedaudz komisku visu iepriekšējo situāciju izgaismo fakts, ka blakus ar sarkanajām lentēm norobežotajai slēgtajai teritorijai ir izveidota it kā vieta, kur veikala apmeklētājiem novietot savus auto. Tikai rūpīgajā sava īpašuma sargāšanas procesā tās novietotāji ir nedaudz pārcentušies. Ja tulkojam ceļazīmē redzamo, tad šajā teritorijā no zīmes uz abām pusēm sešus metrus AIZLIEGTS stāvēt un apstāties TIKAI veikala klientiem. Piedevām vēl 15 minūtes.