Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dāvina sirds siltumu

Santa Sinka

2018. gada 20. marts 00:00

331
Dāvina sirds siltumu

Jauniešu ikdiena ir piepildīta ne tikai ar mācībām skolā, bet arī interešu izglītību, hobijiem, daudz laika viņi pavada kopā ar saviem draugiem un izklaidējas. Tad dzīve šķiet skaista un neviens pārdrošākais sapnis nešķiet neiespējams. Vien retais aizdomājas par vecumdienām, to, kāda ir šodienas Latvijā dzīvojošo pensionāru ikdiena. Smiltenes tehnikuma audzēkne Santra Vēberga cer novecot skaisti un būt kopā ar saviem mīļajiem, bet šobrīd dienu priecīgāku padara tiem cilvēkiem, kuru vienīgās mājas ir pansionāts.

Ceturtdienas, 15. marta, pēcpusdienā jauniete kopā ar skolasbiedriem Smiltenes tehnikumā Unu Ērmani un Renāru Jefimovu, kā arī savu draugu Voldemāru Špatu un dienesta viesnīcas skolotāju Viju Zvirgzdiņu viesojās SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” aprūpes nodaļā, lai tās iemītniekus iepriecinātu ar to, ko paši prot vislabāk – dziedāt, spēlēt klavieres un ģitāru.

Visvairāk sāp vientulība
“Bērnībā daudz filmās redzēju, kā bērni lasa priekšā slimiem un veciem cilvēkiem. Mans sapnis bija darīt ko tādu, kas uzlabotu šo cilvēku ikdienu, tāpēc par savu ieceri pastāstīju skolotājai, kura teica, ka tas viss ir iespējams. Viņa sazinājās ar aprūpes nodaļas sociālo darbinieci Anitu Bušmani, un tā mēs te nokļuvām. Šī ir otrā reize, pirmā bija rudenī, kad kopā ar savu draugu Voldemāru sniedzām prieku vecajiem cilvēkiem. Mana mamma strādāja pansionātā Ventspils pusē, kur bērnībā itin bieži gāju pie viņas. Būdama maziņa, palīdzēju viņai, runājos ar cilvēkiem. Pansionātos sadzīves apstākļi nemaz nav slikti, tur ir mājīgi un silti. Tomēr visvairāk sāp, ka vecumdienas cilvēki nepavada kopā ar saviem mīļajiem – bērniem un mazbērniem,” stāsta S. Vēberga.
Jaunietes pārliecība ir, ka vienam otru ir jāatbalsta, jāpalīdz un jābūt vienotiem. Viņas draugs V. Špats ievērojis, ka daudzi pensionāri ikdienā ir nopietni un pat skumji. “Gribas teikt, ka daudziem klājas samērā grūti, bet katrs šāds darbiņš liek viņiem pasmaidīt un kaut uz brīdi priecāties par dzīvi. Labais vairo labo! Reizēm pat cilvēki neaizdomājas, cik maz otram vajag – parunāties, veltīt savu uzmanību un laiku,” saka V. Špats, kurš seniorus aprūpes nodaļā priecēja ar ģitārspēli.
“Pēc koncerta sajutos pacilājoši, vecie cilvēki dziedāja līdzi, smaidīja – tas bija ārkārtīgi sirsnīgi. Mēs noteikti pie šī neapstāsimies. Mūs visus četrus vieno mūzika, ikdienā esam labi draugi, taču tehnikumā ir vēl daudzi citi talantīgi jaunieši, kurus uzrunāšu. Citi spēlē teātri, dejo, kāds ir labs žonglieris. Mūs jau uzaicināja uzstāties maijā. Ticu, ka mūsu piemēram sekos arī citi jaunieši,” domā S. Vēberga.

Redzēt, iepazīt, apzināties
Viņas teiktajam pievienojas komunikablais R. Jefimovs, kurš atzīstas, ka viņam ir bail novecot. “Es ierados, kaut gan man ir bail no vecuma un tā, ka pēc brīža būs jāsteidzas uz krievu valodas eksāmenu. Skatoties uz vecajiem cilvēkiem, apzinos, ka arī mēs reiz tādi būsim,” aizdomājas Smiltenes tehnikuma audzēknis.
Abas jaunietes uzreiz piebilst, ka nevajag domāt, ka vecums ir kaut kas slikts un dzīve beigsies. Jācenšas radīt tādus apstākļus, lai katra diena būtu pilnvērtīga un skaista, lai dzīvi varētu baudīt, nevis jādomā, kā iztikt. Par to jaunatni vēl vairāk rosināja aizdomāties pansionātā gūtie iespaidi.
SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” aprūpes nodaļas sociālā darbiniece Anita Bušmane ir gandarīta par talantīgo jauniešu iniciatīvu un saka: “Katrs ciemiņš ir gaidīts, un bērni jebkurā vecumā veciem cilvēkiem rada prieku. Zināms, ka daudzi no iemītniekiem ikdienā nav spējīgi paši tālu aiziet, lai apmeklētu koncertus un saviesīgus pasākumus ārpus pansionāta, tāpēc ir svarīgi dāvāt viņiem svētku mirkļus šeit uz vietas. Pie mums ir ciemojušies gan Smiltenes vidusskolas skolēni, gan bērnudārza “Pīlādzītis” audzēkņi, gan dažādi kori. Tā ir iespēja ne tikai iepriecināt otru, bet arī redzēt, cik dažādi dzīvojam, iepazīt arī mediķu darba ikdienu,” teic A. Bušmane.
Smiltenes tehnikuma audzēkne S. Vēberga piebilst, ka ir pateicīga sociālajai darbiniecei par doto iespēju kādā dienā vienkārši atnākt ciemos, lai vecāka gadagājuma cilvēkiem priekšā palasītu laikrakstus un žurnālus, ļautos sarunām un nelielām pastaigām slimnīcas parkā.