Hipertensija skar arvien jaunākus cilvēkus

Agnija Greiziņa, Tamro Baltics mārketinga vadītāja Latvijā

2018. gada 23. marts 00:00

Hipertensija skar arvien jaunākus cilvēkus

Sasteigtais dzīves ritms un paaugstināts stresa līmenis mūsdienās ir veicinājis hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena parādīšanos arvien jaunākiem cilvēkiem, turklāt daudzi joprojām neapzinās hipertensijas riskus un to, ka šī saslimšana var norisināties bez būtiskiem un pamanāmiem simptomiem. Kā rīkoties, lai pasargātu savu veselību, un ko darīt tiem, kam jau diagnosticēta hipertensija? Par to un citiem ar šo saslimšanu saistītajiem būtiskajiem aspektiem BENU Aptiekas rīkotajā diskusijā atbildes un padomus sniedza eksperti – Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs dr.med. Kārlis Trušinskis un BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska.
Bieži vien esam raduši paļauties uz sava organisma sajūtām – ja nejūtam būtiskus simptomus un slimības pazīmes, mēdzam aizmirst arī par profilaktiskiem pasākumiem. Tomēr, kā uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis, hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens var neizraisīt nekādus simptomus, tomēr tas nenozīmē, ka tas nenodara ļaunumu organismam. Dažos gadījumos mēdz parādīties tādi simptomi kā galvassāpes, troksnis ausīs, trauksmes sajūta, tomēr diemžēl tie izpaužas tikai mazai daļai pacientu.
Lielākai daļai nav nekādu pazīmju un paaugstināts asinsspiediens tiek atklāts nejauši. Tieši tādēļ profilaksei un regulārām savas veselības pārbaudēm ir izšķiroša nozīme hipertensijas un tās izraisīto seku ārstēšanā.

Kādās situācijās
jāveic pārbaudes?
K. Trušinskis skaidro, ka, ņemot vērā mūsdienu steidzīgo dzīves ritumu un stresa pilno ikdienu, profilaktiskas pārbaudes būtu jāsāk veikt no 25 gadu vecuma, ik pēc 2 gadiem veicot ne vien asinsspiediena mērījumus, bet arī nosakot cukura un holesterīna līmeni asinīs un pulsu. Sākot ar 40 gadu vecumu, šādas pārbaudes ieteicams veikt ik gadu.
Asinsspiedienu var ērti izmērīt arī aptiekā, stāsta BENU Aptiekas farmaceite un vadītāja S. Kozlovska. Turklāt jau aptiekā farmaceits varēs pastāstīt par būtiskākajiem riska faktoriem un norādīt uz pasākumiem, ko paši varam veikt savas veselības labā, kā arī skaidros, kuros gadījumos būs nepieciešama ārsta palīdzība.

Paaugstināts asinsspiediens
pat bērniem
Modernie riska faktori var ietekmēt to, ka hipertensija var parādīties pat bērniem, atzīst K.Trušinskis. Lai arī tie ir reti gadījumi, tomēr riska faktoru kopums, piemēram, neveselīga ēšana, mazkustīgums, stress, var izraisīt hipertensiju arī pavisam agrā vecumā. Tādēļ vecākiem, kuru bērni ir pakļauti riska faktoriem, vēlams profilakses nolūkos, dodoties pie ārsta, veikt viņiem asinsspiediena pārbaudi.
Būtiska riska grupa ir tā saucamie jaunie pieaugušie, vecumā no 20 līdz 35 gadiem. Šajā vecumā būtisks riska faktors ir ekrāna laiks jeb tas, cik ilgu laiku pavadām pie viedierīcēm un datora ekrāna. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur mūs no veselīga un kustīga dzīvesveida, tādēļ to nevajadzētu ignorēt, uzsver kardiologs.

Hipertensijas ārstēšana
Par laimi, ne vien mūsu dzīvesveids un stresa līmenis ir palielinājies, bet arī medicīna ir gājusi lielu soli uz priekšu. K. Trušinskis skaidro, ka tās lietas, ko kādreiz hipertensijas ārstēšanai bija iespējams veikt 50 gadīgiem pacientiem, šobrīd ir iespējamas 70 gadīgiem pacientiem.
Tāpat ir vērts atcerēties, ka, pirms hipertensija ir izraisījusi neatgriezeniskas sekas veselībai, ir virkne ārstējamu un atgriezenisku seku, ja vien savlaicīgi dodas pie ārsta un tās identificē.
Turklāt svarīga ir ne vien atbilstošo zāļu lietošana, bet arī riska faktoru samazināšana. Jo vairāk riska faktoru varam samazināt vai novērst, jo lielāka iespēja samazināt zāļu devas vai ar laiku iztikt bez tām, stāsta K.Trušinskis.

Medikamentu lietošana
BENU Aptiekas farmaceite S. Kozlovska uzsver, ka ir ļoti būtiski ievērot pareizu zāļu lietošanas režīmu, sekojot ārsta norādījumiem. Noteiktu hipertensijas medikamentu iedarbībai ir būtiski, ka tos lieto atbilstoši norādījumiem – no rīta vai vakarā, pirms vai pēc ēšanas.
Diemžēl farmaceiti ne reizi vien saskaras ar situācijām, kad pacienti paši cenšas koriģēt medikamentu lietošanas režīmu, precīzi nesekojot ārsta norādījumiem. Taču jāņem vērā, ka šāda pieeja nedos vēlamos rezultātus hipertensijas kontrolei un ārstēšanai. Ja pacients jūt nepieciešamību kaut ko mainīt medikamentu lietošanas režīmā, par to ir jākonsultējas ar ārstu, tāpat arī situācijās, kad medikamenti izraisa blaknes. Par to ir jārunā, jo medikamentu režīmu ir iespējams koriģēt.
Ārstēšanās procesā ļoti svarīga ir līdzestība. Nepietiks vien ar ārsta vai farmaceita sniegto informāciju, arī pacientam pašam ir jāvēlas sev palīdzēt, jārūpējas par sevi un atbildīgi jāattiecas pret ārstēšanās procesu.

Kādos gadījumos jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?
Pareizi būtu jau laicīgi ar ārstu izrunāt, kā rīkoties gadījumos, kad izmērot konstatējat stipri paaugstinātu asinsspiedienu. Ārsts var nozīmēt medikamentus tieši šādiem brīžiem. Tomēr ne visu varam laicīgi paredzēt un izplānot, tādēļ gadījumos, kad, izmērot asinsspiedienu, rādījums ir 180 vai 200 un jūtat papildu simptomus, piemēram, sāpes krūtīs, runas traucējumus, redzes traucējumus, sāpes mugurā vai vēderā, ieteicams vērsties pie neatliekamās medicīniskās palīdzības, stāsta kardiologs.
Vienlaikus ir jāmācās atpazīt situācijas un, konsultējoties ar ārstu, rast atbildi, kā rīkoties noteiktos brīžos un kad tiešām ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kā nepakļaut sevi riskam
Eksperti ir vienisprātis – ļoti liela nozīme ir dzīvesveidam. Negulētas naktis, darbs vakaros, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, pārlieka kafijas lietošana, neveselīgs uzturs un psihoemocionāls stress būtiski ietekmē risku saslimt ar hipertensiju. Tādēļ rūpes par savu veselību un dzīvesveidu nedrīkst atstāt otrajā plānā. Agri atklāta slimība ir vieglāk ārstējama, un tās negatīvā ietekme uz organismu novēršama. Esiet atbildīgi savās izvēlēs un līdzestīgi ārstēšanās un profilakses procesos!

uzziņai
Pazemināts asinsspiediens: < 120/80 mmHg
Optimāls asinsspiediens: 120/80 mmHg
Normāls asinsspiediens: 120-139/60 -80 mm Hg
Augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mmHg
1. pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mmHg
2. pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mmHg
3. pakāpes hipertensija (stipra): 180/110 mm Hg
Hipertensīvā krīze – strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās 230/130 mmHg

uzziņai
25–34 gadu vecumā Latvijā paaugstināts asinsspiediens ir 24 procentiem vīriešu un 8 procentiem sieviešu, bet 35–44 gados jau attiecīgi
39 un 17 procentiem, liecina Kardioloģijas zinātniskā institūta pētījuma dati.

Tikai puse cilvēku, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, par to zina, tādēļ kaut reizi gadā to būtu vērts pārbaudīt ikvienam.

Par kluso slepkavu dēvētā arteriālā hipertensija mēdz likt par sevi manīt tikai pēc ilgāka laika. Par to var liecināt sāpes pakausī, arī galvas reiboņi, līdzsvara traucējumi, ņirboņa acīs. Taču, ja arī sūdzību nav, laika gaitā pakāpeniski tā bojā sirdi un asinsvadus.

uzziņai
Paaugstinātu asinsspiedienu cilvēks var izjust kā:
galvassāpes, reiboni, nervozitāti, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū.

Šīm pazīmēm īpaši uzmanība jāpievērš cilvēkiem, kuriem ģimenē novērotas asinsspiediena problēmas, jo arteriālā hipertensija ir ģenētiski pārmantojama. Atgādinām, ka asinsspiedienu iespējams izmērīt visās aptiekās bez maksas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Hipertensija skar arvien jaunākus cilvēkus

Kategorijas