Jaunieši argumentē savu izvēli – būt eiro optimistam vai eiroskeptiķim

2018. gada 23. marts 00:00

142

Jaunieši argumentē savu izvēli – būt eiro optimistam vai eiroskeptiķim

Latvijas iedzīvotājus norises Eiropā kopumā interesē vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā, liecina jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptauja. Iedzīvotājiem jautājot, cik lielā mērā viņus interesē Eiropas lietas, noskaidrots, ka Latvijā kopumā tās interesē 64 procentus. Lai Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolēni nebūtu starp tiem 36 procentiem, kurus neinteresē notiekošais Eiropā, trešdien skolā notika atklātā stunda “Eiro optimisms vai Eiro skepticisms?”.

Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas vēstures skolotāja Vineta Skutāne, uzsākot sarunu ar 10. a un 10. b klases skolēniem, kuri 2019. gada maijā, kad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, sasniedzot 18 gadu vecumu, būs tiesīgi pirmo reizi pie vēlēšanu urnām izdarīt savu izvēli, uzsvēra, ka ir jāiemācās argumentēt savu izvēli pievienoties eiro optimistiem vai eiroskeptiķiem. 40 minūšu laikā jaunieši soli pa solim, veicot dažādus uzdevumus, pietuvojās atklātās stundas mērķim – iemācīties pamatot savu izvēli, balstoties uz personīgo pieredzi, izmantojot Eiropas Savienības sniegtās priekšrocības vai, gluži pretēji, pamatot, kāpēc, dzīvojot Eiropas Savienībā, viņiem ir noliedzoša attieksme par notiekošo Eiropā.
10. a klases skolnieks Ainis Spuldzenieks sevi vairāk uzskata par eiroskeptiķi. Jaunietim ir pārliecība, ka Eiropas Savienība nav spējīga saprast dalībvalstu nacionālo kultūru un iedzīvotāju nostāju. Ainis savu nostāju argumentēja, pieminot Eiropas Savienības direktīvu par šaujamieročiem. Šī direktīva esot aizvainojoša un ierobežo dalībvalstu pilsoņu tiesības. Ainis vēlētos, lai jautājumu par ieroču ierobežošanu regulē katra dalībvalsts pati, nevis saņem norādījumus no augšas. Turklāt viņam neesot skaidrs, kāpēc Aviācijas drošības aģentūra Eiropas Savienības dalībvalstīm demonstrē pārlieku lielu varu ar vēlmi visu standartizēt, tā apgrūtinot civilo aviāciju.
“Es gribētu, lai katrai dalībvalstij būtu tiesības jautājumus izlemt arī nacionālā līmenī, nevis pakļauties tikai Eiropas Savienības diktātam,” secina A. Spuldzenieks.
Savukārt Aiņa klasesbiedri vairākums sevi uzskata par eiro optimistiem. Jaunieši savu nostāju pamato ar to, ka Eiropas Savienība Latvijai sniedz ievērojamu finansiālu atbalstu, piemēram, skolu remontam un mācību klašu mūsdienīgam aprīkojumam, ļauj mācīties un strādāt citās dalībvalstīs.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Jolanta Bogustova, vērojot notiekošo, atzina, ka atklātās stundas izvirzītais mērķis tika sasniegts un viņai bijis interesanti uzzināt jauniešu viedokli par Eiropas Savienību. Viņa uzsvēra, ka šajā mācību gadā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija ir viena no 24 izglītības iestādēm, kura īsteno Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas misiju. Skolas mērķis ir jauniešos veicināt apziņu par sevi kā nozīmīgu Eiropas Savienības daļu, rosināt izpratni par sabiedrībā notiekošo un motivēt līdzdarboties. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas ir Eiropas Savienības mēroga programma, kuru sadarbībā ar pedagogiem īsteno Eiropas Parlamenta birojs Latvijā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunieši argumentē savu izvēli – būt eiro optimistam vai eiroskeptiķim

Kategorijas