Lauku konsultanti sniedz padomus strupceļā iedzītiem saimniekiem
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir izvērtējis pirmās 50 zemnieku saimniecības, kuras gada sākumā bija nokļuvušas finansiālās grūtībās un lūdza valsts palīdzību saimniecības restrukturizācijai. Lielākoties grūtības piedzīvoja piena ražotāji.
Vidzemes lauku attīstības biroja ekonomists Jānis Orleans stāsta, ka Ziemeļvidzemes bijušajā Cēsu, Valmieras un Valkas rajonā tādas bija astoņas deviņas, bet tieši Valkas rajonā - trīs zemnieku saimniecības.
Iesaka samazināt pašizmaksuViņš un citi biroja speciālisti ir snieguši konsultācijas un palīdzējuši izveidot plānu šo saimniecību ekonomiskai atveseļošanai.
"Lai uzlabotu situāciju, vajadzēja panākt vai nu piena pašizmaksas samazinājumu, vai ieņēmumu palielinājumu. Vadoties no tā, ka pašlaik piena vidējā iepirkuma cena ir 12 santīmu par litru, bija jāpanāk, lai pašizmaksa nepārsniegtu 16. Te ievērojām arī tādu nosacījumu, ka pie piena litra cenas klāt nāk arī kādi pieci līdz septiņi santīmi no Eiropas Savienības atbalsta maksājuma," stāsta J. Orleans.
Viņš skaidro, ka attiecīgajās saimniecībās lopkopības speciālisti izvērtē barības bāzes kvalitāti un iesaka veidus, kā to uzlabot, savukārt augkopības speciālisti saimniekus konsultē agrokultūru audzēšanā, bet ekonomists visu informāciju apkopo un palīdz atrast labākos risinājumus tālākai saimnieciskai darbībai.
J. Orleans uzskata, ka grūtībās nokļuvušos zemniekus var iedalīt divās grupās. "Daļu saimnieku var salīdzināt ar hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri aizņēmās, lai celtu māju, bet nebija rēķinājušies ar algu samazināšanu. Kā zināms, pirms gada arī piena iepirkuma cena bija 20 santīmu par litru un augstāka.
Daudzi piensaimnieki rēķinājās ar šo cenu un ņēma kredītu, bet tagad, kad tā ir 12 santīmu, viņi aizdevumu nespēj segt. Otrā grupā es iedalītu tos, kuri, nerēķinot uz priekšu un pat īsti neizskaitļojot iespējas, ir pirkuši jaudīgu tehniku. Arī tā var nokļūt strupceļā," apliecina J. Orleans. Pēc viņa domām, tie saimnieki, kuri izmanto konsultāciju centra palīdzību, pamazām ķepurojas laukā no savām nedienām.
Vainīgi arī Eiropas fondiLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atzīst, ka lauksaimnieku lielākā kļūda bijusi slikta ražošanas plānošana. Pēc viņa domām, grūtībās nokļuvušie saimnieki vairāk vadījušies pēc izjūtas, izvērtējot tikai naudas atlikumu kontā, arī dokumentus kārtojuši vien tādēļ, lai atskaitītos Valsts ieņēmumu dienestam, bet neizmantojuši tos uzņēmuma vadīšanai.
Piensaimniekiem par šiem secinājumiem ir savs viedoklis. Zemniece Ilvija Jakovina uzskata, ka vaina jāuzņemas arī Eiropas Savienības fondiem, kuri savulaik bija devīgi un mudināja ieguldīt naudu attīstībā. "Vai tad par nepārdomātu var saukt saimniekošanu, ja uzceļam jaunu novietni, kaut ko uzlabojam.
Arī zemnieki vēlas normāli dzīvot. Nav mums jābūt ar nolemtības zīmogu uz pieres. Turklāt arī Eiropā piensaimniekiem klājas grūti. Domāju, ka vislielākā kļūda bija iepirkuma cenas samazināšana," saka I. Jakovina.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19