Smiltenes vidusskola uz sadarbību aicina uzņēmējus

2018. gada 4. aprīlis 00:00

234

Smiltenes vidusskola uz sadarbību aicina uzņēmējus

Pašlaik Latvijas valstī nav konkrēti noteikta izglītības kvalitātes definīcija un tas, pēc kādiem rādītājiem tā mērāma, tāpēc izglītības iestādes pašas cenšas dot savu pienesumu izglītības kvalitātes skaidrojumā.

Smiltenes vidusskolas redzējums ir tāds, ka skolas darbs nav domājams ārpus sabiedriskajiem un ekonomiskajiem procesiem, kā arī ir skatāms gan nākamo izglītības pakāpju, gan darba tirgus un uzņēmējdarbības vides perspektīvā.

Skolēni ierosina
praksi uzņēmumos
Savs ierosinājums šajā ziņā ir arī vidusskolēniem, piemēram, viena daļa labprāt dotos praksē uz uzņēmumiem, lai pārliecinātos, vai iecerētais studiju virziens (profesija) realitātē atbilst viņu sapnim.
Tāpēc nesen Smiltenes vidusskolā sarunās par sadarbību satikās Smiltenes novada uzņēmēji, vietējās pašvaldības vadība un novada izglītības nozares pārstāvji, lai pārrunātu skolas darbu plašākā kontekstā un meklētu sadarbības iespējas. Sarunas laikā tika aktualizēti tādi temati kā skolotāja kompetence, izglītības pieeja un saturs, veiksmīga skolēna – nākotnes studenta profils, kvalitātes vadība izglītības iestādē un citi. “Iezīmējām arī potenciālas skolas un uzņēmēju sadarbības formas, par vadmotīvu izvirzot “makšķeres”, nevis “zivs” principu, kā arī meklējām risinājumus mācību darba un reālās dzīves pieredzes sasaistei,” stāsta Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina, kura sarunas sākumā prezentēja skolas darbu tā daudzveidībā.
Smiltenes vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidents, 11.b klases skolnieks Edmunds Zālītis, kurš jau minētās fokusgrupas sanāksmes laikā stāstīja par vienaudžu izglītību skolā, “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka arī vispārizglītojošo skolu audzēkņiem vajadzētu prakses vietas, piemēram, vienu prakses nedēļu mācību laikā vai brīvlaikā, jo tā jaunieši katrs varētu iepazīt izvēlēto profesiju realitātē un gūt labāku priekšstatu, vai tā viņam ir piemērota.
“Bieži ir tā, ka viens draugs aiziet uz kādu augstskolu, bet otrs draugs principa pēc iet uz to pašu un mēģina piemeklēt kaut ko sev, lai gan varbūt tā profesija pat nepatīk. Tad viņš vai nu izstājas, vai pabeidz augstskolu, meklē darbu, bet nav atdeves, jo tā nav viņa sirdslieta. Ar šādu praksi izglītība būtu pietuvināta realitātei,” domā Edmunds Zālītis.

Plāns – skolēnu
mācību uzņēmumi
Jau tagad kā labu lietu Smiltenes vidusskolā Edmunds vērtē augstskolu prezentāciju, kad augstākās izglītības iestādes ierodas ar saviem stendiem, prezentē savas studiju programmas un sniedz sīkāku informāciju. Tagad jaunietis atzinīgi vērtē tikšanos ar Smiltenes novada uzņēmējiem, jo uzzinājis par viņiem vairāk. Edmundam patīkams pārsteigums bija atklājums, ka viņu skolas matemātikas nodarbību pasniedzējs Mārtiņš Bērziņš ir arī finanšu konsultants.
Smiltenes vidusskolas direktore I. Vergina stāsta, ka ideja par izglītības iestādes un uzņēmēju sadarbību nāk no uzņēmējiem, un par to priecājas, vērtē atzinīgi un piebilst, ka šo tikšanos skola organizēja pati pēc savas iniciatīvas.
“Vēlamies arī turpmāk apmainīties ar informāciju, pirmkārt, par to, kā mūsu skolai veicas, otrkārt, par to, kādas skolā ir problēmas, ar kurām mums nākas saskarties, un meklēt tām kopīgus risinājumus, tālāk domājot par attīstību, treškārt, aicināsim uzņēmējus veidot kopīgus projektus,” teic I. Vergina.
Piemēram, jau šobrīd Smiltenes vidusskolai izveidojusies laba sadarbība ar akciju sabiedrību “Smiltenes piens”, kas jau vairākus gadus pasniedz naudas balvas novada skolēniem par uzcītību un sasniegumiem dabaszinātnēs un kas varētu būt labs sākums uzņēmēju stipendijām novada jauniešiem studentiem ar domu pēc studijām gaidīt viņus darbā Smiltenes novadā. Laba sadarbība skolai ir arī citiem uzņēmējiem, tikai citā formā.
Nākamajā mācību gadā Smiltenes vidusskola plāno iesaistīties “Junior Achievement” jeb skolēnu mācību uzņēmumu programmas īstenošanā, ko novadā šobrīd jau dara Grundzāles pamatskola. Šī programma dod iespēju skolēniem pašiem veidot un vadīt mācību uzņēmumus, kura darbībai piemīt izglītojošs raksturs.

Skola atvērta dialogam
“Jebkura ideja, kas ir attīstāma un īstenojama, šobrīd ir laba. Grūtākais ir tas, ka dialoga trūkuma pēc sabiedrība varbūt nesaprot, ko skola dara, bet skolai šķiet, ka sabiedrība pieprasa to, kas skolā nav jādara. Tāpēc arī vēlamies iesaistīt sabiedrību skolēnu izglītošanās procesā, lai skolēniem iedotu plašāku redzesloku, domājot arī par karjeras izvēli,” uzsver I. Vergina.
Smiltenes vidusskola jau tagad teic paldies ikvienam, kurš atrada laiku iesaistīties šajā attīstības plānošanā nozīmīgajā sarunā. Līdz ar skolas darbiniekiem tajā piedalījās uzņēmēji Gita Mūrniece (AS “Smiltenes piens”), Andris Lanka (SIA “ASE”), Andris Vilkasts (SIA “Agrotehnika Smiltene”), Mikus Lacbergs (SIA “AL Mežs”). Uzņēmumus pārstāvēja arī Maija Anitena (SIA “8CBR”) un Aija Cunska (SIA “Firma Madara ‘89”).
“Jā, var mēģināt turpmāk ar jauniešiem runāt par profesijas izvēli,” pēc tikšanās “Ziemeļlatvijai” atzīst Smiltenes novada mežizstrādes uzņēmuma “AL Mežs” valdes loceklis Mikus Lacbergs. Viņš izsaka viedokli, ka jauniešiem vajadzētu nopietnāk domāt par savu izglītību, liekot svaru kausos vispārējo un profesionālo izglītību, un šajā izvēlē nesekot “bara instinktam”, bet izvērtēt savas vēlmes un savas spējas.
Pasākumā Smiltenes vidusskolā piedalījās arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, Smiltenes vidusskolas padomes priekšsēdētāja Eva Mince. Smiltenes novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, viņa vietnieks Aigars Veldre, deputāte, Launkalnes sākumskolas direktore Ināra Grundāne un Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore.

Viedoklis par izglītības kvalitāti
Mārtiņš Bērziņš, matemātikas nodarbību pasniedzējs Smiltenes vidusskolā, finanšu konsultants:
- Skolās trūkst tā, ko sauc par reālo dzīvi. Ir divas pasaules: skolas pasaule un vide, kurā darbojas uzņēmēji. Bieži vien tiek pārmests par to, ka skolēni pabeidz skolu un iznāk no tās, nesagatavoti reālajai pasaulei, taču problēma ir tāda, ka skolotāji nav ar šo otru pasauli ilgāku laiku saskārušies. Viņi dzīvo skolas vidē un līdz ar to nevar bērniem parādīt, ja arī gribētu, kā ir mainījušās tendences. Tāpēc ir lietderīga uzņēmēju iesaiste. Viņi varētu parādīt skolotājiem, ar kādām problēmām un kādām situācijām strādā ikdienā, un tad skolotāji varētu ar daudz lielāku pārliecību strādāt, motivējot un argumentējot skolēnus ar realitātes piemēriem – “jums vajag to darīt tāpēc, ka jūs iziesit ārā vidē, kurā tas ir vajadzīgs”. Mans ierosinājums bija, ka sākotnēji sadarbības forma varētu būt kaut kas līdzīgs skolēnu ēnu dienai. Skolotāji varētu pāris dienas “paēnot” uzņēmēju darbību un redzētu, kā tā mūsdienās notiek. No uzņēmējiem nāk iniciatīva, ka viņi varētu atvēlēt skolotājiem savas vietas semināros par uzņēmējdarbību. Izglītības kvalitāte tad būtu tieši sasaistīta ar to, ka bērniem rastos sajūta, - tas, ko viņi mācās, ir lietderīgi. Tas savukārt palielinātu motivāciju un azartu mācīties, jo skolēni redzētu jēgu savam mācību darbam.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes vidusskola uz sadarbību aicina uzņēmējus

Kategorijas