Ar ko visbiežāk saindējas cilvēki Latvijā?

Elīna Zelčāne, projektu koordinatore Divi gani - sabiedriskās attiecības

2018. gada 4. aprīlis 00:00

Ar ko visbiežāk saindējas cilvēki Latvijā?

Ja cilvēks jūtas nelāgi, visbiežāk viņš dodas pēc padoma uz tuvāko aptieku. Farmaceitiem ir jāzina mazliet no visa, tāpēc vadošā zīmola urīna nesaturēšanas risinājumu jomā TENA profesionāļi sociālās kampaņas ietvaros ik gadu piedāvā kādu noderīgu ārsta speciālista lekciju. Šogad, pateicoties TENA profesionāļu atbalstam, farmaceitiem un ģimenes ārstiem bija iespēja tikties ar RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas toksikologu Robertu Stašinski, kurš pastāstīja, ar ko visbiežāk saindējas cilvēki Latvijā un kā viņiem palīdzēt.

Inde Nr. 1 joprojām ir alkohols
RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikā nonāk lielākā daļa pacientu, kuriem ir konstatēti nopietni saindēšanās simptomi. Gadā tiek uzņemti nedaudz vairāk kā 1000 pacientu, no tiem 400 tiek stacionēti alkohola dēļ. Palielinot akcīzes nodokli, alkoholiķu skaits nesamazinās, šie cilvēki sāk lietot alkohola surogātus, piemēram, automašīnas dzesēšanas šķidrumu, kosmētisko spirtu, odekolonu u.c. alkoholu saturošus šķidrumus.

Var nomirt no 2,5 promilēm
un izdzīvot ar 8,9 promilēm
Lietojot alkoholu, cilvēki nezina mēru. Manā praksē reiz bija pacients, kuram tika konstatētas 8,89 promiles, un brīnumainā kārtā viņam izdevās izdzīvot. Nereti klīnikā nonāk jauni cilvēki, kuri ir mēģinājuši uzstādīt promiļu rekordu. Ir skumji, ka jaunieši pēc pamošanās nevis nožēlo notikušo, bet lepojas ar augsto alkohola koncentrāciju. Diemžēl ir arī gadījumi, kad pārmērīga dzīrošana beidzas ar pacienta nāvi.

Oglīte alkohola saindēšanās gadījumā nepalīdz
Tas ir mīts, ka oglīte palīdz ātrāk no organisma izvadīt alkoholu. Aktīvā ogle gan absorbē dažādus toksīnus, tāpēc to var lietot, ja notikusi saindēšanās ar medikamentiem, taču alkoholu, smagos metālus, dažādas korozīvas vielas un gāzes aktīvā ogle neabsorbē. Ja kādam ļoti garšo oglīte, to, protams, drīkst dzert uz paģirām, bet jēgas no tās nebūs.

No tvana gāzes iet bojā tikpat daudz cilvēku, cik ceļu
satiksmes negadījumos
Ja runājam par nāves gadījumu skaitu, kas iestājas saindēšanās rezultātā, tad viela, kas visbiežāk izraisa nāvi, ir nevis alkohols vai narkotikas, bet oglekļa monoksīds jeb tvana gāze, kuras dēļ ik gadu dzīvību zaudē vairāk kā 100 cilvēku. Tas ir gandrīz tikpat daudz, cik ceļu satiksmes negadījumos.
Tvana gāzei nav nekādas smakas, tāpēc cilvēks var nepamanīt, ka tā ir piepildījusi telpu. Turklāt pirmie saindēšanās simptomi ir ļoti nespecifiski – cilvēkam var parādīties galvassāpes, slikta dūša, reibonis. Nesen uz Gaiļezera slimnīcu tika atvesta sieviete ar šādiem simptomiem, un viņai tika konstatēta saindēšanās ar tvanu. Izrādās, ka līdzīgus simptomus sieviete bija piedzīvojusi jau agrāk, taču ārsti viņai bija noteikuši diagnozi – veģetatīvā distonija, neaizdomājoties, ka jāpārbauda tvana gāzes klātbūtne organismā.
Hemoglobīnam, kas pārnēsā mūsu organismā skābekli, tvans patīk daudz vairāk kā skābeklis. Bet tvans atšķirībā no skābekļa organismā neatbrīvojas kapilāros un turpina cirkulēt pa organismu, nedodot vietu skābeklim. Rezultātā mūsu organismā rodas skābekļa bads, kas var izraisīt bezsamaņu un nāvi.
Ja notikusi saindēšanās ar tvanu, cietušajiem nekavējoties jānodrošina piekļuve skābeklim un jāevakuē cilvēks no notikuma vietas. Taču diemžēl pat tad, ja cilvēku izdodas izglābt, tvana gāze var izraisīt neatgriezeniskas izmaiņas galvas smadzenēs (personības izmaiņas, atmiņas traucējumus, intelekta traucējumus).

Ar dūmu detektoru nepietiek, vajadzīgs arī tvana detektors
Maldīgs uzskats ir, ka ar tvana gāzi var saindēties tikai lauku mājās ar malkas krāsnīm, pārāk ātri aizbīdot šīberi. Diemžēl pat tajās mājās, kurās ir modernie gāzes katli, pastāv risks saindēties ar tvanu. Ja gāzes katlam nav veikta regulāra apkope vai tas ticis nepareizi uzstādīts, tajā var veidoties tvans un radīt draudus dzīvībai.
Jebkurā vietā, kur ir atklāta liesma (pirts katls, apkures katls, kamīns), tuvumā būtu jābūt tvana gāzes detektoram. Ja tvana gāzes koncentrācija pārsniegs pieļaujamo līmeni, detektors sāks pīkstēt, brīdinot par draudošajām briesmām.

Medikaments, ar kuru saindējas visbiežāk – paracetamols
Visā pasaulē medikaments Nr.1, ar kuru saindējas visbiežāk, ir paracetamols. Maksimālā paracetamola dienas deva pieaugušam ir četri grami. Bet gadās, ka cilvēks neizlasa medikamenta sastāvu un īsā laika posmā izdzer vairākus paracetamolu saturošus līdzekļus, piemēram, izmēģina vienu karsto dzērienu, ja tas uzreiz neiedarbojas, paņem citu karsto dzērienu vai iedzer kādu pretgripas līdzekli tabletēs. Sekas šādai pārdozēšanai visbiežāk ir vemšana, gremošanas traucējumi, sāpes vēderā. Ja cilvēkam jau iepriekš bijuši kādi aknu bojājumi, piemēram, hepatīts, arī neliela zāļu devas pārsniegšana var izraisīt aknu šūnu bojāeju.

Nomierinošie un trauksmi mazinošie līdzekļi var būt bīstami
Diezgan bieži cilvēki saindējas ar benzodiazepīniem un barbiturātiem. Tie ir recepšu medikamenti, kas tiek izrakstīti gadījumos, ja pacients cieš no bezmiega un trauksmes. Diemžēl šie medikamenti izraisa atkarību, kā rezultātā pacienti mēdz tos pārdozēt. Tipiskākie pārdozēšanas simptomi ir miegainība, runas traucējumi un reiboņi.
Manā praksē ir bijuši pacienti, kas benzodiazepīnus lietojuši pašnāvības nolūkos. Nesen slimnīcā tika ievietots pacients, kurš bija izdzēris 30 tabletes leksotanilu. Neskatoties uz to, ka šādam tablešu daudzumam vajadzēja izraisīt komu, vīrietis pēc 12 stundām bija pie pilnas apziņas, runāja un staigāja. Savukārt ir bijis gadījums, kad pacients, izdzerot daudz mazāku devu, vairākas nedēļas nogulēja bezsamaņā, būdams pieslēgts pie mākslīgās plaušas iekārtas.
Kamēr medikamenti nav paspējuši uzsūkties, var dot aktivēto ogli, taču jāatceras, ka ogli nedrīkst dot pacientam, ja viņš ir bezsamaņā, jo pastāv aizrīšanās risks. Vienreizējā deva pieaugušajam ir 25–50 grami. Vislabāk lietot melno ogli pulverī. Pulverim atšķirībā no tabletēm nav pievienotas saistvielas, tāpēc pietiek ar mazāku devu vajadzīgā efekta sasniegšanai.

Kur meklēt palīdzību
saindēšanās gadījumā?
Ikviens iedzīvotājs vai ārstniecības persona var saņemt telefonisku konsultāciju, kā rīkoties situācijās, kad notikusi saindēšanās, zvanot uz Toksikoloģiskās informācijas sniegšanas centru pa tālruni 67042473.

Saindēšanās pazīmes:
• slikta dūša, vemšana, caureja
• pēkšņas sāpes vēderā
• siekalošanās, svīšana
• galvassāpes, reibonis
• pulsa paātrināšanās vai palēnināšanās
• uzbudinājums, miegainība, krampji
• elpošanas traucējumi
• pazemināta ķermeņa temperatūra
Visas pazīmes var nebūt, tās ir atkarīgas no indīgās vielas īpašībām, organisma individuālām īpatnībām un devas.

Biežāk sastopamās indīgās vielas:
• insekticīdi
• indes pret grauzējiem
• korozīvās vielas, piemēram, skābes, sārmi, balinātāji un dezinfekcijas līdzekļi
• metilspirts
• alkohols lielās devās
• antifrīzs
• indīgas gāzes, piemēram, oglekļa monooksīds (tvana gāze), cianīdi u.c.
• dažādi medikamenti, piemēram, pretsāpju līdzekļi, miega līdzekļi u.c.
• indīgi augi un sēnes

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar ko visbiežāk saindējas cilvēki Latvijā?

Kategorijas